Bibliotēkas — durvis uz zināšanām

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

BIBLIOTĒKAS ir tikušas nosauktas par ”vienu no civilizācijas pīlāriem”. Enciklopēdijā World Book Encyclopedia teikts, ka bibliotēkas ir minamas starp vissvarīgākajiem cilvēces kultūras un tehnoloģijas veicinātājiem. Vācu dzejnieks Gēte bibliotēkas nodēvēja par cilvēces atmiņu.

Kuras bibliotēkas var minēt starp nozīmīgākajiem ”civilizācijas pīlāriem”? Kura grāmata ir visspēcīgāk sekmējusi bibliotēku attīstību un veicinājusi izglītību? Cik grāmatu glabājas lielākajās no mūsdienu bibliotēkām? Lai atbildētu uz pirmo no minētajiem jautājumiem, domās pārcelsimies pagātnē un apmeklēsim vienu no senākajām bibliotēkām cilvēces vēsturē.

Sena ”cilvēces zināšanu enciklopēdija”

Pamēģiniet iztēloties, ka jūs esat nokļuvis Tuvo Austrumu zemē, ko šodien pazīst kā Irāku. Rit 650. gads pirms mūsu ēras. Jūs atrodaties augstu mūru ieskautajā Nīnives pilsētā (netālu no vietas, kur mūsdienās atrodas Mosula). Jums priekšā slienas Asīrijas, Ēģiptes un Babilonijas valdnieka Ašurbanipala pils. * Stāvot netālu no pils durvīm, jūs pamanāt vīriešus, kas ar ratiem ved iekšā ēkā lielus māla traukus. Šie vīri nupat ir atgriezušies no tālām  Asīrijas lielvalsts malām, kur viņi bija devušies vākt visus pieejamos dokumentus par Ašurbanipala valsts iedzīvotāju sadzīves, kultūras un reliģiskajām tradīcijām. Atverot vienu no traukiem, jūs redzat, ka tas ir pilns ar aptuveni astoņus reiz desmit centimetrus lielām māla plāksnītēm.

Sekojot vienam no vīriešiem, jūs ieejat pilī, kur ieraugāt rakstvežus, kas ar kaula irbuļiem gravē ķīļraksta zīmes nelielās mitra māla plaksnītēs. Šie cilvēki tulko dokumentus asīriešu valodā. Vēlāk aprakstītās plāksnītes tiks apdedzinātas krāsnī un uzraksti kļūs gandrīz vai neiznīcināmi. Gatavie dokumenti tiek glabāti īpašās telpās, kurās izvietoti plaukti, ko pilda simtiem māla trauku. Pie durvju ailām piestiprinātas plāksnītes informē par dažādu dokumentu atrašanās vietu. Šajā bibliotēkā glabājas vairāk nekā 20 000 māla plāksnīšu, kurās ir ietvertas ziņas par saimnieciskiem darījumiem, reliģiskām paražām, likumiem, vēsturi, medicīnu un cilvēku un dzīvnieku fizioloģiju, — informācija, ko vēlāk kāds zinātnieks nosauks par ”cilvēces zināšanu enciklopēdiju”.

Pirms un pēc Nīnives bibliotēkas

Pirms Nīnivē izveidotās Ašurbanipala bibliotēkas jau bija pastāvējušas citas lielas bibliotēkas. Aptuveni tūkstoš gadus pirms Ašurbanipala valdnieks Hammurapi izveidoja bibliotēku Babilonijas pilsētā Borsipā. Vairāk nekā 700 gadu pirms Ašurbanipala Ramzess II nodibināja slavenu bibliotēku Ēģiptes pilsētā Tēbās. Taču glabātās informācijas daudzuma un dažādības dēļ Ašurbanipala bibliotēka pelnīti ir tikusi nosaukta par ”nozīmīgāko senajā pasaulē”. Pagāja 350 gadi, līdz to pārspēja kāda cita bibliotēka.

