Valdzinošā Narcišu  ieleja

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA UKRAINĀ

PAVASARĪ šajā nelielajā ielejā, ko ieskauj Karpatu kalni, auglīgo augsni pakāpeniski pārklāj baltu ziedu paklājs. Vislabāk šeit viesoties vēlā pavasarī, kad kalnu pļava izplata saldu aromātu, vilinot tūristus apskatīt to tuvāk.

Kur apskatāma šī krāšņā ainava? Narcišu ielejā — dabas rezervātā, kas atrodas Rietumukrainā netālu no Hustas. Šī ieleja pārsteidz ar plašiem savvaļas narcišu laukiem. Kaut arī tajā aug vairāk nekā 400 sugu augi, narcises ir ielejas pavēlnieces.

Rezervātā augošās narcises pieder pie šaurlapu narcišu sugas. Šie sīpolaugi ar garām, šaurām lapām, kausveidīgu vainadziņu un baltām vai dzeltenīgām apziedņa lapām ir sastopami arī Alpos un Balkānos.

Gadsimtu gaitā narcises ir cildinājuši gan dzejnieki, gan mūziķi. Viena no narcišu sugām pat saucas Narcissus poeticus jeb dzejnieku narcises, taču dzejnieki nav vienīgie, kurus šie ziedi ir savaldzinājuši. Senajā Romā valdnieki ar dzeltenām narcisēm sagaidīja kareivjus, kas bija guvuši uzvaru. Savukārt Prūsijā narcises bija mīlestības un laimes simbols. Mūsdienās cilvēki visā pasaulē joprojām slavina šos gleznos ziedus, ik gadus rīkodami tiem par godu svētkus.

Bet narcises nav tikai skaisti ziedi. To nosaukums ir cēlies no grieķu vārda narkao, kas nozīmē ”apdullināt”. Vai narcises tiešām spēj apdullināt? Kad tās zied Narcišu ielejā, viesi var sajust pēkšņu gurdenumu un pat justies nedaudz apreibuši.

Reibinošās smaržas dēļ ziediem ir piedēvētas dziednieciskas spējas. Piemēram, arābi izmantoja narcišu eļļu kā līdzekli pret plikgalvību, francūži ar to ārstēja epilepsiju un histēriju. Mūsdienās narcišu eļļa tiek izmantota parfimērijas rūpniecībā un aromterapijā.

Vai narcises tiks nosargātas?

Šaurlapu narcises parasti aug augstu kalnos apmēram 1100 līdz 2060 metrus virs jūras līmeņa, turpretī Narcišu ieleja atrodas tikai 200 metrus virs jūras līmeņa, un tā ir viszemākā ieleja, kur aug šīs sugas pārstāves.

Lai saglabātu šo dabas brīnumu, 1979. gadā Narcišu ielejai tika piešķirts dabas rezervāta statuss. Pēc aptuveni divdesmit gadiem Eiropas Padome šaurlapu narcises iekļāva aizsargājamo sugu sarakstā.

Kad tika izveidots rezervāts, Narcišu ielejā bija aizliegts pļaut zāli pēc ziedēšanas perioda. Tomēr, paejot dažiem gadiem, ziedu skaits saruka. Kāpēc tā notika? Zinātnieki atklāja, ka tad, ja zālei ļauj netraucēti augt, tā pārmāc jauno narcišu asnus. Bet, kad pļaušanas aizliegums tika atcelts, ielejā atjaunojās dabiskais līdzsvars. Tāpēc tagad pavasaros ieleja ir ļoti skaista, un tā arī nodrošina barību lopiem visas ziemas garumā.

Neaprakstāmais ziedu krāšņums mums atgādina, cik brīnišķīga var būt mūsu planēta. Daudzi cilvēki, kas pētī Bībeli, ļoti gaida to laiku, kad, valdot Dieva Valstībai, ”priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs”. (Jesajas 35:1.) Tad visa zemeslode būs tikpat skaista kā Narcišu ieleja, jo uz zemes tiks izveidoti paradīzes apstākļi, kādi sākotnēji pastāvēja Ēdenē. (1. Mozus 2:8—15.)