Kas notiek pasaulē

Elektroniskie draudi

Mobilie tālruņi un internets daudziem jauniešiem ir svarīgs attiecību veidošanas un uzturēšanas līdzeklis. Taču, kā teikts Kanādas žurnālā Maclean’s, tie var arī graut viņu attiecības ar cilvēkiem, jo ļaunprātīgas personas mēdz izmantot elektronisko pastu, tūlītējo ziņapmaiņu un īsziņas, lai terorizētu savus upurus. ”Ceturtā daļa Kanādas jauniešu, kas lieto internetu, atzīst, ka ir saņēmuši tekstus, kuros pausts naids pret citiem,” stāstīts Maclean’s. Šādu elektronisku draudu izplatība ir pamudinājusi policiju atgādināt cilvēkiem, ka rakstveidā izteikt nāves draudus ir noziegums. Žurnālā vecākiem ieteikts pārrunāt ar bērniem, ko viņi internetā lasa un skatās un ar kādiem cilvēkiem kontaktējas, un mājās novietot datoru tādā vietā, kur tas ir labi redzams, lai būtu viegli kontrolēt, ko bērni lasa un kādas ziņas sūta. Rakstā izskan brīdinājums, ka bērniem jāpiekodina nekādā gadījumā neatbildēt naidpilna satura ziņu sūtītājiem un ”nevienam, pat saviem labākajiem draugiem, neizpaust savus piekļuves kodus un paroles”, lai pasargātu savu privāto informāciju.

 Vairāk automašīnu — vairāk problēmu

”Ķīna no velosipēdistu zemes aizvien vairāk pārtop par motorizētu valsti,” apgalvots laikrakstā China Daily. Patlaban Ķīnā ir 20 automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem, turpretī pasaulē kopumā šī attiecība ir 120 automašīnu uz 1000 cilvēkiem. Taču tiek prognozēts, ka nākotnē automašīnu skaits Ķīnā krasi pieaugs. Ķīnas Valsts padomes Attīstības izpētes centra direktora vietnieks Čeņs Cjintai pauž pārliecību, ka privāto automašīnu skaita pieaugums veicinās daudzu iedzīvotāju labklājību, tomēr viņš paredz arī jaunas problēmas: ”Ja mums neizdosies efektīvi ierobežot auto izplūdes gāzu emisiju, nākotnē pilsētās galvenais piesārņojuma avots būs nevis vairs ogļu dedzināšana, bet gan automobiļi.” Jau tagad vairākās Ķīnas pilsētās automašīnu dzinēji ir galvenais tvana gāzes un slāpekļa oksīda avots. Tiek veikti pasākumi, lai līdz 2008. gada Olimpiskajām spēlēm, ko paredzēts rīkot Pekinā, samazinātu piesārņojuma līmeni.

Fiktīvās laulības

Dienvidāfrikas Republikā vairāk nekā 3000 sieviešu krāpšanas rezultātā, pašas nezinot, ir stājušās ”laulībā”, stāstīts Johannesburgas laikrakstā Sowetan. Viens no krāpšanas variantiem ir šāds: sieviete paraksta dokumentu, ko viņa uzskata par darba līgumu, bet kas patiesībā ir laulības apliecība. Uz šī dokumenta pamata ārzemju ”līgavainis” var iegūt pastāvīgas uzturēšanas atļauju. ”Līgava” krāpšanu atklāj varbūt tikai vēlāk, piemēram, ja viņa ir pazaudējusi personas dokumentus un, kārtodama formalitātes, lai tos atjaunotu, atklāj, ka viņai ir dots cits uzvārds, vai arī ja viņa dodas reģistrēt savu īsto laulību un uzzina, ka saskaņā ar dokumentiem viņa jau ir precējusies. Anulēt fiktīvo laulību ir diezgan sarežģīti, tomēr aptuveni diviem tūkstošiem apkrāpto sieviešu jau ir izdevies panākt, ka šīs ”laulības pret pašu gribu” ir atzītas par spēkā neesošām. Lai cīnītos ar šāda veida krāpšanu, ir pieņemts jauns likums, kas nosaka, ka dzīvesbiedriem ārzemniekiem jānogaida pieci gadi, līdz viņi var lūgt pastāvīgas uzturēšanās atļauju.