Bibliotēku, kas pārspēja Ašurbanipala izveidoto, ap 300. gadu p.m.ē. Ēģiptes ostas pilsētā Aleksandrijā nodibināja Ptolemajs I Sotērs, viens no Maķedonijas Aleksandra karavadoņiem. Aleksandrijas bibliotēkas bibliotekāri centās savākt pēc iespējas pilnīgāku cilvēces radīto rakstu pieminekļu krājumu. * Tiek uzskatīts, ka tieši Aleksandrijā aptuveni septiņdesmit zinātnieki ķērās pie Ebreju rakstu (tā sauktās Vecās Derības) tulkošanas grieķu valodā. Šo tulkojumu, ko vēlāk sāka saukt par Septuagintu, plaši izmantoja agrīnie kristieši.

Āzijas bibliotēkas

Laikā, kad Ašurbanipals pilnveidoja savu bibliotēku, Ķīnā valdīja Džou dinastija. No 1122. līdz 256. gadam p.m.ē., minētās dinastijas valdīšanas laikā, tika sarakstīta virkne sacerējumu, kas kļuva pazīstami ar nosaukumu Pieci kanoni. Starp šiem sacerējumiem bija rokasgrāmata nākotnes noteikšanai, agrāko valdnieku izteikumu krājums, dzeja, norādījumi par reliģiskām ceremonijām un rituāliem un Lu valsts vēsture no 722. līdz 481. gadam p.m.ē. Pēdējais no minētajiem sacerējumiem tiek piedēvēts ķīniešu domātājam  Konfūcijam. Pieci kanoni un to daudzie komentāri vairāk nekā divus gadu tūkstošus ietekmēja ķīniešu uzskatu sistēmu un bija galvenie darbi, kas veidoja gan karaliskās, gan privātās bibliotēkas.

Japānā 1275. gadā kādas ietekmīgas samuraju dzimtas pārstāvis Hojo Sanetoki izveidoja bibliotēku savas ģimenes mājās Kanadzavā (mūsdienās Jokohamas daļa). Viņš centās savākt visas ķīniešu un japāņu valodā sarakstītās grāmatas. Kaut arī viņa izveidotā grāmatu kolekcija laika gaitā ir sarukusi, tā ir saglabājusies līdz mūsu dienām.

Bībele, klosteru bibliotēkas un rietumu kultūra

”Iespiestā vārda spēku un bibliotēku lielo nozīmi vislabāk apliecina kristīgās reliģijas sākums, izplatība un pastāvība,” teikts grāmatā A History of Libraries in the Western World. Kā bibliotēku attīstība ir saistīta ar kristietības izplatību?

Pēc Romas impērijas sairšanas tās lielo bibliotēku krājumi tika iznīcināti vai izputināti. Kristīgās baznīcas klosteros, kas parādījās daudzviet Eiropā, tika savākts tas, kas bija palicis pāri no šo seno bibliotēku krājumiem. Viens no galvenajiem darbiem, kas tika veikts daudzos klosteros, bija Bībeles rokrakstu un citu avotu pārrakstīšana. Piemēram, benediktiešu klostera mūki ievēroja ordeņa dibinātāja Benedikta sarakstīto ordeņa nolikumu, kurā bija pavēlēts lasīt un pārrakstīt grāmatas.

Konstantinopoles bibliotēkās tika glabātas un izgatavotas senu manuskriptu kopijas, kas galu galā nonāca Itālijā. Tiek uzskatīts, ka šie manuskripti lielā mērā veicināja renesanses laikmeta iestāšanos. Vēsturnieks Elmers Džonsons raksta: ”Klostera bibliotēku lielā nozīme rietumu kultūras saglabāšanā ir nenoliedzama. Aptuveni tūkstoš gadu bibliotēkas bija Eiropas intelektuālā sirds, un bez tām rietumu pasaule būtu pavisam citāda.”

