Fiziskās aktivitātes un veselība

”Trenējieties divreiz nedēļā, lai saglabātu labu fizisko formu. Vingrojiet katru dienu pa pusstundai. Nelietojiet alkoholu, lai nesaslimtu ar vēzi. Lietojiet alkoholu, lai samazinātu sirds slimību risku. Vai labie padomi jūsos reizēm nerada apjukumu? Vienu dienu iesaka vienu, bet nākamajā nedēļā kaut ko pilnīgi citu. [..] Kāpēc zinātnieku starpā nav vienprātības? Kāpēc vienu nedēļu kafiju pasludina par kaitīgu, bet nākamajā nedēļā — par nekaitīgu?” (Barbara Brēma, doktore, sporta pedagoģe.)

VESELĪBAS aprūpes speciālisti jautājumos par uzturu un vingrošanu bieži vien nav vienisprātis. Daudzus cilvēkus mulsina ieteikumu un aizliegumu pārbagātība. Tomēr, kad ir runa par mērenām fiziskām aktivitātēm, zinātnieku vidū valda pilnīga vienprātība: lai saglabātu veselību, ir regulāri jānodarbojas ar fizkultūru!

Kustību trūkums mūsu laikos ir kļuvis par lielu problēmu, un īpaši aktuāli tas ir rūpnieciski attīstītajās valstīs. Gadsimtiem ilgi daudzi cilvēki ir strādājuši fiziski smagu darbu — kopuši zemi, medījuši, cēluši ēkas. Protams, bieži vien ikdienas slodze ir bijusi pārmērīga, un tāpēc cilvēku mūžs bija īsāks nekā tagad. Saskaņā ar Britu enciklopēdiju, ”senajā Grieķijā un Romā vidējais mūža garums bija aptuveni 28 gadi”. Bet 20. gadsimta beigās attīstītajās valstīs vidējais cilvēka mūža garums bija 74 gadi. Kāpēc ir notikušas šādas pārmaiņas?

Tehnikas attīstība — ieguvums vai posts?

Tagad cilvēkiem parasti ir labāka veselība un viņi dzīvo ilgāk nekā agrākajos gadsimtos. Daļēji to ir veicinājusi ārkārtīgi straujā tehnikas attīstība. Dažādi izgudrojumi ir uzlabojuši mūsu dzīvi, un daudzus smagus darbus veikt ir kļuvis ievērojami vieglāk. Medicīna ir guvusi lielus panākumus cīņā ar slimībām, un tāpēc lielai daļai cilvēku ir labāka veselība nekā agrākajām paaudzēm. Tomēr tajā visā slēpjas kāds paradokss.

Lai gan plaša tehnikas ieviešana ir sekmējusi iedzīvotāju veselības uzlabošanos, tehnikas progress ir veicinājis arī to, ka lielai cilvēku daļai ir izveidojies mazkustīgs dzīvesveids. Nesen publicētā Amerikas Sirds veselības asociācijas pētījumā par saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām dažādās valstīs bija teikts, ka ”pārmaiņas ekonomikā, urbanizācija, industrializācija un globalizācija tā maina cilvēku dzīvesveidu, ka palielinās risks saslimt ar sirds slimībām”. Starp galvenajiem riska faktoriem pētījumā bija minēta ”mazkustība un neveselīgs uzturs”.

Vēl pirms 50 gadiem daudzās zemēs vīrietis sviedriem vaigā apstrādāja zemi ar zirgu un arklu, brauca ar velosipēdu uz ciemu kārtot maksājumus bankā un pa vakariem šo to pielaboja mājās. Viņa mazbērniem ir pilnīgi citāds dzīvesveids. Darbā viņi  lielu dienas daļu sēž pie datora, gandrīz visur brauc ar automašīnu un vakarus pavada pie televizora ekrāna.

Saskaņā ar kādu pētījumu, zviedru mežstrādnieki, kas agrāk ik dienu patērēja 7000 kaloriju, cirzdami kokus un pārvietodami baļķus, tagad uzmana sarežģītas iekārtas, kas paveic lielāko daļu smagā darba. Daudzus no pasaules ceļiem cilvēki ir uzbūvējuši un uzturējuši ar kapļiem un lāpstām. Bet tagad pat attīstības valstīs zemi rok buldozeri un cita smagā tehnika.

Ķīnā visizplatītākais transporta līdzeklis ir bijis velosipēds, bet tagad dažās Ķīnas daļās to aizstāj skūters. Amerikas Savienotajās Valstīs 25 procenti no braucieniem ir īsāki par pusotru kilometru un 75 procenti no šiem īsajiem braucieniem tiek veikti ar automašīnu.

Tehnikas laikmets ir radījis arī mazkustīgu bērnu paaudzi. Tā kā videospēles kļūst ”aizvien interesantākas un reālistiskākas, bērni.. pie spēļu konsolēm pavada arvien vairāk laika”, bija teikts kādā pētījumā. Līdzīgi secinājumi ir izdarīti par televīzijas skatīšanos un citiem bērnu pasīvajiem atpūtas veidiem.

