Kas notiek pasaulē

Baltie krokodili

”Orisas štatā, Bhitarkanikas nacionālajā parkā, mežu dienesta darbinieki, veicot ikgadējo krokodilu uzskaiti, ir atraduši 15 reti sastopamos baltos krokodilus,” stāstīts Indijas laikrakstā The Hindu. Balti krokodili ir ārkārtīgi reti, un tie nav konstatēti nekur citur pasaulē. Nesaudzīgu malumedību dēļ pagājušā gadsimta 70. gados estuāru krokodilu populācija šajā apvidū bija gandrīz iznīcināta, taču štata administrācija ar Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu palīdzību sāka īstenot nacionālajā parkā krokodilu audzēšanas projektu. Plašās mangrovju audzes, tīrie ūdeņi, bagātīgie barības krājumi un cilvēku darbības ierobežošana ir palīdzējuši sasniegt labus rezultātus. Kā bija teikts minētajā laikrakstā, patlaban parkā bez baltajiem estuāru krokodiliem ir arī aptuveni 1500 normālas krāsas krokodilu.

 Tabaka, trūkums un slimības

”Pasaules Veselības organizācija (PVO) informē, ka gandrīz 84 procenti smēķētāju dzīvo nabadzīgajās valstīs, kur tabaka un trūkums ir izveidojuši sava veida apburto loku,” teikts Spānijas laikrakstā Diario Medico. Turklāt visās zemēs ”viskaislīgākie smēķētāji, kas tabakas lietošanas dēļ piedzīvo visvairāk problēmu, pieder pie visnabadzīgākās sabiedrības daļas”. Kā norādīts laikrakstā, lai gan attīstītajās valstīs smēķēšana ir gājusi mazumā, pasaulē kopumā tabakas lietošana ir kļuvusi par ceturto nozīmīgāko slimību riska faktoru. Spānijā, kur mirstība ar tabakas lietošanu saistītu cēloņu dēļ ir sasniegusi 60 tūkstošus cilvēku gadā, smēķēšana ir kļuvusi par ”galveno slimību un invaliditātes cēloni un tā izraisa visvairāk nāves gadījumu, ko būtu bijis iespējams novērst”.

Aitas iegaumē sejas

”Mēs esam konstatējuši, ka aitas spēj iegaumēt vismaz 50 citu aitu un 10 cilvēku sejas,” žurnālā New Scientist raksta neirobiologs Kīts Kendriks. K. Kendriks un viņa līdzstrādnieki atklāja, ka aitas, kas dažas nedēļas bija redzējušas šīs 60 sejas, spēja tās atcerēties vismaz divus gadus. Aitas ne tikai pazina redzētās sejas, bet tāpat kā cilvēki spēja uztvert emocijas un noskaņojumu, kas atspoguļojās sejas izteiksmē. Žurnālā stāstīts, ka aitas ”atšķir dažādas cilvēka sejas izteiksmes un pamana satraukuma izraisītās pārmaiņas citu aitu sejās. Turklāt, ja salīdzina smaidīgas un dusmīgas cilvēku sejas, aitas dod priekšroku smaidīgajām.” Zinātnieki secināja, ka ”to cilvēku sejas, kuri rūpējas par aitām, aitas galu galā novērtē tādā pašā veidā, kā tās vērtē labi pazīstamus bara locekļus”. K. Kendriks izteicās: ”Draudzīgi cilvēki viegli izpelnās aitu bara ”goda biedra” statusu. Pēc tā var spriest, ka aitās veidojas pieķeršanās jūtas pret saviem ganiem.”

Austrālijas siltumnīcefekta gāzes

”No visām industrializētajām valstīm Austrālija rada visvairāk siltumnīcefekta gāzu izmešu uz vienu iedzīvotāju,” ziņo Austrālijas institūts. 2001. gadā vidējais oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums uz vienu iedzīvotāju Austrālijā sasniedza 27,2 tonnas. Saskaņā ar institūta ziņojumu, šis skaitlis ir tik liels tāpēc, ka Austrālijā elektrības ražošanā plaši tiek izmantotas ogles, daudz tiek lietots autotransports un lielu gaisa piesārņojumu rada alumīnija rūpniecība. Otro un trešo vietu pēc siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma uz vienu iedzīvotāju ieņem Kanāda (22 tonnas) un Amerikas Savienotās Valstis (21,4 tonnas). Vismazākais minēto izmešu daudzums 2001. gadā tika reģistrēts Latvijā — tikai 0,95 tonnas uz iedzīvotāju. Lai gan iedzīvotāju skaits Austrālijā ir samērā neliels, kopējais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms šajā valstī ”ir lielāks nekā tādās rūpnieciski attīstītās Eiropas zemēs kā Francija un Itālija (tajās abās ir aptuveni trīsreiz vairāk iedzīvotāju nekā Austrālijā)”, teikts ziņojumā.

