Kas notiek pasaulē

Suņa dzīve

”Austrālijā mājas mīluļiem tiek tērēts vairāk līdzekļu nekā palīdzībai ārvalstīm,” sacīts laikrakstā The Sydney Morning Herald. ”Suņu glābšanas vestes, briljanta rotas un elpas atsvaidzinātāji četrkājainajiem draugiem — tās ir tikai dažas no precēm, kuras pērkot austrālieši saviem mīluļiem tērē 2,2 miljardus Austrālijas dolāru [nepilnu miljardu latu] gadā.” Zooveikala īpašnieks Džeisons Grems ir novērojis, ka pēdējo desmit gadu laikā attieksme pret mājdzīvniekiem ir mainījusies. ”Agrāk suņi, blusām pilni, tupēja pagalmā un grauza kaulu,” viņš teica. ”Bet tagad tie sēž istabā uz mīksta spilvena un nēsā mākslīgiem briljantiem rotātu kaklasiksnu.” Viņš atzīst, ka šīs pārmaiņas ir izdevīgas viņa biznesam, jo tagad saimnieki pret saviem suņiem izturas kā pret ģimenes locekļiem un dāsnu roku pērk tiem dārgas lietas. Kā bija stāstīts laikrakstā, daži rūpējas par saviem mīluļiem tā, it kā tiem būtu cilvēku vajadzības, vēlmes un skaistuma izpratne, taču ”nav nekādu pierādījumu, ka rotaļlieta par 50 dolāriem sunim patīk labāk nekā tā, kas maksā tikai 5 dolārus. Bet šī izšķērdība acīmredzot apmierina saimnieka vajadzību apliecināt savu mīlestību.”

 Kaitīgais troksnis

Lielās pilsētās cilvēku dzīves kvalitāti bieži pazemina pārmērīgs troksnis. Kā ziņo Spānijas laikraksts ABC, Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka tas var negatīvi iespaidot cilvēku veselību. Pārmērīga trokšņa kaitīgo ietekmi ir atzinusi arī Spānijas konstitucionālā tiesa, kas, izskatot lietu, kura bija ierosināta pret kādu sabiedrisku izklaides iestādi, kas pārkāpusi pilsētas aizliegumu trokšņot, pieņēma šai iestādei nelabvēlīgu lēmumu. Tiesa paziņoja, ka pārliecīgs troksnis pārkāpj cilvēka neatņemamās tiesības uz garīgu un fizisku neaizskaramību, kā arī uz viņa personiskās un ģimenes dzīves un mājokļa neaizskaramību. Tiesa arī norādīja, ka liels troksnis var izraisīt ”dzirdes traucējumus, miega traucējumus, neirozes un paaugstinātu asinsspiedienu un veicināt agresīvu uzvedību”.

Bērni — kara upuri

Vācu laikrakstā Leipziger Volkszeitung bija sacīts, ka, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda aprēķiniem, no 800 tūkstošiem cilvēku, kas tika noslepkavoti Ruandas cilšu sadursmēs, 300 tūkstoši bija bērni. Tiek lēsts, ka Ruandā vairāk nekā 100 tūkstošiem bērnu nav neviena pieaugušā, ar ko viņi dzīvotu kopā. ”Viņu ikdienas dzīve ir cīņa ar galēju nabadzību,” bija teikts laikrakstā.

Divvalodība un prāta asums

”Ja cilvēks prot divas valodas, tas viņam palīdz novecojot nezaudēt domāšanas asumu,” stāstīts laikrakstā Toronto Star. Jorkas universitātes psiholoģe Elena Bjalistoka veica kognitīvo funkciju pārbaudes testus 104 personām vecumā no 30 līdz 59 gadiem un 50 personām vecumā no 60 līdz 88 gadiem. Visiem testētajiem bija līdzīga izglītība un ienākumu līmenis, un abās grupās puse dalībnieku brīvi runāja divās valodās. Katram pētījuma dalībniekam bija jāveic vienkāršs uzdevums, izvēloties vienu no diviem pretējiem risinājumiem, un uzdevuma izpildes laikā zinātnieki mērīja viņa reakcijas ātrumu. ”Divu valodu pratēji tika galā ar uzdevumu ātrāk nekā tie, kas runāja tikai vienā valodā,” bija teikts laikrakstā. Pēc Elenas Bjalistokas vārdiem, divvalodīgiem cilvēkiem pastāvīgi ir jāizvēlas starp divām valodām un viņu smadzenēm ir jāizlemj, kurā valodā ir jāatbild, kad ar viņiem runā. ”Laika gaitā šie prāta vingrinājumi pasargā smadzenes, jo tie kavē izpildes procesu palēnināšanos, kas parasti ir vērojama, kad cilvēks noveco.”

