Kas notiek pasaulē

Pasaules vecākā universitāte?

Veicot izrakumus Ēģiptē, poļu un ēģiptiešu arheologi ir atrakuši senās Aleksandrijas universitātes drupas. Kā ziņo laikraksts Los Angeles Times, arheologi ir atraduši 13 vienāda lieluma auditorijas, kurās pietika vietas pieciem tūkstošiem studentu. Šajās auditorijās gar sienām stiepās kāpņveidīgu, puslokā celtu sēdvietu rindas, teikts laikrakstā. Viena sēdvieta, kas atradās vidū uz paaugstinājuma, acīmredzot bija domāta pasniedzējam. ”Šī ir pirmā reize, kad Vidusjūras reģiona grieķu un romiešu pilsētu izrakumos ir atrasts šāds auditoriju komplekss,” teica Ēģiptes Senlietu augstākās padomes prezidents arheologs Zahī Havāss. Viņš to nosauca par, ”iespējams, vecāko universitāti pasaulē”.

 Ķiploku saldējums?

Cilvēki jau izsenis ir augstu vērtējuši ķiplokus to ārstniecisko īpašību dēļ. Nesen Filipīnās Mariano Markosa Valsts universitātē tika izstrādāts ķiploku saldējums, kas esot ļoti veselīgs, vēstīts laikrakstā Philippine Star. Šī saldējuma receptes autori cer, ka jaunais pārtikas produkts saglabās ķiploku ārstnieciskās īpašības un palīdzēs cilvēkiem cīņā ar tādām slimībām kā saaukstēšanās, drudzis, paaugstināts asinsspiediens, tuberkuloze un garais klepus. Ķiploku saldējums varētu sekmēt brūču sadzīšanu un palīdzēt elpošanas orgānu slimību, čūsku kodumu, zobu sāpju un pat matu izkrišanas gadījumā. Varbūt ir vērts pagaršot?

Ziemeļpolā reiz bijis subtropu klimats

Ziemeļpolā reiz ir valdījis subtropu klimats — pie šāda secinājuma ir nonākusi starptautiska zinātnieku grupa, kas ir veikusi izpētes urbumus Ziemeļu Ledus okeāna dibenā starp Sibīriju un Grenlandi. Ziemeļpola ģeoloģiskā ekspedīcija, kuras darbību nodrošināja trīs ledlauži, ir ieguvusi nogulumiežu paraugus no 400 metru dziļiem urbumiem okeāna dibenā. Šajos paraugos atklātās jūras dzīvnieku un augu fosilijas vedina domāt, ka polāro ūdeņu temperatūra reiz ir bijusi vidēji 20°C (tagad tā ir -1,5°C). Stokholmas universitātes profesors Jans Bekmans intervijā televīzijas sabiedrībai BBC sacīja: ”Ņemot vērā šīs ekspedīcijas atklātos faktus, Ziemeļu Ledus okeāna agrīnā vēsture būs jāpārvērtē.”

Tāfeles vietā — digitālais ekrāns

Meksikā ir vairāk nekā 21 tūkstotis pamatskolas klašu, kurās ierastās zaļās tāfeles, krītu un sūkli ir nomainījuši elektroniskie ekrāni, kas ir savienoti ar datoru, stāstīts Mehiko laikrakstā El Universal. Patlaban šīs divus metrus platās un metru augstās ”tāfeles” tiek izmantotas piekto un sesto klašu skolēnu apmācībai. Ir pieejamas septiņas mācību grāmatas digitālajā formātā, kas dod iespēju skolēniem apgūt vēsturi, dabas zinātnes, matemātiku, ģeogrāfiju un citus priekšmetus. Tā kā uz jaunās ”tāfeles” var skatīties videofilmas, skolēni kādas skolotājas klasē ir redzējuši Tikalas un Palenkes piramīdas, iepazinušies ar maiju kultūru un klausījušies maiju mūziku. Kādu labumu ir devis šis jauninājums? ”Bērni klausās uzmanīgāk, labāk mācās un aktīvāk piedalās stundās,” stāsta skolotāja.

Miljons pašnāvību gadā

Pašnāvības veido gandrīz pusi no kopējā vardarbīgas nāves gadījumu skaita. Katru gadu no dzīves labprātīgi šķiras viens miljons cilvēku, un 2001. gadā pašnāvnieku skaits pasaulē pārsniedza to cilvēku skaitu, kas tika noslepkavoti vai gāja bojā karadarbības dēļ. Turklāt pašnāvības mēģinājumu skaits ir 10 līdz 20 reizes lielāks par pašnāvības gadījumu skaitu — šos datus ir publicējusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), kuras galvenā mītne atrodas Ženēvā (Šveice). PVO ziņojumā ir norādīts, ka pēc katras pašnāvības paliek ”tuvinieki un draugi, kuru dzīve ir izpostīta un kuri ir spiesti cīnīties ar emocionālām, sociālām un ekonomiskām grūtībām”. Pēc PVO amatpersonu domām, no pašnāvības cilvēkus var pasargāt pašcieņa, draugu un ģimenes locekļu atbalsts, noturīgas attiecības un reliģiskā vai garīgā darbība.