Lakstīgalas cenšas pārspēt satiksmes troksni

”Troksnim pieaugot, lakstīgalas dzied skaļāk,” apgalvots vācu laikrakstā Berliner Zeitung. Henriks Brumms no Berlīnes Brīvās universitātes Bioloģijas institūta savā pētījumā ir konstatējis, ka atkarībā no apkārtējo trokšņu līmeņa putnu dziesmas, kuru mērķis ir pieteikt tiesības uz teritoriju un piesaistīt mātītes uzmanību, var skanēt skaļāk vai klusāk, variējot 14 decibelu robežās. ”Tas gan neizklausās īpaši daudz,” sacīja H. Brumms, ”tomēr tas nozīmē pieckāršu skaņas spiediena pieaugumu, tātad spiedienam putna plaušās jāpalielinās piecas reizes.” Mierīgā apvidū putnu dziesmu skaļums sasniedza 75 decibelus, turpretī vietās, kur bija dzīva satiksme, tās bija 89 decibelus skaļas. Laikrakstā teikts: ”Zinātniekus sevišķi pārsteidza fakts, ka putni, šķiet, katru dienu no jauna pielāgojās trokšņa līmenim. Nedēļas nogalēs, kad satiksmes intensitāte bija mazāka, putni parasti dziedāja klusāk nekā darbadienās.”

Noziedzība Polijas skolās

”[2003. gadā Polijas] skolās tika izdarīts 20 tūkstoši zādzību,” bija rakstīts poļu žurnālā Zwierciadło. Turklāt ”80 procentiem [poļu] skolēnu nepatīk skola, jo viņi tur jūtas vientuļi un viņiem ir grūti sadzīvot ar skolotājiem un skolasbiedriem”. Kāpēc skolās ir tik daudz problēmu? ”Skolas nepastāv tukšā vietā. Tās atspoguļo to, kas notiek sabiedrībā,” saka psihoterapeits Voicehs Eihelbergers. ”Mēs radām sociālo normu un vērtību sistēmu, ko uzsūc mūsu skolas.” Lai risinātu minētās problēmas, V. Eihelbergers vecākiem iesaka veltīt bērniem pietiekami daudz laika, lai bērniem rastos pārliecība, ka vecāki viņus augstu vērtē.

Neapmierinātība ar savu figūru

”Jaunieši, jo īpaši meitenes, aizvien agrīnākā vecumā sāk justies neapmierināti ar savu figūru, un tas var ļoti negatīvi iespaidot jauniešu veselību,” nesen rakstīja Kanādas laikraksts Globe and Mail. Pētot jauniešu ēšanas paradumus, tika aptaujātas vairāk nekā 2200 meitenes vecumā no 10 līdz 14 gadiem. Globe bija stāstīts: ”Tikai nepilniem 7 procentiem aptaujāto meiteņu svars pārsniedza normu, tomēr vairāk nekā 31 procents no viņām sevi uzskatīja par ”pārāk resnām” un 29 procenti sacīja, ka patlaban ievēro diētu.” Kāpēc normālas, veselīgas meitenes vēlas nokristies svarā? Saskaņā ar laikrakstā teikto, lielā mērā ir vainojams paraugs, ko rāda pieaugušie, kas paši bieži ievēro diētas un izsmej korpulentus cilvēkus. ”Arī plašsaziņas līdzekļi spēcīgi ietekmē pusaudžus, nepārtraukti demonstrējot superslaidus cilvēkus kā atdarināšanas cienīgus paraugus,” atzina Globe. Kā uzsver zinātniece Geila Makveja no Toronto bērnu slimnīcas, gan bērniem, gan vecākiem un skolotājiem būtu svarīgi saprast, ka, ”bērnam veidojoties par pusaudzi, pieņemties svarā ir pilnīgi normāli un nepieciešami”.