Kas notiek pasaulē

Luksusūdens

”Pēdējā laikā ir raksturīgi, ka studenti, kas grib izskatīties stilīgi, nēsā līdzi pazīstamu firmu minerālūdeni,” rakstīts vācu žurnālā Natur+Kosmos. Ņujorkā tagad ir nākuši modē minerālūdens bāri, un tiem, kas apmetas pieczvaigžņu viesnīcās, izveicīgi viesmīļi plašā izvēlē piedāvā ekskluzīvus minerālūdeņus, kuru kvalitāte tiek apliecināta pēc līdzīgiem kritērijiem kā labākajiem vīniem. Protams, šāda luksusa prece nav lēta. ”Pazīstamu firmu ūdens, ko cilvēki nēsā līdzi, maksā diezgan dārgi,” norādīts žurnālā. Dažās viesnīcās litrs ekskluzīva minerālūdens var maksāt 62 eiro. Taču tas, ka luksusa ūdens ir kļuvis par dažu izsmalcinātu patērētāju pašizspausmes veidu, nebūt nenozīmē, ka tas ir vislabākais. Kaut arī reklāmās bieži tiek solīts, ka cilvēki, kas to lieto, kļūs slaidāki, veselīgāki un skaistāki, daudzi speciālisti ir vienisprātis, ka dārgie minerālūdeņi daudz neatšķiras no parasta ūdens. Piemēram, Vācijā krāna ūdens kvalitāte neatpaliek no tādu minerālūdeņu kvalitātes, kas ir atvesti no otras pasaules malas, stāstīts žurnālā. Turklāt krāna ūdens nav ne jāpilda plastmasas pudelēs, ne arī jāved no tālienes.

 Veselīgs uzturs franču gaumē

”Franči uzturā lieto daudz piesātināto tauku,” norādīts izdevumā UC Berkeley Wellness Letter. ”Taču kopumā viņi ir slaidāki nekā amerikāņi un daudz retāk cieš no aptaukošanās. Arī mirstība ar sirdsslimībām Francijā ir uz pusi mazāka nekā ASV un mazāka nekā citās [Eiropas Savienības] valstīs.” Iespējams, tas ir izskaidrojams ar to, ka franči uzņem mazāk kaloriju, norādīts izdevumā. Pētījums, kas tika veikts Parīzes un Filadelfijas (Pensilvānijas štats, ASV) restorānos, parādīja, ka Francijā porcijas ir krietni mazākas. Atšķirības tika pamanītas arī pavārgrāmatās, piemēram, pēc franču virtuves receptēm pagatavoto gaļas ēdienu porcijas parasti ir mazākas nekā amerikāņu. ”Vispārsteidzošākais atklājums bija tas, ka franči savas mazās porcijas ēd daudz ilgāk,” teikts biļetenā. ”Francijā cilvēks ēdot vidēji pavada stundu un 40 minūtes dienā, bet amerikāņiem, lai notiesātu savu dienišķo maizi (un šo to vēl), pietiek vidēji ar stundu dienā.” Ko no tā varam mācīties mēs? Pirmkārt, būtu jāierobežo uzņemto kaloriju daudzums, otrkārt, barojošs ēdiens jāēd saprātīgā daudzumā, treškārt, jāatvēl laiks, lai izbaudītu maltīti. Ja mums ir pasniegta liela porcija, sadalīsim to ar kādu vai paņemsim pusi uz mājām. Ieturoties mājās, centīsimies padarīt ēdienreizi par patīkamu notikumu.

Kā saglabāt grāmatas

”Laiks un mitrums ir lielākie [grāmatu] ienaidnieki,” teikts Meksikas žurnālā Día Siete. Lai saglabātu grāmatas labā stāvoklī, ir ieteicams vismaz reizi gadā noslaucīt no tām putekļus. Taču jāņem vērā, ka, slaukot putekļus, grāmata ir cieši jāsaspiež, lai putekļi nenokļūtu starp lapām. Lai pasargātu grāmatu no mitruma, tās lapas pārkaisa ar talku, vairākas dienas patur grāmatu zem sloga un tad noslauka talku ar birstīti. Ja mitrumā papīrs ir sācis pelēt, pelējums uzmanīgi jānokasa ar žileti, un pēc tam šī vieta jāapstrādā ar spirtu. Ja vēlamies izņemt grāmatu no plaukta, nebūtu ieteicams ņemt to aiz vāka augšējās daļas. Vislabāk ir ar diviem pirkstiem ņemt grāmatu muguras vidū, pakustināt to, lai atbīdītu blakus esošās grāmatas, un tad uzmanīgi izvilkt to ārā. Lielas grāmatas, it sevišķi, ja tās ir vecas, bojājas pašas zem sava svara, tāpēc būtu ieteicams tās likt nevis stāvus, bet guļus.

