Bībeles viedoklis

Vai ir pareizi pielūgsmē izmantot svētbildes?

KATRU gadu 15. augustā Grieķijā, Tinas salā, notiek plaši reliģiski svētki. Tajos pulcējas tūkstošiem cilvēku, lai godinātu Jēzus māti Mariju un viņas svētbildi, kurai, kā tiek uzskatīts, piemīt brīnumains spēks. * Kādā grieķu pareizticīgo baznīcas izdevumā ir sacīts: ”Ar īpašu ticību un bijību mēs godinām Vissvētāko Dievmāti, mūsu Kunga Māti, un lūdzam viņas aizsardzību un meklējam pie viņas patvērumu un palīdzību. Mēs griežamies pēc palīdzības pie brīnumdarītājiem svētajiem — vīriešiem un sievietēm — savās garīgajās un fiziskajās vajadzībās.. ..mēs dziļā bijībā skūpstām svēto relikvijas un ikonas un godinām tās.”

Daudzi cilvēki, kas sevi uzskata par kristiešiem, pieder pie konfesijām, kurās tiek godinātas svētbildes un reliģiski simboli. Bet vai svētbilžu izmantošana pielūgsmē ir saskaņā ar Bībeles mācībām?

Agrīnie kristieši

Ap mūsu ēras 50. gadu apustulis Pāvils ieradās Atēnās — pilsētā, kurā bija ļoti izplatīta tēlu izmantošana pielūgsmē. Pāvils atēniešiem paskaidroja, ka Dievs ”nemājo rokām celtos tempļos. Un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā vajadzētu.. Tāpēc mums.. nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.” (Apustuļu darbi 17:24, 25, 29.)

 Šādi brīdinājumi par elku izmantošanu pielūgsmē Kristiešu grieķu rakstos, kas tiek saukti arī par Jauno Derību, ir minēti vairākkārt. Piemēram, apustulis Jānis kristiešus brīdināja: ”Sargaities no elkiem.” (1. Jāņa 5:21.) Pāvils korintiešiem rakstīja: ”Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem?” (2. Korintiešiem 6:16.) Daudzi no tiem, kas pirmajā gadsimtā kļuva par kristiešiem, iepriekš pielūgsmē bija izmantojuši tēlus. Pāvils Tesalonikas kristiešiem to atgādināja, rakstīdams: ”Jūs no saviem elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam.” (1. Tesaloniķiešiem 1:9.) Ir saprotams, ka šiem kristiešiem pret svētbildēm bija tāda pati attieksme, kāda bija Jānim un Pāvilam.

”Kristieši” sāk pielūgsmē izmantot svētbildes

Britu enciklopēdijā ir teikts, ka ”kristīgās baznīcas pirmajos trīs pastāvēšanas gadsimtos.. kristīgā māksla nepastāvēja un baznīca kopumā stingri pretojās mākslas ieviešanai baznīcā. Piemēram, Aleksandrijas Klements nosodīja reliģisko (pagānisko) mākslu, jo tā mudināja cilvēkus pielūgt radīto, nevis Radītāju.”

Bet kāpēc svētbilžu izmantošana kļuva tik izplatīta? Britu enciklopēdijā tālāk ir teikts: ”Ap 3. gadsimta vidu kristīgajā baznīcā sāka izmantot un pieņemt tēlotājmākslas darbus, taču bija draudzes, kas tam sīvi pretojās. Vienīgi 4. gadsimta sākumā, kad imperatora Konstantīna valdīšanas laikā kristietība kļuva par Romas valsts reliģiju, kristīgajās baznīcās sāka plaši izmantot attēlus un to izmantošana kļuva par izplatītu reliģisku praksi.”

Daudzi cilvēki, kas sevi sāka saukt par kristiešiem, agrāk bija pielūguši imperatora portretu. Džons Teilors grāmatā Icon Painting (Svētbilžu glezniecība) raksta: ”Pastāvot imperatora kultam, cilvēki pielūdza viņa portretu, kas bija gleznots uz audekla vai koka, un no šī paraduma līdz svētbilžu godināšanai bija tikai viens solis.” Tā pagānisko attēlu pielūgsme tika aizstāta ar Jēzus, Marijas, eņģeļu un ”svēto” attēlu godināšanu. Šādi attēli, ko sākotnēji izmantoja baznīcās, laika gaitā parādījās arī miljoniem cilvēku mājās, kur tie tika godināti tāpat kā baznīcā.

Pielūgt ”garā un patiesībā”

Jēzus saviem klausītājiem sacīja, ka Dievs jāpielūdz ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Tāpēc godprātīgiem cilvēkiem, kas vēlas uzzināt, vai pielūgsmē būtu jāizmanto svētbildes, patiesība par šo jautājumu jāmeklē Dieva Rakstos.

Piemēram, Bībelē ir lasāmi Jēzus vārdi: ”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” (Jāņa 14:6.) Pāvils atzina, ka ”ir viens Dievs kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem, — cilvēks Kristus Jēzus” un ka ”Kristus.. mūs aizstāv”. (1. Timotejam 2:5; Romiešiem 8:34.) Šie vārdi kļūst vēl skaidrāki, kad mēs izlasām, ka Kristus spēj ”uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu”. (Ebrejiem 7:25.) Tas nozīmē, ka pie Dieva mums jāvēršas Jēzus Kristus vārdā. Neviena cita persona vai, vēl jo mazāk, neviens nedzīvs attēls nevar ieņemt viņa vietu. Dieva Rakstos atrodamās zināšanas ikvienam, kas meklē patiesību, var palīdzēt uzzināt, kā pielūgt ”Tēvu garā un patiesībā”, un saņemt svētības, ko dod šāda pielūgsme. Saskaņā ar Jēzus teikto, ”Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz”. (Jāņa 4:23.)

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par attēla autortiesībām 20. lpp.]

Boris Subacic/AFP/Getty Images