Bībeles pārrakstītāju darbs palīdzēja pukstēt ”Eiropas intelektuālajai sirdij”. Kad Eiropu pāršalca reformācijas vilnis, vēlēšanās lasīt Bībeli mudināja vienkāršos cilvēkus atbrīvoties no analfabētisma važām. Grāmatā The Story of Libraries teikts: ”Protestantiskās reformācijas kustībā ir rodams aizsākums domai, ka ikvienam sabiedrības loceklim ir jābūt vismaz tik izglītotam, lai viņš spētu lasīt Bībeli. Pastiprinoties teoloģiskiem strīdiem, aizvien svarīgāka kļuva iespēja lasīt dažādus reliģiskus rakstus. Tam bija nepieciešama ne tikai prasme lasīt, bet arī iespēja piekļūt grāmatām.”

Bībelei rietumu pasaulē ir bijusi būtiska nozīme gan bibliotēku izplatībā, gan izglītības veicināšanā. Pēc tam, kad tika izgudrota iespiedmašīna, Eiropā un ar laiku arī citur pasaulē parādījās plašas privātās un nacionālās bibliotēkas, kurās bija apkopotas grāmatas par visdažādākajiem tematiem.

Bibliotēkas 21. gadsimtā

Mūsdienās pastāv apbrīnojami lielas bibliotēkas. Pamēģiniet iztēloties 850 kilometru garu grāmatu plauktu, kurā novietoti 29 miljoni grāmatu. Aptuveni tik daudz plauktu un grāmatu ir pasaules lielākajā  bibliotēkā — Kongresa bibliotēkā, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Bez grāmatām tās fondos glabājas apmēram 2,7 miljoni audio un video ierakstu, 12 miljoni fotogrāfiju, 4,8 miljoni karšu un 57 miljoni rokrakstu. Ik dienu bibliotēkas fondi papildinās par 7000 vienībām.

Grāmatu skaita ziņā otra lielākā bibliotēka ir Britu bibliotēka Londonā — tajā ir vairāk nekā 18 miljoni grāmatu. Krievijas Valsts bibliotēkā Maskavā ir 17 miljoni grāmatu un aptuveni 632 000 laikrakstu gada sējumu. Francijas Nacionālajā bibliotēkā, vienā no vecākajām nacionālajām bibliotēkām Eiropā, glabājas 13 miljoni grāmatu. Turklāt, kā teikts grāmatā Library World Records, ”Francijas Nacionālā bibliotēka bija pirmā bibliotēka, kas piedāvāja iespēju lasīt internetā lielu daļu savu krājumu nesaīsinātā veidā”. Ikvienam, kas lieto internetu, ir dota nepieredzēti viegla pieeja uzkrātajām cilvēces zināšanām.

Pieejamās informācijas daudzums pieaug tik strauji kā nekad agrāk. Ir aprēķināts, ka ik pa četrarpus gadiem informācijas daudzums pieaug divkārt. ASV vien katru gadu tiek izdots vairāk nekā 150 000 jaunu grāmatu.

Tāpēc mūsdienās jo īpaši aktuāli ir senatnē dzīvojušā rakstnieka un ķēniņa Salamana vārdi: ”Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu.” (Salamans Mācītājs 12:12.) Tomēr, ar apdomu izmantotas, bibliotēkas joprojām ir vērtīgs ”vietējais zināšanu ieguves avots”, kā tās ir nosaukusi Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 20. lpp.]

Bibliotekāra uzdevums

Ja bibliotēkas katalogā jums neizdodas atrast vajadzīgo grāmatu, nenolaidiet rokas, bet vērsieties pie bibliotekāra. Bibliotekāra pieredze bieži izrādās nenovērtējama. Roderiks, kas jau aptuveni 20 gadus strādā par bibliotekāru, saka: ”Bieži vien cilvēki bibliotēkā jūtas mazliet nedroši. Viņi nereti vēršas pie bibliotekāra ar vārdiem: ”Tas varbūt skan muļķīgi, bet..” Taču nav muļķīgu jautājumu. Labam bibliotekāram jāprot atrast tas, ko jūs domājat, pat ja tas ne vienmēr ir tas, ko jūs jautājat.”

