Spriedze, kas jāiztur mūsdienu jauniešiem

PUSAUDŽA gadi ir trauksmains laiks pat tad, ja tas aizrit vislabvēlīgākajā vidē. Pubertātes laikā jauniešiem nākas cīnīties ar veselu gūzmu vēl nebijušu sajūtu un emociju. Pusaudžiem ik dienas ir jāiztur spriedze, ko rada skolotāju prasības un attiecības ar vienaudžiem. Turklāt jauniešus pastāvīgi ietekmē priekšstati, ko popularizē televīzija, kinofilmas, mūzikas industrija un internets. Kādā ANO ziņojumā pusaudža gadi bija nosaukti par ”pārmaiņu laiku, ko parasti raksturo stress un nemiers”.

Diemžēl jauniešiem bieži trūkst pieredzes, lai sekmīgi pārvarētu stresu un spriedzi. (Salamana Pamācības 1:4.) Ja pusaudži nesaņem pienācīgu palīdzību, viņi ātri vien var meklēt izeju no savām grūtībām nepareizā virzienā. Iepriekšminētajā ANO ziņojumā bija norādīts: ”Pētījumi parāda, ka narkotikas bieži pirmo reizi tiek pamēģinātas pusaudža gados vai agrā jaunībā.” To pašu var teikt arī par citiem paradumiem, kam ir postošas sekas, piemēram, vardarbīgu uzvedību un izlaidīgu dzīvesveidu.

Vecāki, kas uzskata, ka šādas problēmas attiecas vienīgi uz jauniešiem, kas nāk no nabadzīgiem sabiedrības slāņiem vai pieder pie noteiktas tautības, bieži vien smagi kļūdās. Mūsdienās vienas un tās pašas problēmas skar jauniešus, kas nāk no visdažādākajām tautībām un visdažādākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem slāņiem. ”Ja jūsu priekšstatos mazgadīgie noziedznieki saistās vienīgi ar gadus 17 veciem trūcīgo rajonu puišiem, kuru mātes sitas pa dzīvi, iztiekot ar pabalstiem, jūsu rīcībā acīmredzot nav jaunāko faktu,” raksta Skots Volters. ”Mūsdienās problemātiskais bērns var būt baltais, viņš var piederēt pie vidusslāņa vai pat vēl turīgākām aprindām, viņam var būt mazāk (ievērojami mazāk) nekā 16 gadi, un tas tikpat labi var būt kā zēns, tā meitene.”

Tomēr kāpēc tik daudz jauniešu nonāk problēmās? Vai gan arī iepriekšējām paaudzēm nebija jāiztur sarežģītas situācijas un kārdinājumi? Tiesa gan, taču mēs dzīvojam periodā, kas Bībelē nosaukts par ”grūtiem laikiem”. (2. Timotejam 3:1—5.) Nekad iepriekš cilvēces vēsturē jauniešiem nav bijis jādzīvo tādos apstākļos un jāiztur tāds spiediens kā mūsdienās. Pievērsīsim uzmanību dažiem apstākļiem, kas ietekmē mūsdienu jauniešus.

 Pārmaiņas ģimenes dzīvē

Viena joma, kurā ir notikušas pārmaiņas, ir ģimenes dzīve. ”ASV vairāk nekā trešā daļa bērnu, vēl nesasnieguši 18 gadu vecumu, pieredz vecāku šķiršanos,” teikts žurnālā Journal of Instructional Psychology. Kā liecina statistika, līdzīga situācija ir arī citās rietumu valstīs. Redzot, kā sabrūk vecāku attiecības, jaunieši bieži cieš lielas sāpes. ”Kopumā var teikt, ka bērniem, kuru vecāki nesen ir šķīrušies, kādu laiku ir lielākas grūtības mācībās un attiecībās ar citiem nekā bērniem no ģimenēm, kurās ir abi vecāki, kurās viens no vecākiem jau ilgāku laiku audzina bērnus viens pats vai arī kurās tēvs vai māte ir apprecējušies otrreiz,” teikts minētajā žurnālā. ”Turklāt vecāku šķiršanās dažkārt nelabvēlīgi ietekmē bērna emocionālo līdzsvaru un grauj pašcieņu.”

Atmosfēra ģimenē ir mainījusies arī tāpēc, ka arvien vairāk sieviešu strādā algotu darbu. Kādā pētījumā par mazgadīgo noziedzību Japānā noskaidrojās, ka ģimenēs, kur abi vecāki strādā, ir grūtāk parūpēties par bērnu vajadzībām nekā ģimenēs, kur viens no vecākiem paliek mājās.

