Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jābaidās no Armagedona?

Vai jābaidās no Armagedona?

Bībeles viedoklis

Vai jābaidās no Armagedona?

KAS ir Armagedons? Īsi sakot — situācija, kad pasaules valdnieki būs sapulcināti, lai pretotos Dievam un viņa Valstībai, kuras ķēniņš ir Jēzus Kristus. Bībelē lasāmajā Atklāsmes grāmatā aprakstīts, ka apustulis Jānis redzēja parādību, kurā valdnieki sapulcējas ar nolūku pretoties Dievam simboliskā vietā, ko sauc par Harmagedonu jeb Armagedonu.

Šis vārds Bībelē ir sastopams tikai vienu reizi, bet sabiedrībā to lieto diezgan plaši. To attiecina gan uz lielām, gan mazām katastrofām — piemēram, tā dēvē gan kodolkaru, gan bīstamu datorvīrusu. Vairākas grāmatas, kuru tēma ir tā sauktais pasaules gals jeb laiks pirms Armagedona, ir kļuvušas par bestselleriem. Kāda rakstnieka romāni par šo tēmu pēdējo desmit gadu laikā ir pārdoti vairāk nekā 60 miljonos eksemplāru.

Ir cilvēki, kas baidās no Armagedona. Viņi uztraucas, ka teroristi, naidīgi noskaņotas valstis vai katastrofas, ko cilvēki nespēs apturēt, izraisīs globālu kataklizmu un uz Zemes vairs nevarēs pastāvēt dzīvība. Citi uzskata, ka noteiktā laikā Dievs aiz dusmām iznīcinās planētu ar visu, kas uz tās atrodas. Tās būtu patiešām briesmīgas izredzes. Bet kas īstenībā būs ”cīņa Dieva visuvaldītāja lielajā dienā” Armagedonā? (Atklāsmes 16:14, 16.)

Vai Zeme ies bojā?

Armagedonā netiks iznīcināti visi cilvēki. Kā to var zināt? Bībelē teikts: ”Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā.” (2. Pētera 2:9.) Mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs pilnībā kontrolēs savu visvareno spēku. Tikai tie, kas pretosies Dieva augstajai varai, Armagedonā izjutīs viņa dusmas. Armagedonā nebūs nejaušu upuru. (Psalms 2:2, 9; 1. Mozus 18:23, 25.)

Bībelē rakstīts, ka ”tie, kas zemi samaitā,” pēc Dieva lēmuma saņems ”samaitāšanu”, tas ir, ies bojā. (Atklāsmes 11:18.) Tātad Dieva Jehovas nodoms nav iznīcināt planētu. Viņš liks iet bojā tikai ļaunajiem cilvēkiem, kas pretojas viņa valdīšanai, — līdzīgi Dievs rīkojās tad, kad Noas laikā sūtīja pār zemi plūdus. (1. Mozus 6:11—14; 7:1; Mateja 24:37—39.)

”Briesmīga diena”

Protams, daudzi Bībeles pravietojumi par draudošo iznīcināšanu liek izjust satraukumu. Piemēram, pravietis Joēls runāja par ”tā Kunga lielo un briesmīgo dienu”. (Joēla 3:4.) Bībelē minēts, ka Dieva ieroču krājumā ir sniegs, krusa, zemestrīces, lipīgas slimības, lietusgāzes, uguns un sērs, milzu apjukums, zibeņi un miesas trūdēšana. * (Ījaba 38:22, 23; Ecēhiēla 38:14—23; Habakuka 3:10, 11; Cakarijas 14:12, 13.) Bībelē ir teikts, ka pienāks laiks, kad mirušie pārklās zemi un kļūs par mēslojumu laukā un barību putniem un zvēriem. (Jeremijas 25:33, 34; Ecēhiēla 39:17—20.) Dieva ienaidniekus šajā karā pārņems lielas bailes. (Atklāsmes 6:16, 17.)

Vai tas nozīmē, ka paklausīgajiem patiesā Dieva kalpiem ir jābaidās no pārsteidzošajiem notikumiem, kas risināsies Armagedonā? Nē, nekādā gadījumā, jo Dieva Jehovas kalpi uz zemes neiesaistīsies šajā konfliktā un Dievs viņus pasargās. Tomēr arī viņus pārņems dziļa bijība, kad viņi redzēs varenās Dieva spēka izpausmes. (Psalms 37:34; Salamana Pamācības 3:25, 26.)

Taču interesanti ir vārdi, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja apustulis Jānis: ”Svētīgs, kas tur šīs grāmatas pravietojuma vārdus,” — šajos pravietojuma vārdos ietilpst arī brīdinājums par Armagedonu. (Atklāsmes 1:3; 22:7.) Vai cilvēks var būt svētīgs jeb laimīgs, domājot par Armagedonu? Kā tas var būt?

Dievs aicina rīkoties

Ja kādam rajonam tuvojas orkāns, varas iestādes brīdina iedzīvotājus, kā tiem sevi pasargāt. Lai nodrošinātu, ka brīdinājumu dzird itin visi, policistus varbūt pat norīko pa skaļruņiem brīdināt iedzīvotājus vai apstaigāt mājas. Šo pasākumu mērķis ir nevis biedēt iedzīvotājus, bet gan mudināt tos rīkoties, lai tie glābtu savu dzīvību. Apdomīgi cilvēki ir pateicīgi par brīdinājumu un pēc tam ir priecīgi, ka ir rīkojušies saskaņā ar norādījumiem.

Līdzīgi ir ar Dieva brīdinājumu par neizbēgamo Armagedona ”negaisa brāzmu”. (Salamana Pamācības 10:25.) Jehova Bībelē ir darījis cilvēkiem daudz ko zināmu par savu karu. Viņš vēlas mūs nevis iebiedēt, bet gan skaidri brīdināt un mums palīdzēt, lai mēs nožēlotu savus pārkāpumus un apņēmīgi censtos kalpot viņam. (Cefanjas 2:2, 3; 2. Pētera 3:9.) Tie, kas tā darīs, tiks izglābti. Tātad mums nav jābaidās no drīzā Dieva kara. Tieši pretēji, mēs varam raudzīties nākotnē ar pārliecību, ka ”izglābs sevi ikviens, kas piesauks tā Kunga vārdu”. (Joēla 3:5.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 10. rk. Jāatzīmē, ka vairākas Bībeles vietas ir rakstītas simboliskā valodā. Tāpēc nav iespējams noteikti apgalvot, cik lielā mērā viss šajos pravietojumos minētais izpaudīsies tiešā nozīmē.

[Attēls 12. lpp.]

Kad tuvojas spēcīga viesuļvētra, varas iestādes brīdina iedzīvotājus, kā tiem sevi pasargāt

[Attēls 13. lpp.]

Dieva brīdinošā vēsts par Armagedonu ir aicinājums rīkoties, lai glābtu dzīvību