[Papildmateriāls/Attēls 21. lpp.]

Ko šis skaitlis nozīmē? → 225.07

Universālā decimālā klasifikācija

Daudzās bibliotēkās tiek izmantota Universālā decimālā klasifikācija, kas ciparu kombinācijas veidā ir redzama bibliotēku katalogos un grāmatās. Šī klasifikācijas sistēma ir veidota uz amerikāņu bibliotekāra Melvila Djuī izveidotās decimālās klasifikācijas pamata, kura pirmo reizi tika publicēta 1876. gadā. Tajā ir izmantoti cipari no 0 līdz 9, ar kuru palīdzību iespieddarbi tematiski tiek iedalīti desmit pamatgrupās.

0 Vispārīgā nodaļa.

1 Filozofija. Psiholoģija.

2 Reliģija. Teoloģija.

3 Sabiedriskās zinātnes.

4 Brīva. (Valodniecība ir pārcelta uz 8. grupu.)

5 Matemātika. Dabaszinātnes.

6 Lietišķās zinātnes. Medicīna. Tehnika. Lauksaimniecība.

7 Māksla. Izklaide. Sports.

8 Valodniecība. Literatūrzinātne.

9 Vēsture. Ģeogrāfija. Biogrāfijas.

Katra no šīm grupām tiek iedalīta sīkāk. Piemēram, 2. grupas (Reliģija. Teoloģija) ietvaros Bībelei ir dots pašai savs numurs — 22. Atsevišķas tēmas par Bībeli ir iedalītas vēl sīkāk. Piemēram, skaitlis 225 norāda uz ”Jauno Derību” (Kristiešu grieķu rakstiem). Papildus cipari precizē publikācijas veidu.

00 Kultūras un zinātnes vispārīgie jautājumi.

01 Bibliogrāfija. Katalogi. Literatūras rādītāji.

02 Bibliotēku zinātne. Bibliotekārais darbs.

03 Vispārīga satura uzziņu literatūra.

05 Seriālizdevumi, periodiskie izdevumi.

06 Organizācijas un apvienības.

07 Laikraksti. Prese. Žurnālistika. Mācību literatūra.

08 Jaukta satura izdevumi. Krājumi. Izdevumi dažādām lasītāju kategorijām.

09 Rokraksti. Retās grāmatas.

Ņemot to vērā, enciklopēdijai par visu Bībeli tiktu piešķirts skaitlis 22.03, bet komentāriem par Kristiešu grieķu rakstiem — 225.07.

ASV Kongresa bibliotēkā izmantotā klasifikācijas sistēma ir līdzīga, tikai tur tiek lietotas burtu un ciparu kombinācijas. Lielākajā daļā grāmatu ir arī atrodams indekss, ko veido burtu un ciparu kombinācija un kas norāda uz grāmatas autoru. Dažādās valstīs tiek izmantotas atšķirīgas klasifikācijas sistēmas.

[Attēls 18. lpp.]

Asīrijas valdnieks Ašurbanipals, kura bibliotēkā glabājās ķīļraksta plāksnītes, 650. gads p.m.ē.

[Attēls 18. lpp.]

Britu bibliotēka, Londona

[Attēls 18. lpp.]

Klostera bibliotēka, Šveice, 1761. gads

[Attēls 19. lpp.]

Aleksandrijas bibliotēka, Ēģipte, ap 300. gadu p.m.ē.

[Norāde par autortiesībām]

No grāmatas Ridpath’s History of the World (Vol. II)

[Attēls 20., 21. lpp.]

ASV Kongresa bibliotēka, pasaules lielākā bibliotēka

[Norāde par autortiesībām]

No grāmatas Ridpath’s History of the World (Vol. IX)

[Norādes par attēlu autortiesībām 18. lpp.]

Foto augšā pa kreisi un lappuses apakšā: Erich Lessing/ Art Resource, NY; plāksnīte: Photograph taken by courtesy of the British Museum