Nevar noliegt, ka daudzās ģimenēs abiem vecākiem nekas cits neatliek kā strādāt, lai savilktu galus kopā. Arī tas ir fakts, ka tad, ja abi vecāki strādā, viņi var arī nodrošināt bērniem materiālā ziņā komfortablāku dzīvi. Tomēr šim jautājumam ir arī ēnas puse: miljoniem bērnu pārnāk mājās no skolas, bet tur viņus neviens negaida. Kad vecāki pārrodas no darba, parasti viņi ir noguruši un pārņemti ar problēmām darbavietā. Līdz ar to daudziem vecākiem pietrūkst spēka, lai pievērstu saviem pusaudža vecuma bērniem pienācīgu uzmanību. Kāds jaunietis sūdzējās: ”Mūsu ģimene tikpat kā neko nedara kopā.”

Daudzi speciālisti uzskata, ka šāda situācija ģimenē negatīvi ietekmē jauniešus. ”Manuprāt, pārmaiņas, kas ir notikušas bērnu audzināšanā  pēdējo trīsdesmit gadu laikā, ir cieši saistītas ar faktu, ka daudzi jaunieši izaug atsvešinājušies no ģimenes, noslēgti, nevaldāmi un ar traucētu spēju mācīties,” izteicās Dr. Roberts Šovs. ”Ierauti materiālistiskās, pēc panākumiem kārās sabiedrības dzīves ritmā, vecāki pavada tik daudz laika darbā un ir tā aizrauti ar naudas tērēšanu, ka viņiem neatliek laika, lai veidotu emocionālas saites ar bērniem.”

Vēl viens apstāklis, kas nelabvēlīgi ietekmē jauniešus, — strādājošo vecāku bērni ļoti daudz laika pavada ārpus vecāku redzesloka. Šis fakts rada priekšnosacījumus jaunām problēmām.

Pārmaiņas priekšstatos par audzināšanu

Bez sekām nav palikušas arī pārmaiņas priekšstatos par bērnu audzināšanu. Psihologs Dr. Rons Tafels ļoti tieši norādīja, ka daudzi vecāki ”vairs necenšas būt saviem bērniem autoritāte”. Līdz ar to jaunieši tikpat kā nesaņem (ja vispār saņem) vadību un norādījumus, kas noteiktu viņu rīcību.

Dažkārt šāda situācija rodas tāpēc, ka vecāki, kuriem bērnībā ir izveidojušās emocionālas rētas, nevēlas audzināt bērnus savu vecāku garā. Viņi vēlas būt saviem bērniem draugi, nevis audzinātāji. ”Es biju pārāk piekāpīga,” atzīst kāda māte. ”Mani vecāki bija ļoti stingri, un es gribēju audzināt bērnu citādi. Taču es kļūdījos.”

Par to, cik tālu vecāki reizēm var aiziet, liecina fakti, kas bija minēti laikrakstā USA Today: ”Nesen kādā aptaujā, kurā piedalījās apmēram 600 Ņujorkas, Teksasas, Floridas un Kalifornijas pusaudžu, kam tika ārstēta atkarība no narkotikām, noskaidrojās, ka 20 procenti no viņiem ir lietojuši narkotikas kopā ar vecākiem un 5 procentiem narkotikas, lielākoties marihuānu, pirmo reizi ir iedevis tētis vai mamma.” Kā ir izskaidrojama šāda bezatbildīga rīcība? Kāda māte atzina: ”Es pateicu meitai, ka labāk lai viņa izmēģina narkotikas mājās, manu acu priekšā, nevis kaut kur citur.” Citi acīmredzot cer, ka, lietojot narkotikas kopā ar bērniem, viņi izveidos ar tiem īpaši tuvas saites.

Plašsaziņas līdzekļu ietekme

Nebūtu jānovērtē par zemu arī plašsaziņas līdzekļu ietekme. Saskaņā ar zinātnieces Maritas Mollas vārdiem, kādā aptaujā noskaidrojās, ka ASV jaunieši pie televizora vai datora ekrāna vidēji pavada četras stundas un 48 minūtes dienā.

Bet vai ir pamats apgalvot, ka tas nodara ļaunumu? Kā bija teikts kādā rakstā, kas bija publicēts žurnālā Science, ”sešas ievērojamas ASV profesionālās apvienības”, kuru vidū ir arī Amerikas ārstu asociācija, vienprātīgi atzina, ka pastāv saikne starp plašsaziņas līdzekļos vērojamo vardarbību un ”bērnu agresīvo uzvedību”. ”Kaut gan speciālisti šajā jautājumā ir vienisprātis,” atzīmēts žurnālā Science, ”cilvēki neņem vērā brīdinājumus, kas izskan atkal un atkal, proti, ka vardarbība, kas tiek demonstrēta plašsaziņas līdzekļos, padara sabiedrību vēl vardarbīgāku.”

