Laipni lūdzam Menas salā!

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ

KURP doties, lai aplūkotu gigantiskās haizivis? Laba vieta ir Īrijas jūrā netālu no Menas salas. No šīs salas, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no Anglijas, Īrijas, Skotijas un Velsas, tūristi dodas vērot, kā milzīgās, piectonnīgās zivis barojas ar planktonu, kas ir to vienīgā barība. Pēc vietējā biologa Bila Deila vārdiem, apstākļi šeit ir ideāli ekotūrismam.

Menas salā, kuras platība ir aptuveni 570 kvadrātkilometri, dzīvo 70 tūkstoši cilvēku. Tur plešas zaļas ielejas un rūsgani tīreļi, saulē mirdz upes un ezeri, bet roboto krastu rotā gleznaini līcīši un klintis. Aicinām iepazīties tuvāk ar šo interesanto Britu salu daļu, kas var lepoties ar notikumiem bagātu vēsturi.

Kas saista tūristus

Ieradušies Menas salā, daudzi tūristi tīko ieraudzīt slavenos Menas salas kaķus. Šiem neparastajiem dzīvniekiem ķermeņa priekšdaļa ir apmēram tāda pati kā pārējiem kaķiem, taču pakaļkājas tiem ir manāmi garākas nekā priekškājas, tāpēc stāja Menas kaķim ir gandrīz kā zaķim. Turklāt Menas salas kaķiem nav astes. Šīs šķirnes izcelsme ir neskaidra, bet daži uzskata, ka Menas bezastaino kaķu šķirnes priekštečus pirms daudziem gadsimtiem jūrnieki atveduši no Āzijas, kur joprojām ir sastopami kaķi bez astes.

Apmeklētājus piesaista arī Menas salas ikgadējās Tūristu Trofejas (TT) motosacīkstes. Sacīkšu distance ir vairāk nekā 60 kilometru gara, un dalībnieki sacenšas, braucot pa salas galvenajiem ceļiem. Pirmajās TT sacīkstēs, kas notika 1907. gadā, lielākais vidējais ātrums nesasniedza 65 kilometrus stundā, bet tagad šis ātrums jau ir pārsniedzis 190 kilometrus stundā. Protams, motosacīkstes ir bīstams sports, un gadu gaitā ne viens vien braucējs ir zaudējis dzīvību. *

Zirgu tramvajs, kas kursē gar salas galvenās pilsētas Daglasas promenādi, atgādina aizgājušos laikus, tāpat kā 24 kilometrus garais Menas salas tvaika dzelzceļš — viss, kas palicis no šaursliežu dzelzceļa, kurš kādreiz šķērsoja salu. Mazliet vairāk nekā pirms 100 gadiem tika atklāts Menas elektriskais dzelzceļš, un viena tā līnija ved augšup uz Menas salas augstāko virsotni Sneifelu, kas paceļas vairāk nekā 600 metru augstumā.

Lielais Leksijas ūdensrats

Salas attīstībā liela nozīme bija svina, sudraba un cinka ieguvei un jo īpaši lielajām Leksijas raktuvēm. Lielais Leksijas rats ir iespaidīgs piemineklis meistarībai, ko apliecinājuši Viktorijas laikmeta inženieri, kuri 1854. gadā ratu uzstādīja, un vietējā ratnieka dēls Roberts Keisments, kurš to projektēja. Rata diametrs pārsniedz 20 metrus, un ratu grieza ūdens, kas gravitācijas spēka ietekmē plūda no augstāk nogāzē ierīkotas tvertnes. Vienā minūtē rats veica divarpus apgriezienus un izsūknēja 950 litrus ūdens no 360 metru dziļuma, neļaudams applūst raktuvju šahtām. Rata kloķis bija savienots  ar vairāk nekā 180 metru garu stieņu sistēmu, ar kuras starpniecību tika darbināta ūdens sūknēšanas ierīce šahtā. Šī milzīgā rata ass vien sver aptuveni desmit tonnas.

Dienvidu pusē ūdensrata ēku rotā dzelzs lējums, kura diametrs ir aptuveni divi metri un kurā attēlota Menas salas emblēma — trīs kājas. Kāda ir šīs emblēmas izcelsme un nozīme?

Pēc 1246. gada trīs kāju attēls parādās dokumentu zīmogos kā oficiālais salas simbols. Šāda zīme ir atrasta uz kādas grieķu vāzes, kas datējama ar sesto gadsimtu pirms mūsu ēras, un acīmredzot tā ir radniecīga svastikai jeb ugunskrustam. Pēc vispārēja atzinuma, zīme simbolizē saules starus un ir saistīta ar saules kultu. Bet kā šis simbols ir nonācis Menas salā? Iespējams, tas aizgūts no Vidusjūras reģiona un Menas iedzīvotāji ar to iepazinušies, uzturot tirdznieciskus sakarus ar Sicīlijas salu, kur tika lietots šis simbols. Pastāv arī varbūtība, ka emblēma pārņemta no vikingu  monētām. Kāju bruņas, kas raksturīgas tagadējam salas simbolam, ir jaunievedums, ko vēlākos laikos ieviesa Menas salas karaļi.

