Darbs dārzā — patīkams un veselīgs

VAI jums patīk strādāt dārzā? Tie, kam tas patīk, strādājot dārzā, gūst daudz vairāk nekā tikai iespēju nodarboties ar iemīļotu vaļasprieku. Speciālisti ir guvuši apstiprinājumu tam, ka ”darbs dārzā nāk par labu veselībai, mazina stresu, pazemina asinsspiedienu un pat pagarina mūžu”, bija rakstīts Londonas laikrakstā The Independent.

”Pēc saspringtas darba dienas ir tik patīkami pārnākt mājās un mierīgi parosīties pa dārzu,” raksta Geja Sērča. Strādājot dārzā, var ne tikai noderīgi un interesanti pavadīt laiku, bet arī veikt fiziskus vingrinājumus pat labāk nekā sporta zālē. Kāpēc tā var teikt? Kā raksta G. Sērča, ”tādi darbi kā rakšana un grābšana ir labs treniņš, kura laikā var patērēt vairāk kaloriju nekā braucot ar velosipēdu”.

Dārza kopšana it īpaši nāk par labu padzīvojušiem cilvēkiem. Gaidot jaunu dzinumu un pumpuru parādīšanos, ir vieglāk raudzīties nākotnē ar cerību. Turklāt ”dārzs ir kā pretinde tām sāpēm un sarūgtinājumiem”, ko nākas piedzīvot vecumā, raksta Brigida Bordmena no Karaliskās dārzkopības biedrības. Padzīvojuši cilvēki bieži vien jūtas nomākti, jo izjūt aizvien lielāku atkarību no citiem. Taču, kā atzīmē B. Bordmena, ”lemjot, ko stādīt, kā veidot dārzu un kā to kopt, var apmierināt vajadzību pašam būt noteicējam pār savu dzīvi. Strādājot dārzā, padzīvojuši cilvēki atkal var sajust, ka viņi rūpējas par citiem.”

Tie cilvēki, kam ir kādi psihiskās veselības traucējumi, bieži vien jūtas daudz labāk, strādājot skaistā, nomierinošā vidē. Turklāt, audzējot ziedus, augļus vai dārzeņus citu vajadzībām, šādiem cilvēkiem ir vieglāk atgūt pašcieņu un pārliecību par savām spējām.

Taču dārzkopji nav vienīgie, kam augi palīdz. Teksasas universitātes profesors Rodžers Ulrihs veica eksperimentu, kurā pētīja stresa ietekmi uz cilvēkiem. Viņš atklāja, ka tie cilvēki, kam bija iespēja atrasties koku ieskautā vietā, kur ir daudz zaļumu, atguvās no stresa ātrāk — par to liecināja viņu sirdsdarbība un asinsspiediens — nekā tie, kam šādas iespējas nebija. Citā pētījumā noskaidrojās, ka pacienti, kas slimnīcā atlaba pēc operācijas, jutās labāk, atrodoties palātā, pa kuras logu varēja vērot kokus. Salīdzinājumā ar pārējiem pacientiem, viņi ”ātrāk atlaba un varēja doties mājās, viņiem bija vajadzīgs mazāk pretsāpju līdzekļu un viņiem bija mazāk sūdzību”.