Brīdina par smilšu vētrām

Pilnpiedziņas automašīnas ir vainojamas tajā, ka tuksnešos ir desmitkārtīgi pieaudzis smilšu vētru skaits, un tas postoši ietekmē apkārtējo vidi un cilvēku veselību, ziņo britu laikraksts The Times. Automašīnu riteņi saceļ gaisā irdenās tuksneša smiltis, un vējš aiznes projām sīkos smilšu graudus. ”Automašīna tuksnesī vairs nav nekāds retums,” norāda Oksfordas universitātes profesors Endrū Gaudī, ”Tuvo Austrumu nomadi, kas agrāk ganīja savus ganāmpulkus, sēdēdami kamieļa mugurā, tagad brauc ar pilnpiedziņas automašīnām.” Taču smilšu vētras saceļ gaisā ne tikai smilšu graudus, brīdina Gaudī, bet arī ”herbicīdus un pesticīdus, kas uzkrājušies lauksaimnieciski izmantojamo zemju virskārtā un izžuvušo ezeru gultnēs”. Kopā ar putekļiem gaisā nonāk arī alergēni un sporas, kas var izraisīt nopietnas slimības. Vides aizsardzības aktīvisti ir noraizējušies par to, ka Āfrikas zemes var piemeklēt līdzīga nelaime, kāda pagājušā gadsimta 30. gados piemeklēja ASV. Sausuma un zemes noplicināšanas dēļ tur izcēlās briesmīgas smilšu vētras un pārvērta par tuksnesi ievērojamas prēriju platības.

Pārgalvības cena kalnos

Katru gadu kalnos aiziet bojā simtiem cilvēku. Dažus nogalina krītoši akmeņi, citus pēkšņi pieviļ veselība, piemēram, piemeklē sirdstrieka. Taču visizplatītākais kalnākāpēju nāves iemesls ir pārgalvība, stāstīts vācu laikrakstā Leipziger Volkszeitung. Turklāt pārgalvīga rīcība ir raksturīga ne tikai jauniem un nepieredzējušiem kalnu tūristiem. ”Gan pieredzējušie, gan nepieredzējušie pieļauj līdzīgas kļūdas — pārvērtē savas spējas vai nepievērš pietiekamu uzmanību laikapstākļiem,” sacīja Cermates ciema (Šveice) Kalnu pavadoņu asociācijas prezidents Migijs Biners. Daži kalnākāpēji, kuriem ir līdzi mobilais telefons, maldīgi domā, ka helikopters viņus varēs izpestīt no visām briesmām.

Milzīgo viļņu nodarītais posts

Kā liecina aprēķini, vidēji katru nedēļu pasaules jūrās un okeānos nogrimst divi lieli kuģi. Pat tādi milzeņi kā supertankkuģi un konteineru pārvadātāji, kuru garums pārsniedz 200 metrus, nav pasargāti no nelaimes. Tiek lēsts, ka daudzas kuģu katastrofas varētu būt izraisījuši milzu viļņi. Agrāk nostāsti par ārkārtīgi augstajiem viļņiem, kas spēj aizraut dzelmē lielu kuģi, tika uzskatīti par jūrnieku izdomātām pasakām, taču kāds Eiropas Savienības veikts pētījums ir apliecinājis, ka šādi viļņi tomēr eksistē. Meklējot milzu viļņu pēdas, zinātnieki ir izpētījuši pasaules okeānu satelītuzņēmumus. Vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung ir citēti projekta vadītāja Volfganga Rozentāla vārdi: ”Pierādījumi liecina, ka milzīgie okeāna viļņi ir izplatītāki, nekā daudzi līdz šim bija domājuši.” Triju nedēļu laikā zinātnieki novēroja vismaz desmit šādus viļņus — gandrīz vertikālas, līdz 40 metriem augstas ūdens sienas, kas var nodarīt nopietnus bojājumus kuģim, kas gadās tā ceļā, vai pat nogremdēt to. Reti kurš kuģis spēj izturēt šādu triecienu. ”Tagad mēs cenšamies noskaidrot, vai šādu milzu viļņu parādīšanās ir prognozējama,” sacīja V. Rozentāls.