”Politiski korekta” Bībele?

”Gatavojot izdošanai kādu jaunu anglikāņu lūgšanu grāmatu, populārākās Bībeles lūgšanas un psalmi ir radikāli pārstrādāti, lai mudinātu ticīgos domāt par tādiem jautājumiem kā trešās pasaules valstu parādi un godīgas tirdzniecības principi,” informē ziņu aģentūra Reuters. Šajā grāmatā, kuras nosaukums ir The Pocket Prayers for Peace and Justice, tēvreizē Jēzus vārdi ”mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien” ir aizstāti ar vārdiem ”tu mums dod mūsu dienišķo maizi, ja mums izdodas atgūt savu zemi vai saņemt godīgu algu”. Savukārt 23. psalmā vārdu ”jebšu es arī staigāju tumšā ielejā” vietā var lasīt: ”Pat ja izcelsies plašs bruņots konflikts, es nebīšos, Kungs.” Kā stāstīts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph, konservatīvu uzskatu piekritēji jauno 96 lappuses biezo grāmatu ir nosaukuši par farsu un zaimošanu un atzinuši to par nejēdzīgu un aizskarošu.

Aborti ekonomisku apsvērumu dēļ

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ”Austrālijā lielāko daļu abortu izdara nevis pusaudzes, kas dzīvo nekārtīgu dzīvi, bet precētas vidusšķiras sievietes”, vēstī laikraksts The Sydney Morning Herald. Ģimenēs, kur vīrs strādā pilnu slodzi, bet sieva — pusslodzi, lēmumu nelaist pasaulē bērnu bieži diktē ekonomiski apsvērumi. ”Bērns traucē karjerai un pasliktina sievietes materiālo stāvokli,” saka Austrālijas Nacionālās universitātes demogrāfijas profesors Pīters Makdonalds. ”Ienākumu līmenis, ko [sieviete] var sasniegt, ja viņai nav bērna, ir ļoti augsts, bet, ja viņa kļūst par māti, šis līmenis var pazemināties.” Saskaņā ar Herald publicēto informāciju, Austrālijā trešā daļa grūtniecību tiek pārtrauktas ar abortu.

Iepazīstiet savu bērnu draugus

Kā var lasīt The New York Times, Amerikas Savienotajās Valstīs kādā pētījumā tika konstatēts, ka pusaudžiem, kuriem vismaz puse draugu ir seksuāli aktīvi, salīdzinājumā ar pārējiem ir 31 reizi lielāka varbūtība piedzerties, 5,5 reizes lielāka varbūtība smēķēt un 22,5 reizes lielāka varbūtība pamēģināt marihuānu. Pētījumā, ko veica Kolumbijas universitātes Nacionālais atkarību centrs, tika aptaujāti 500 vecāki un 1000 jaunieši vecumā no 12 līdz 17 gadiem. ”12 līdz 17 gadu vecu pusaudžu vecākiem būtu jāsaprot, ka viņiem ir ļoti svarīgi zināt, kādas ir bērna attiecības ar pretējo dzimumu, un iepazīt savu bērnu draugus,” sacīja centra direktors Džozefs Kalifano jaunākais. ”Vecākiem, kas pie pusdienu galda mēdz rosināt bērnus uz sarunām par tādām tēmām kā attiecības ar pretējo dzimumu un atkarība no kaitīgām vielām, ir lielākas izredzes palīdzēt bērniem atturēties no narkotikām.”

Paškaitējuma tendences jauniešu vidū

”Lielbritānijā reģistrēts augstākais tīša paškaitējuma līmenis Eiropā,” stāstīts Londonas The Times. Ik gadus Lielbritānijas neatliekamās palīdzības brigādes sniedz palīdzību 150 tūkstošiem cilvēku, kas tīšām nodarījuši sev fizisku kaitējumu, piemēram, savainojušies ar asu priekšmetu. Šī tendence visvairāk ir izplatīta jauniešu vidū. ”Jaunu sieviešu, kas tīšuprāt nodarījušas sev kaitējumu, ir septiņreiz vairāk nekā jaunu vīriešu, tomēr paškaitējuma īpatsvars vīriešu vidū kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir divkāršojies,” raksta The Times. Cik var spriest, jaunieši mēdz tīšām savainot sevi, ”mēģinot tikt galā ar sāpīgām emocijām vai reaģējot uz emocionālu tukšumu”. Endrū Makalohs no Garīgās veselības fonda uzskata, ka daudzie paškaitējuma gadījumi, iespējams, liecina par pieaugošām problēmām, ar kurām jāsaskaras mūsdienu jauniešiem, vai arī par pieaugošu nespēju tās risināt.