Kas ir ”vienīgais patiesais Dievs”?

JĒZUS bieži vērsās lūgšanās pie Dieva, kuru viņš sauca par Tēvu, un mācīja to pašu darīt arī citiem. (Mateja 6:9—11; Lūkas 11:1, 2.) Dažas stundas pirms savas nāves lūgdams Dievu kopā ar saviem apustuļiem, Jēzus sacīja: ”Tēvs, mana stunda ir nākusi: Apskaidro savu Dēlu, lai Dēls apskaidro tevi. Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:1, 3.)

Pievērsiet uzmanību, ka Jēzus griezās lūgšanā pie kāda, ko viņš sauca par ”vienīgo patieso Dievu”. Jēzus atzina, ka Dievam ir augstāks stāvoklis nekā viņam, turpinājumā sakot: ”Un tagad apskaidro tu mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas man bija pie tevis, pirms pasaule bija.” (Jāņa 17:5.) Kā gan Jēzus pats var būt ”vienīgais patiesais Dievs”, ja viņš lūdza pēc skaidrības, kāda viņam bija pie Dieva?

Jēzus stāvoklis debesīs

Dažas stundas pēc tam, kad Jēzus bija beidzis šo lūgšanu, viņu sodīja ar nāvi. Taču Jēzus nāves miegā gulēja pavisam neilgi — no piektdienas pēcpusdienas līdz svētdienas rītam. (Mateja 27:57—28:6.) ”Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki,” teica apustulis Pēteris. (Apustuļu darbi 2:31, 32.) Vai Jēzus pats sevi piecēla no nāves? Nē, Bībelē ir norādīts, ka mirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5.) Jēzu augšāmcēla viņa debesu Tēvs — ”vienīgais patiesais Dievs”. (Apustuļu darbi 2:32; 10:40.)

Neilgu laiku vēlāk par niknu vajāšanu upuri kļuva Jēzus māceklis Stefans. Kad reliģiskie pretinieki jau grasījās nomētāt Stefanu ar akmeņiem, Stefanam tika dots redzējums. ”Lūk, es redzu debesis atvērtas,” stāstīja Stefans, ”un Cilvēka dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.” (Apustuļu darbi 7:56.) Stefans redzēja ”Cilvēka dēlu”, Jēzu, stāvam debesīs ”pie Dieva labās rokas”, kas norādīja uz to, ka Jēzus ir gatavs rīkoties Dieva interesēs, kā viņš to bija darījis jau pirms nākšanas uz zemi. (Jāņa 17:5.)

Pēc Stefana nāves Jēzus brīnumainā veidā parādījās Saulam, kas labāk pazīstams ar savu romiešu vārdu Pāvils. (Apustuļu darbi 9:3—6.) Nonācis Grieķijas pilsētā Atēnās, Pāvils runāja par ”Dievu, kas radījis pasauli un visu, kas tanī”. Viņš sacīja, ka šis Dievs, ”vienīgais patiesais Dievs”, ”pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem”. (Apustuļu darbi 17:24, 31.) Šeit apustulis Pāvils Jēzu nosauca  par ”vīru” (tātad par zemāku būtni nekā Dievs), kuru Dievs ir augšāmcēlis dzīvei debesīs.

Arī apustulis Jānis norādīja, ka Jēzus ir pakļauts Dievam. Pēc apustuļa vārdiem, viņš bija rakstījis evaņģēliju ar nolūku, lai lasītāji iegūtu ticību, ka ”Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls,” — nevis Dievs. (Jāņa 20:31.) Arī Jānim tika dots redzējums, un tajā viņš skatīja ”Jēru”, kas, kā minēts viņa evaņģēlijā, ir Jēzus. (Jāņa 1:29.) Jērs stāvēja kopā ar 144 tūkstošiem citu, ”kas ir atpirkti no pasaules” jeb celti augšā. Jānis paskaidroja, ka šiem 144 tūkstošiem Jēra ”vārds un viņa tēva vārds bija rakstīts uz viņu pierēm”. (Atklāsmes 14:1, 3.)