Risks, kas saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu

Krasa fiziskās slodzes samazināšanās ir izraisījusi daudzas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Piemēram, Lielbritānijā kāda veselības aģentūra nesen pavēstīja: ”Mazkustīgiem bērniem biežāk nekā fiziski aktīviem izveidojas zems pašnovērtējums, un viņi cieš no nemiera un stresa. Salīdzinājumā ar aktīviem bērniem, šie bērni biežāk smēķē un lieto narkotikas. Mazkustīgi cilvēki kavē darbu biežāk nekā fiziski aktīvie. Ar gadiem neaktīvie cilvēki zaudē spēku un lokanību, kas vajadzīga, lai spētu parūpēties par sevi, un tāpēc daudzi no viņiem ir spiesti atteikties no savas neatkarības un viņiem pasliktinās psihiskā veselība.”

Kanādas Fitnesa un dzīvesveida pētījumu institūta prezidente Kora Kreiga ir secinājusi: ”Kanādieši darbā kustas daudz mazāk nekā agrāk.., vispārējā fiziskā slodze ir samazinājusies.” Kanādas laikrakstā Globe and Mail bija rakstīts: ”Apmēram 48 procentiem kanādiešu ir liekais svars, un to vidū 15 procenti ir aptaukojušies.” Laikrakstā bija piebilsts,  ka 59 procentiem pieaugušo Kanādā ir mazkustīgs dzīvesveids. Kuopio universitātes (Somija) rektors Dr. Mati Ūsitupa brīdina, ka ”visā pasaulē strauji pieaug saslimstība ar II tipa cukura diabētu, jo aizvien vairāk cilvēku cieš no aptaukošanās un maz kustas”.

Honkongā kādā nesenā pētījumā bija izteikts pieņēmums, ka apmēram 20 procenti nāves gadījumu starp iedzīvotājiem, kuri vecāki par 35 gadiem, varētu būt saistīti ar fiziskās aktivitātes trūkumu. Pētījumā, ko bija vadījis Honkongas universitātes pasniedzējs, medicīnas doktors Tai-Hings Lams un par ko 2004. gadā bija rakstīts izdevumā Annals of Epidemiology, bija secināts, ka Honkongas ķīniešu iedzīvotāju vidū ”mazkustīgs dzīvesveids nodara lielāku postu nekā smēķēšana”. Zinātnieki paredzēja, ka arī pārējā Ķīna ”pieredzēs līdzīgu situāciju, kad būs daudz mazkustīgā dzīvesveida izraisītu nāves gadījumu”.

Vai šīs raizes ir pamatotas? Vai fiziskās aktivitātes trūkums patiešām tik ļoti grauj veselību, pat vairāk nekā smēķēšana? Ir plaši atzīts, ka salīdzinājumā ar fiziski aktīviem cilvēkiem mazkustīgajiem mēdz būt augstāks asinsspiediens, lielāks insulta un sirdslēkmes risks, lielāks risks, ka attīstīsies vairāki vēža veidi, viņiem biežāk attīstās osteoporoze un parādās aptaukošanās. *

Laikrakstā The Wall Street Journal bija teikts: ”Visos kontinentos, pat tajās zemēs, kur daudzi jo daudzi cieš no pārtikas trūkuma, satraucošā ātrumā pieaug to cilvēku skaits, kam ir liekais svars vai kas ir aptaukojušies. Galvenais iemesls, kas to izraisa, ir tas pats divu faktoru  apvienojums, kas veicina aptaukošanās epidēmiju ASV, proti, kalorijām bagāts uzturs kopā ar mazkustīgu dzīvesveidu.” Tam piekrīt Karolīnu institūta (Zviedrija, Stokholma) pasniedzējs Dr. Stefans Resners, kas pat apgalvoja: ”Pasaulē nav tādas valsts, kur nepieaugtu aptaukojušos cilvēku skaits.”

Pasaules mēroga problēma

Ir skaidrs, ka ir vajadzīgas regulāras, mērenas fiziskās aktivitātes, lai saglabātu labu veselību. Tomēr, kaut arī par mazkustības radītajiem draudiem tiek runāts daudz un plaši, liela daļa pasaules iedzīvotāju nav sākuši kustēties vairāk. Pasaules Sirds veselības federācija uzskata, ka 60 līdz 85 procenti pasaules iedzīvotāju ”nav tik fiziski aktīvi, cik būtu nepieciešams veselības labad, un īpaši to var teikt par meitenēm un sievietēm”. Šī organizācija norāda, ka ”gandrīz divas trešdaļas bērnu nekustas tik daudz, cik vajadzīgs, lai viņiem būtu laba veselība”. ASV aptuveni 40 procentiem pieaugušo ir mazkustīgs dzīvesveids un apmēram pusei bērnu un jauniešu vecumā no 12 līdz 21 gadam nav regulāru intensīvu sporta nodarbību.

Pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā mazkustīgs dzīvesveids ir izplatīts 15 Eiropas valstīs, noskaidrojās, ka fiziski neaktīvo iedzīvotāju skaits svārstās no 43 procentiem (Zviedrija) līdz 87 procentiem (Portugāle). Brazīlijas pilsētā Sanpaulu maz kustas apmēram 70 procenti iedzīvotāju. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka ”dati, kas iegūti veselības pētījumos, visā pasaulē ir apmēram vienādi”. Tiek lēsts, ka ik gadu divu miljonu cilvēku nāves cēlonis ir saistīts ar fiziskās slodzes trūkumu.

Veselības aprūpes speciālisti visā pasaulē uzskata šo tendenci par satraucošu. Tāpēc dažādu valstu valdības ir izveidojušas plānus, kā iedzīvotāju vidū popularizēt mērenas fiziskās aktivitātes. ASV, Austrālija un Japāna cer līdz 2010. gadam sasniegt desmitprocentīgu fizisko aktivitāšu pieaugumu savu pilsoņu vidū. Skotija ir izvirzījusi mērķi panākt, ka 2020. gadā 50 procenti pieaugušo regulāri nodarbojas ar fizkultūru. PVO ziņojumā bija teikts, ka ”citas valstis, kas pievērš lielu uzmanību nacionāliem projektiem fiziskās aktivitātes veicināšanai, ir Meksika, Brazīlija, Jamaika, Jaunzēlande, Somija, Krievijas Federācija, Maroka, Vjetnama, Dienvidāfrikas Republika un Slovēnija”.

Kaut arī valstu valdības un veselības organizācijas šim jautājumam veltī lielas pūles, par savu veselību pirmām kārtām ir atbildīgs katrs pats. Padomājiet: vai jūs pietiekami daudz kustaties? Kādas ir jūsu fiziskās aktivitātes? Ja esat mazkustīgs, padomājiet: kā atbrīvoties no mazkustīga dzīvesveida? Nākamajā rakstā ir aplūkotas iespējas, kā palielināt savu fizisko slodzi.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 4. lpp.]

Cik dārgi izmaksā mazkustība

Daudzu valstu valdības un veselības organizācijas ir nopietni noraizējušās par finansiālo slogu, ko sabiedrībai rada mazkustīgs dzīvesveids.

● Amerikas Savienotās Valstis. 2000. gadā ASV medicīnas izdevumiem, kas tieši saistīti ar mazkustību, ir iztērēta astronomiska summa — 76 miljardi dolāru.

● Austrālija. Šajā valstī ik gadu ar mazkustību saistītie izdevumi veselības aprūpē sasniedz apmēram 377 miljonus dolāru.

● Kanāda. Saskaņā ar Pasaules Sirds veselības federācijas datiem, tikai viena gada laikā vien Kanādā vairāk nekā 2 miljardi dolāru ir iztērēti veselības aprūpes izdevumiem, kas ”saistīti ar mazkustību”.

[Papildmateriāls/Attēli 5. lpp.]

Bērniem ir daudz jākustas

Jaunākie pētījumi liecina, ka aizvien vairāk bērnu nenodarbojas regulāri ar fizkultūru. Meiteņu vidū šī problēma ir lielāka nekā starp zēniem. Pēc visa spriežot, bērniem augot, viņu fiziskās aktivitātes līmenis samazinās. Tālāk ir minēts, kādu labumu bērniem dod regulāra fiziskā slodze.

● Attīstās stipri kauli un muskuļi, kā arī veselas locītavas.

● Mazinās iespēja iemantot lieko svaru un aptaukoties.

● Augsta asinsspiediena profilakse.

● II tipa cukura diabēta profilakse.

● Pieaug pašcieņa, mazinās nemiers un stress.

● Izveidojas aktīvs dzīvesveids, kas samazina iespēju, ka vēlāk dzīvē bērns būs mazkustīgs.

[Papildmateriāls/Attēli 6. lpp.]

Labāka veselība vecumā

Kā norāda speciālisti, jo vecāks ir cilvēks, jo lielāku labumu viņam var sniegt mērena fizkultūra. Tomēr daudzi veci cilvēki nelabprāt iesaistās regulārās fiziskās aktivitātēs, jo baidās gūt kādu savainojumu vai saslimt. Protams, cilvēkiem gados pirms intensīvu nodarbību uzsākšanas ir vēlams konsultēties ar ārstu, tomēr speciālisti uzskata, ka fiziska slodze var ievērojami uzlabot vecu cilvēku dzīves kvalitāti. Tālāk ir minēts, kādās jomās ir novērojami uzlabojumi, ja cilvēki gados regulāri nodarbojas ar fizkultūru.

● Prāta spējas.

● Līdzsvara izjūta un lokanība.

● Emocionālā veselība.

● Ātrums, ar kādu atlabst pēc slimošanas vai savainojuma.

● Kuņģa un zarnu trakta un aknu darbība.

● Vielmaiņa.

● Imūnsistēma.

● Kaulu blīvums.

● Možums.