Vai unitāriešu baznīca beigs pastāvēt?

Kā ziņo britu laikraksts The Times, ”viena no senākajām [Lielbritānijas] konfesijām.. pieredz grūtus laikus un, pēc visa spriežot, tuvākajos gadu desmitos izzudīs”. Lielbritānijā pie unitāriešu baznīcas pieder mazāk par sešiem tūkstošiem cilvēku, un puse no tiem ir vecāki par 65 gadiem. Uz konfesijas bēdīgajām nākotnes izredzēm norādīja ievērojams unitāriešu mācītājs Pīters Hjūss. Piemēram, Liverpūles kapelā, kas ir vecākais unitāriešu dievnams Lielbritānijā, ”kopš 1976. gada nav iecelta mācītāja, un unitāriešu kustība šajā pilsētā ir tikpat kā mirusi”, stāstīja P. Hjūss. Nosaukums ”unitārieši” britu salās ir lietots kopš 1673. gada. ”18. gadsimtā teoloģiskās diskusijas par Kristus dievišķo dabu izraisīja nopietnu krīzi Anglikāņu baznīcā un unitāriešu baznīcai pievienojās daudzi angļu prezbiteriāņi, kas noraidīja mācību par trīsvienību,” stāstīts The Times. ”Taču mūsdienās ticība trīsvienībai vairs netiek uzskatīta par obligātu un daudzas baznīcas izturas iecietīgi pret ”ticīgajiem”, kas nepiekrīt tradicionālajām baznīcas doktrīnām. Līdz ar to zūd arī vajadzība pēc unitāriešu kustības.”

Vecumdienās cilvēki kļūst īsāki

Vecumdienās cilvēka augums parasti kļūst īsāks. ”Lielā mērā tas notiek zemes pievilkšanas spēka iespaidā,” skaidrots Austrālijas laikrakstā The Daily Telegraph. Dienas gaitā zemes pievilkšanas spēka ietekmē cilvēka augums sarūk, bet miegā atgūst parasto garumu. ”Taču ar laiku cilvēka ķermenis kļūst vājāks un vairs nespēj atgūt zaudēto auguma starpību,” norādīts laikrakstā. ”Vecumdienās organismā notiek hormonālas pārmaiņas un cilvēks sāk zaudēt muskuļu masu un taukus — tā ir daļa no dabiskā novecošanas procesa. Mugurkaula skriemeļi bojājas un saspiežas kopā, un mugurkauls kļūst vairāk nekā par 2,5 centimetriem īsāks.” Osteoporoze acīmredzot ir viens no iemesliem, kas veicina šo procesu.

Bērni, kas runā divās valodās

”Ja bērni tiek audzināti ar pacietību un iejūtību, prasme runāt vairākās valodās nākotnē var būt ļoti noderīga gan pašiem bērniem, gan viņu ģimenēm, gan sabiedrībai kopumā,” stāstīts Meksikas laikrakstā Milenio. Pētījumi ir ”parādījuši, ka bērni, kas prot divas valodas, skolā mācās labāk nekā tie, kas runā tikai vienā valodā”. Dažkārt vecāki uztraucas par to, ka viņu bērni teikumā lieto vārdus no abām valodām vai arī kļūdaini attiecina vienas valodas gramatikas likumus uz otru valodu. ”Taču šīs gramatiskās ”kļūdas” ir nenozīmīgas un viegli novēršamas,” apgalvo psiholoģijas profesors Tonijs Klīns, kas pēta valodas attīstību bērniem. Ja vecāki mazuļiem kopš dzimšanas sāk mācīt divas valodas, viņi tās apgūst ļoti ātri un ar laiku iemācās nošķirt vienu valodu no otras.