Vai varētu būt, ka ”Jērs” un ”viņa tēvs” ir viena persona? Nē, Bībele liecina, ka viņi ir divas atšķirīgas personas, katra ar savu vārdu.

Jēra vārds un viņa Tēva vārds

Kā jau tika minēts, Dieva Dēla jeb Jēra vārds ir Jēzus. (Lūkas 1:30—32.) Bet ko var teikt par viņa Tēva vārdu? Dieva vārds, kas Bībeles oriģināltekstā parādās vairākus tūkstošus reižu, ir Jehova (Jahve). (2. Mozus 6:3, zemsvītras piezīme.) Diemžēl daudzos Bībeles tulkojumos tas ir aizstāts ar tituliem ”Kungs” un ”Dievs”. Tomēr ir arī tādi Bībeles tulkojumi, kuros Dieva vārds ir lietots saskaņā ar Bībeles oriģināltekstu.

Viens no tādiem ir 1901. gadā izdotais angļu valodas Bībeles tulkojums American Standard Version, kura priekšvārdā ir sacīts: ”Šī Bībeles izdevuma rediģētāji pēc rūpīgām pārdomām nonāca pie vienprātīgas pārliecības, ka jūdu aizspriedumam par to, ka Dieva personvārds ir pārāk svēts, lai to izrunātu, nevajadzētu vairs būt noteicošajam ne angļu, ne kādā citā Vecās Derības tulkojumā, kā tas nav kļuvis par noteicošo vairākos mūsdienu misionāru tulkotajos Bībeles izdevumos.” *

Vai trīsvienības doktrīna ir Bībeles mācība?

Bet vai Jehova un Jēzus ir viens Dievs, kā tas izriet no mācības par trīsvienību? Žurnāla The Living Pulpit 1999. gada aprīļa—jūnija numurā šī mācība ir definēta šādi: ”Ir viens Dievs un Tēvs, viens Kungs Jēzus Kristus un viens Svētais Gars, trīs ”personas”.. vienā būtībā; visas trīs personas ir vienādā mērā Dievs, un tām ir kopīga daba; tomēr tās ir atsevišķas, katra ar tai raksturīgajām īpašībām.” *

Kur šī sarežģītā mācība ir cēlusies? Žurnālā Christian Century, 1998. gada 20.—​27. maija numurā, ir citēti kāda mācītāja vārdi, kurš atzīst, ka trīsvienība ”ir nevis Jēzus, bet baznīcas mācība”. Bet vai šī mācība ir saskaņā ar to, ko mācīja Jēzus?

Tēvs ir augstāks par Dēlu

Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” No Bībeles redzams, ka mūsu debesu Tēvs, kura vārds ir Jehova, ir augstāks nekā viņa Dēls. Piemēram, par Jehovu ir teikts, ka viņš ir ”no mūžības uz mūžību”, bet Jēzus ir nosaukts par ”visas radības pirmdzimto”. Arī Jēzus pats mācīja, ka Jehova ir lielāks nekā viņš, sakot: ”Tēvs ir lielāks nekā es.” (Mateja 6:9; Psalms 90:2; Kolosiešiem 1:15; Jāņa 14:28.) Šīs domas ir pretrunā ar trīsvienības mācību, ka Tēvs un Dēls esot ”vienādā mērā Dievs”.

Fakts, ka Tēvs ir lielāks nekā Dēls un ka viņš ir atsevišķa persona, ir uzsvērts arī Jēzus lūgšanās. Īsi pirms savas nāves Jēzus lūdza: ”Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu [t.i., kaunpilno nāvi] no manis, tomēr ne mans, bet tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.) Ja Dievs un Jēzus būtu ”vienā būtībā”, kā to māca trīsvienības doktrīna, kā gan Jēzus prāts jeb griba varētu atšķirties no viņa Tēva prāta? (Ebrejiem 5:7, 8; 9:24.)

 Turklāt, ja Jehova un Jēzus būtu viens Dievs, vai būtu iespējams, ka viens zinātu kaut ko tādu, ko otrs nezina? Piemēram, runādams par laiku, kad pasaulei tiks izpildīts spriedums, Jēzus sacīja: ”Par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Marka 13:32.)

