Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Vai noziedznieki var mainīties?”

”Vai noziedznieki var mainīties?”

”Vai noziedznieki var mainīties?”

Šāds jautājums bija lasāms uz 2001. gada 8. maija ”Atmostieties!” vāka. Daudzi lasītāji ir izteikuši atzinību par ievadrakstiem šajā žurnāla numurā. Tajā bija stāstīts arī par Bībeles nodarbībām, kuras Jehovas liecinieki vada Atlantas federālajā cietumā (ASV, Džordžijas štats). Tālāk ir citēti daži fragmenti no daudzajām vēstulēm, ko ir saņēmuši ”Atmostieties!” izdevēji.

▪ ”Tā kā pēdējos astoņus gadus esmu pavadījis ieslodzījumā, es redzu, kādi panākumi ir bībeliskās izglītības darbam, ko Jehovas liecinieki veic cietumos. Kamēr es atrados Atlantas cietumā, man bija gods sadarboties ar pieciem no jūsu rakstā minētajiem lieciniekiem. Es esmu ļoti pateicīgs par viņu mīlestību un atbalstu. Paldies brāļiem, kuri apliecina mīlestību tiem no mums, kas cenšas labot savas kļūdas un kļūt par labākiem cilvēkiem.” (R. Dž.)

▪ ”Es pašlaik atrodos labošanas iestādē. Brāļiem no tuvējās Valstības zāles šeit ir izdevies izveidot brīnišķīgu mācību programmu. Viens no ieslodzītajiem ir kristījies, un es tagad esmu pieņemts atpakaļ draudzē. Daudzi ieslodzītie šeit mācās Bībeli. Ir uzmundrinoši domāt, ka mēs piedalāmies pasaules mēroga izglītības darbā. Cik brīnišķīgi ir kalpot Jehovam, lai arī kur mēs atrastos!” (Dž. M.)

▪ ”1970. gadā es tiku notiesāts par noziegumu, ko neesmu izdarījis. Man piesprieda 14 gadus. Cietumā es sāku mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Viņu godīgums un ieinteresētība atstāja uz mani dziļu iespaidu. Pēc iznākšanas brīvībā es turpināju mācīties Bībeli un pēc neilga laika kristījos. Dažreiz es joprojām izjūtu sarūgtinājumu un dusmas par pieredzēto netaisnību. Taču es sev atgādinu, ka drīzā nākotnē Jehova darīs galu visai netaisnībai un ciešanām. Noziedznieki var mainīties, ja seko Bībelē dotajiem norādījumiem. Viņi var būt pateicīgi arī mūsu brāļiem par pūlēm un laiku, ko tie velta, lai viņiem palīdzētu. Es esmu par to ļoti pateicīgs.” (R. Š.)

▪ ”Kad nonācu cietumā, es smēķēju, lietoju narkotikas, runāju rupjības un nejutu nekādu cieņu pret varu. Es biju kādas bandas loceklis. Turklāt es agrāk biju izslēgts no draudzes. Tagad es esmu pieņemts atpakaļ draudzē un man iet arvien labāk. Pateicoties tam, ka zinu patiesību, es jau tagad jūtu, ka esmu brīvs.” (I. G.)