Rets arheoloģisks atradums

Alās pie Nāves jūras arheologi ir atraduši rotaslietas un citus priekšmetus, kas, domājams, ir divarpus tūkstošus gadu veci — tātad tie datējami ar laiku, kad ebreji atgriezās no Babilonijas gūsta. Arheologi no Jeruzalemes Ebreju universitātes un Ramatganas Bar Ilana universitātes atklāja šīs senlietas ar metālu detektoru palīdzību. Kā ziņo Associated Press, starp atrastajiem priekšmetiem ir bronzas spogulītis, sudraba piekariņš, zelta un pusdārgakmeņu krelles, babiloniešu ahāta medaljons un zīmogs, uz kura attēlots babiloniešu priesteris, kas klanās mēness priekšā. ”Tas ir ārkārtīgi rets atradums. Tik bagātīgs priekšmetu klāsts, turklāt no šī perioda — tas ir gandrīz vai kaut kas nedzirdēts,” sacīja Izraēlas Dabas un nacionālo parku aizsardzības pārvaldes galvenais arheologs Cvika Cuks.

Insults bērniem

”Kanādā insults piemeklē vismaz vienu bērnu dienā,” ziņo laikraksts Vancouver Sun. Kanādas Bērnu išēmiskā insulta reģistra direktore neiroloģe Gabriēla Devebera uzsver, ka insulta gadījumā bērniem ir jāsaņem tūlītēja ārstēšana, pretējā gadījumā viņiem draud ”smagāki insulti un lielāki neiroloģiski bojājumi”. Saskaņā ar laikrakstā teikto, trīs stundu laikā kopš insulta sākuma pacientam jāievada medikamenti, kas kavē trombu veidošanos. Taču bērniem insults bieži netiek pareizi diagnosticēts, jo tas tiek noturēts par kādas citas slimības lēkmi vai migrēnu. Starp insulta pazīmēm laikrakstā minēts ”nejutīgums vai vājums — īpaši vienā ķermeņa pusē —, apjukums, runas un redzes traucējumi, reibonis un pēkšņas, stipras galvassāpes”. Insulta risku bērniem var paaugstināt daži sirds slimību un vēža terapijas veidi, un, pēc dažu speciālistu domām, riska faktors varētu būt arī bērnu aptaukošanās un taukvielām pārbagāts uzturs.

Piesārņotā pārtika

Indijas laikrakstā The Hindu sacīts, ka, saskaņā ar vides organizācijas Toxics Link pētījuma rezultātiem, Dienvidāzijas iedzīvotāji kopā ar dienišķo uzturu uzņem arī bīstamu piesārņojumu. Pētījuma gaitā tādos pamatproduktos kā gaļā, garšvielās un eļļā tika konstatētas vielas, kuras ir aizliegtas vai kuru pieļaujamais daudzums ir stingri ierobežots. Kā tādi noturīgi organiski piesārņotāji kā, piemēram, polihlorētie bifenili (PHB) ir nokļuvuši vidē? Rakstā skaidrots, ka, iespējams, tas noticis, izmetot kopējās izgāztuvēs pirms PHB aizlieguma ievestos vecos transformatorus un kondensatorus vai arī demontējot kuģus. Citos pētījumos atklāts, ka dārzeņi un kaltētas zivis satur DDT. Kaut gan ir noslēgti starptautiski līgumi, lai cīnītos ar šo problēmu, tomēr mātes pienā, tauku paraugos un cilvēku asins paraugos ir konstatēts augsts piesārņojuma līmenis — starp tajos atrastajām vielām ir DDT, heksahlorobenzols, aldrīns, dieldrīns, dioksīns, furāni un PHB.

Ieroči pārveido sabiedrību

”Ieroči, jo īpaši strēlnieku ieroči, ir kļuvuši tik izplatīti, ka ar tiem vidēji katru minūti tiek nogalināts viens cilvēks un gadā to upuru skaits [pasaulē] pārsniedz 500 tūkstošus,” vēstī Londonas laikraksts The Independent. ”2001. gadā tika saražoti 16 miljardi munīcijas vienību — ar to pietiek, lai divreiz nošautu visus cilvēkus, kas dzīvo uz zemes.” Katru gadu tiek saražoti gandrīz astoņi miljoni šaujamieroču, un lielākā daļa no tiem domāti civilai lietošanai. Kā liecina kāds Starptautiskās amnestijas organizācijas, organizācijas Oxfam un starptautiskā organizāciju tīkla IANSA kopīgs pētījums, ”ieroči ir pārveidojuši sabiedrības, kuras savulaik visā visumā bija miermīlīgas un kurās strīdi, ja tādi radās, agrāk tika izšķirti ar dūrēm vai nažiem”. Piemēram, kādā valstī automātiskie strēlnieku šaujamieroči tiek lietoti naudas vietā. Citā valstī kāds angļu valodas skolotājs, kurš pasniedza stundas padzīvojušai sievietei, atlīdzību saņēma rokas granātās. Par trešo valsti The Independent stāstīts, ka tur vecāki saviem bērniem mēdz dot tēva iemīļotā automāta vārdu, piemēram, Uzi vai AK.