Trīsvienība un baznīca

Ne Jēzus, ne agrīnie kristieši nemācīja trīsvienību. Kā jau tika minēts iepriekš, tā ir ”baznīcas mācība”. Žurnāla The Living Pulpit 1999. gada numurā, kas bija veltīts trīsvienības tēmai, varēja lasīt: ”Reizēm šķiet, ka visi trīsvienības doktrīnu uzskata par kristiešu pamatmācību”, bet, kā teikts turpinājumā, tā nav ”bībeliska mācība”.

Enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia (1967. gada izdevums), kur detalizēti apspriesta šī mācība, ir atzīts: ”Ņemot vērā visus faktus, jāsecina, ka trīsvienības dogma ir izveidojusies 4. gadsimta beigās. [..] Līdz 4. gadsimta beigām formulējums ”viens Dievs trīs personās” vēl nebija nostabilizējies un noteikti nebija ieviesies kristīgajā dzīvē un ticības apliecībā.”

Bernes (Šveice) universitātes profesors Mārtins Verners atzīmēja: ”Neviena vieta, kur Jaunajā Derībā ir pievērsta uzmanība Jēzus attiecībām ar Dievu Tēvu, vienalga, vai tās ir pieminētas saistībā ar Jēzus piedzimšanu miesā vai faktu, ka viņš ir Mesija, nerada ne mazākās šaubas, ka Jēzus bija pakļauts Dievam.” Tātad trīsvienības mācība, ko sludina baznīcas, nav saskaņā ar to, ko savulaik mācīja Jēzus un agrīnie kristieši. Bet kā šī mācība ir radusies?

Trīsvienības doktrīnas izcelsme

Kā var redzēt no Bībeles, laika gaitā cilvēki ir pielūguši daudzus dievus un dievietes, tostarp Astarti, Milkomu, Kamošu un Molohu. (1. Ķēniņu 11:1, 2, 5, 7.) Bija laiks, kad pat daudzi senās izraēliešu tautas locekļi ticēja, ka Baāls ir patiesais Dievs. Tāpēc Jehovas pravietis Elija lika tautai izdarīt izvēli: ”Ja tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam. Bet ja Baāls ir Dievs, tad sekojiet tam!” (1. Ķēniņu 18:21.)

Tādu dievu pielūgsme, kas tika grupēti pa trim jeb triādēs, bija izplatīta jau pirms Jēzus dzimšanas. ”Idejas par dievišķu trīsvienību ir nākušas no Ēģiptes,” atzīmēja vēsturnieks Vills Djūrents. Savukārt Džeimss Heistingss enciklopēdijā Encyclopædia of Religion and Ethics rakstīja: ”Indiešu reliģijā, piemēram, mēs sastopamies ar trīsvienīgu grupu, kas sastāv no Brahmas, Šivas un Višnu, un ēģiptiešu reliģijā ar trīsvienīgu grupu, kas sastāv no Ozīrisa, Izīdas un Hora.”

Tātad dievu ir daudz. Vai tāds bija arī agrīno kristiešu viedoklis? Vai viņi uzskatīja Jēzu par Visvareno Dievu?

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 7. lpp.]

ĒĢIPTE

Triāde, kas sastāv no Hora, Ozīrisa un Izīdas; 2. g.t. p.m.ē.

[Attēls 7. lpp.]

PALMĪRA, SĪRIJA

Triāde, ko veido mēness dievs, Debesu Kungs un saules dievs; apm. 1. gs. m.ē.

[Attēls 7. lpp.]

INDIJA

Trīsvienīga hinduisma dievība; apm. 7. gs. m.ē.

[Attēls 7. lpp.]

NORVĒĢIJA

Trīsvienība (Tēvs, Dēls un Svētais Gars); apm. 13. gs. m.ē.

[Norāde par attēla autortiesībām 7. lpp.]

Divi augšējie fotoattēli: Musée du Louvre, Paris