Raiba vēsture

Mūsu ēras 43. gadā Britānijā iebruka romieši, un Romas vara tur ilga vairāk nekā četrus gadsimtus, bet Menas sala, ko Jūlijs Cēzars nosauca par Monu, šķiet, īpaši nesaistīja viņu uzmanību. Devītajā gadsimtā Menas salu iekaroja vikingi, un viņi palika salā līdz pat 13. gadsimta vidum. Šiem drosmīgajiem seno skandināvu ceļotājiem un pārgalvīgajiem sirotājiem sala noderēja gan par tirdzniecības centru, gan par atbalsta punktu laupīšanas braucieniem. Tieši vikingu laikmetā tika izveidots tinvalds, Menas salas parlaments, kas tiek uzskatīts par senāko nacionālo parlamentu, kurš ir pastāvējis bez pārtraukuma. *

Vēlāk pār Menas salu dažādos laikos ir valdījušas Skotija, Velsa, Īrija, Anglija un Norvēģija. Visbeidzot 1765. gadā britu parlaments nopirka salu britu kronim. Mūsdienās salas gubernators pilda Lielbritānijas karalienes pārstāvja funkcijas un sala ir Lielbritānijas atkarīgā teritorija, kurai ir sava pašpārvalde. Turklāt tā bauda zināmu neatkarību kā ārzonas finanšu centrs. Menas salai ir savas pastmarkas, kā arī monētas un banknotes, kuru kurss ir tāds pats kā Lielbritānijas valūtai.

Menas salas valoda — ķeltu mantojums

Senā Menas salas valoda, ko dēvē arī par meniešu valodu, pieder pie lielās indoeiropiešu valodu saimes ķeltu grupas. Tā atzarojusies no īru valodas un ir tuvu radniecīga skotu valodai. Jau vairāk nekā pirms 100 gadiem par meniešu valodu tika teikti vārdi: ”Tā ir nolemta bojāejai kā aisbergs, kas iepeldējis siltos ūdeņos.” Tas tiešām bija reālistisks situācijas novērtējums. 1974. gadā 97 gadu vecumā nomira pēdējais salinieks, kas bija runājis meniešu valodā. Taču tagad, rūpējoties par salas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, skolās bērniem atkal māca šo valodu.

 Atšķirībā no īru un skotu valodas, meniešu valoda līdz pat 1610. gadam bija vienīgi runas valoda. Pirmā grāmata, kas tika iespiesta šajā valodā, bija 1707. gadā izdotais darbs Kristietisma principi un pienākumi. Drīz pēc tam meniešu valodā tika izdotas arī citas grāmatas.

1763. gadā izskanēja neatlaidīgi aicinājumi izdot Bībeli meniešu valodā, jo tolaik divas trešdaļas salinieku prata vienīgi šo valodu. Kopš 1748. gada pakāpeniski bija nākuši klajā atsevišķu Bībeles grāmatu tulkojumi meniešu valodā, bet līdzekļi bija ierobežoti un izglītotu cilvēku, kas varētu tulkot Bībeli, bija maz, tāpēc darbs ritēja uz priekšu lēni. 1775. gadā garīdzniecības vajadzībām tika iespiesti četrdesmit Bībeles eksemplāri, un 1819. gadā tika izdots lielāks metiens — 5000 eksemplāru. Kā lasītāji uzņēma šo Bībeles izdevumu? Kāda sieviete, kad dēls viņai pirmo reizi lasīja priekšā Bībeli meniešu valodā, aizkustināta sacīja: ”Līdz šim mēs esam sēdējuši tumsā.”

Divdesmit pieci vīrieši tulkoja šo Bībeli no angļu valodas, izmantojot 1611. gadā izdoto Karaļa Jēkaba Bībeli. Daži no viņiem savā darbā varēja balstīties arī uz Septuagintu — Ebreju rakstu tulkojumu grieķu valodā. Meniešu Bībelē lietota tāda pati Dieva vārda forma kā angļu valodā — Jehovah *. Kā 1895. gadā rakstīja V. Redklifs, šī Bībele ir ”monumentāls ieguldījums zināšanu attīstībā, ko nenoniecinās neviens izglītots Menas salas iedzīvotājs”.

Mūsdienu kristieši

Salinieki joprojām dziļi ciena Bībeli, un Menas salā labi pazīstami ir Jehovas liecinieki, kas daudz uzmanības veltī Bībeles studēšanai. 1999. gada maijā Daglasā skaistā vietā pie Belmonta kalna tika uzcelta viņu jaunākā Valstības zāle. Šo darbu veica brīvprātīgi strādnieki, kas visi bija Jehovas liecinieki, un zāles celtniecība tika pabeigta sešās dienās. Komentējot šo notikumu, vietējā laikrakstā Isle of Man Examiner bija sacīts: ”To varētu nosaukt par nelielu brīnumu.”

Ja arī jums kādreiz radīsies izdevība paviesoties Menas salā, nav šaubu, ka salas iedzīvotāju sirsnība un laipnība padarīs jūsu ceļojumu patīkamu un neaizmirstamu.

[Zemsvītras piezīmes]

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ĪRIJA

SKOTIJA

ANGLIJA

VELSA

Īrijas jūra

MENAS SALA

[Attēls 15. lpp.]

Menas elektriskais dzelzceļš

[Attēls 15. lpp.]

Lielais Leksijas rats

[Attēls 14., 15. lpp.]

Menas tvaika dzelzceļš

[Attēls 15. lpp.]

Bezastainais Menas salas kaķis

[Attēls 16. lpp.]

Gigantiskā haizivs

[Attēls 16. lpp.]

Piekrastes skats no Pīlas kalna

[Attēls 16., 17. lpp.]

Pīlas osta; fonā Pīlas pils

[Norāde par attēla autortiesībām 15. lpp.]

Visi attēli, izņemot emblēmu centrā: Copyright Bill Dale, IsleOfManPhotos.com

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

Haizivs: The Basking Shark Society; attēls priekšplānā pa labi un fons: Copyright Bill Dale, IsleOfManPhotos.com