Padomāsim, piemēram, par videoklipiem. Vecāki nereti ir šokēti par naturālajām, klaji seksuālajām ainām, kas reizēm tiek rādītas videoklipos. Vai šīs ainas tiešām ietekmē jauniešu uzvedību? Kādā aptaujā, kurā piedalījās  500 koledžas studentu, noskaidrojās, ka ”vardarbīgi dziesmu teksti veicina naidīgumu un noskaņo uz agresīvām domām”. Pēc kādas citas nesen veiktas aptaujas datiem, ”pusaudži, kuri vairāk nekā citi skatās seksa ainas un vardarbību, kas tiek attēlota.. gangsterrepa videoklipos, biežāk arī izmēģina reālajā dzīvē videoklipos redzēto”. Šī aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 500 meitenes, liecināja, ka tās jaunietes, kas pavada daudz laika, skatoties gangsterrepa videoklipus, biežāk ir situšas kādam skolotājam, ir arestētas un viņām parasti ir daudzi seksa partneri.

Pusaudži un datori

Mūsdienās jauniešus ļoti spēcīgi ietekmē arī datori. ”Pēdējos gadu desmitos krasi ir pieaudzis mājās lietoto personālo datoru skaits,” sacīts žurnālā Pediatrics. ”[ASV] divām trešdaļām ģimeņu, kurās ir skolas vecuma bērni (6 līdz 17 gadus veci), mājās ir dators.. 1998. gadā dators mājās bija 55% bērnu, kas bija vecumā no 3 līdz 17 gadiem, bet 2000. gadā šādu bērnu jau bija 65%.” Arī daudzās citās zemēs datoru popularitāte ir pieaugusi.

Jāņem vērā arī tas, ka jauniešiem dators ir pieejams arī tad, ja viņiem nav personīgā datora. Pēc kāda speciālista domām, ”apmēram 90% bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 17 gadiem lieto datorus un 59% no viņiem lieto internetu”. Līdz ar to jauniešiem ir kļuvusi pieejama neredzēti plaša informācija — tā var būt ļoti noderīga, ja dators tiek lietots saprātīgi, pienācīgā pieaugušo uzraudzībā. Tomēr ļoti bieži vecāki nekontrolē, ko bērni dara pie datora.

Par šo jautājumu žurnālā Phi Delta Kappan M. Molla rakstīja, ka, saskaņā ar kādu 2001. gadā veiktu aptauju par interneta lietošanu, ”71% vecāku uzskatīja, ka viņi zina ”ļoti daudz vai pietiekami daudz” par to, kā viņu bērni lieto internetu. Tomēr, kad to pašu jautājumu  uzdeva bērniem, 70% atbildēja, ka vecāki ”tikpat kā neko vai vispār neko” nezina par šo tēmu.” Pēc šīs aptaujas datiem, ”30% deviņus, desmit gadus vecu bērnu atzina, ka viņi ir apmeklējuši privātās un vienīgi pieaugušajiem paredzētās tērzēšanas vietas. Vecāki bērni tā rīkojas vēl biežāk — pieaugušo tērzēšanas vietas apmeklē 58% vienpadsmit, divpadsmit gadus vecu bērnu, 70% trīspadsmit, četrpadsmit gadus vecu bērnu un 72% piecpadsmit līdz septiņpadsmit gadus vecu jauniešu. [..] Kādā Lielbritānijā veiktā aptaujā par interneta izmantošanu mājas apstākļos noskaidrojās, ka septītā daļa vecāku nezina, ko viņu bērni skatās internetā.”

Ja neviens nekontrolē, kā jaunieši izmanto internetu, pastāv liela varbūtība, ka viņi sāks skatīties pornogrāfiju. Tomēr tās nav vienīgās briesmas, ko slēpj kibertelpa. Iepriekš minētais speciālists R. Tafels raksturo situācijas nopietnību: ”Mūsu bērni meklē draugus skolā un kibertelpā — līdz ar to mēs bieži vien pat nezinām, ar kādiem bērniem viņi pavada laiku.”

Nav šaubu, ka mūsdienās jaunieši pieredz tādas problēmas, kas bija svešas iepriekšējām paaudzēm. Tāpēc nav nekas neparasts, ka daudzi jaunieši nonāk lielās grūtībās. Ko varētu darīt, lai palīdzētu jauniešiem?

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Manuprāt, pārmaiņas, kas ir notikušas bērnu audzināšanā pēdējo trīsdesmit gadu laikā, ir cieši saistītas ar faktu, ka daudzi jaunieši izaug atsvešinājušies no ģimenes, noslēgti, nevaldāmi un ar traucētu spēju mācīties.” (DR. ROBERTS ŠOVS.)

[Attēls 6., 7. lpp.]

Arvien vairāk sieviešu strādā algotu darbu, un tas tieši ietekmē ģimenes dzīvi

[Attēls 7. lpp.]

Atstāti savā vaļā, pusaudži ātri vien var nonākt bīstamās situācijās

[Attēls 8. lpp.]

Pēc speciālistu domām, vardarbīgu videoklipu skatīšanās ir saistīta ar agresīvu uzvedību

[Attēls 9. lpp.]

Vai jūs zināt, kā jūsu bērns pavada laiku pie datora ekrāna?