Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc mani piesaista nepareizie cilvēki?

Kāpēc mani piesaista nepareizie cilvēki?

Jauniešu jautājumi

Kāpēc mani piesaista nepareizie cilvēki?

”Es zināju, ka man nevajag veidot tuvākas attiecības ar viņu, tomēr es ļāvu visam ritēt savu gaitu. Man bija grūti noticēt, ka kāds vīrietis vēlas pavadīt laiku kopā ar mani.” (Nensija *.)

”Sākumā es gāju uz skeitparku viens pats, bet tad es aizvien vairāk laika sāku pavadīt kopā ar ”draugiem”, ko biju tur ieguvis. Drīz vien es uzsāku amorālu dzīvesveidu.” (Dens.)

GAN Nensija, gan Dens reiz bija garīgi stipri kristieši. Nensija uzauga dievbijīgā ģimenē un deviņu gadu vecumā sāka dalīties savā ticībā ar citiem. Dens pusaudža gados uzsāka pilnas slodzes kalpošanu. Tomēr viņi abi piedzīvoja nopietnu garīgu lejupslīdi. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka viņi sāka pavadīt laiku kopā ar nepareizajiem cilvēkiem.

Vai tev kādreiz nav gadījies pēkšņi atskārst, ka tevi piesaista kāds cilvēks, par kuru tu sirds dziļumos zini, ka viņa sabiedrība tev būtu nevēlama? Varbūt tas bija kāds klasesbiedrs, ar kuru tevi saistīja kopīgas intereses, vai kāds pretējā dzimuma pārstāvis, pret kuru tev pamodās romantiskas jūtas.

Tu droši vien atcerējies Bībelē izteikto brīdinājumu: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Taču vai ikviens cilvēks, kas nekalpo Dievam Jehovam, ir slikta sabiedrība? Varbūt šādam cilvēkam ir kādas ļoti labas rakstura īpašības? Un kāda sabiedrība ir ticības biedrs, kura garīgums ir ļoti vājš? Pirms atbildam uz šiem jautājumiem, padomāsim, kāpēc cilvēkam var rasties tieksme pēc nepiemērotas sabiedrības.

Kas izraisa tieksmi pēc nepiemērotas sabiedrības?

Tā kā visi cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla, ir saprotams, ka pat daudziem no tiem, kas nepazīst Dievu Jehovu, ir ļoti labas rakstura īpašības. Tāpēc var gadīties, ka ir cilvēki, kas tev šķiet cienījami un patīkami, kaut arī nekalpo patiesajam Dievam. Vai būtu pilnībā jāizvairās no šādiem cilvēkiem tāpēc vien, ka viņi nezina Bībeles patiesību? Nepavisam ne. Bībelē ir dots padoms ”darīt labu visiem”, tātad arī cilvēkiem, kas nav mūsu ticības biedri. (Galatiešiem 6:10.) Būt uzmanīgam, izvēloties sabiedrību, nenozīmē izturēties pret citiem ar pārākuma sajūtu. (Salamana Pamācības 8:13; Galatiešiem 6:3.) Šāda izturēšanās neliecinātu neko labu par mūsu kristīgajiem uzskatiem.

Tomēr daudzi kristīgi jaunieši nav aprobežojušies tikai ar laipnu izturēšanos pret visiem, bet ir izveidojuši ciešas saites ar cilvēkiem, kam nav intereses par garīgiem jautājumiem. Dens, kas tika minēts iepriekš, kļuva par ļoti labu skrituļslidotāju. Cilvēki, ar ko viņš sāka regulāri satikties skeitparkā, nebija kristieši. Galu galā Dens sekoja savu jauno ”draugu” priekšzīmei — sāka dzīvot amorāli un lietot narkotikas. Saprazdams, ka šāds dzīvesveids nav savienojams ar kristīgiem principiem, Dens pārstāja sludināt un apmeklēt draudzes sapulces. Pagāja vairāki gadi, līdz viņš saņēmās, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas dzīvē un atgrieztos tīrajā pielūgsmē.

Melānija izveidoja ciešas saites ar ticības biedreni, kuras garīgais stāvoklis nebija labs. ”Man pateica, ka viņai ir vajadzīgs uzmundrinājums, un tāpēc es sāku pavadīt laiku kopā ar viņu,” paskaidroja Melānija. Protams, Bībelē kristieši tiek mudināti ”palīdzēt vājajiem”. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Taču Melānija kopā ar savu jauno draudzeni sāka apmeklēt bārus un sabiedrība, kādā viņa nonāca, viņu pamudināja uz nepiedienīgu rīcību.

Ģimenes nozīme

Apstākļi ģimenē var ietekmēt to, kādi cilvēki mūs piesaista. Mišela domāja par to, kāpēc viņu vienmēr ir pievilkuši puiši, kas izturējās vēsi un neiejūtīgi. Viņa nonāca pie secinājuma, ka šādi puiši viņai atgādināja tēvu, ar kuru viņai nebija tuvu attiecību un kurš viņai tikpat kā neveltīja laiku. Pēc Mišelas domām, viņa bija tā pieradusi meklēt neatsaucīga vīrieša atzinību un uzmanību, ka neapzināti tiecās pēc šādām attiecībām.

Savukārt jaunietim, kas ir uzaudzis kristīgā ģimenē, var šķist, ka vecāki viņu pārlieku uzmana, un viņu var sākt interesēt, kā dzīvo cilvēki, kas nekalpo Jehovam. Bet vai centieni iegūt vairāk neatkarības, biedrojoties ar ”pasaules draugiem”, būtu īstais risinājums? (Jēkaba 4:4.) Lūk, kas notika ar Bilu.

Kaut arī Bilam māte jau kopš agras bērnības bija mācījusi Bībeli, viņš izlēma neveltīt savu dzīvi Jehovam, uzskatīdams, ka tas pārlieku ierobežotu viņa brīvību. Vēlēdamies pats pārliecināties, kāda ir dzīve ārpus patiesās kristietības, Bils iesaistījās kādā bandā un nokļuva narkotiku, vardarbības un noziedzības pasaulē. Reiz, lielā ātrumā ar automašīnu bēgdams no policijas, viņš guva smagu traumu un vairākus mēnešus nogulēja komā. Ārsti pat pieļāva domu, ka viņš var nomirt. Laimīgā kārtā Bils nāca pie samaņas, taču viņš bija zaudējis redzi un kļuvis par invalīdu. Viņš mācījās no savas sāpīgās pieredzes, un tagad viņš ir apņēmies kalpot Dievam un kristījies. Bils ir sapratis arī to, ka mācīšanās no savām kļūdām var atstāt sekas, kas jūtamas visu dzīvi.

Citi faktori

Izklaides industrija var ietekmēt jauniešu uzskatus par to, kādam jābūt ideālam draugam. Piemēram, grāmatās, televīzijas programmās, filmās un videoklipos bieži tiek attēlots varonis, kas sākumā šķiet skarbs un cinisks, bet vēlāk atklājas, ka viņam ir laba un līdzjūtīga sirds. Tas rada iespaidu, ka cilvēki, kas ārēji šķiet vienaldzīgi un egoistiski, patiesībā, iespējams, ir iejūtīgi un gādīgi. Turklāt izklaides industrija veicina priekšstatu, ka labs draugs — visbiežāk pretējā dzimuma pārstāvis — ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai atklātu cilvēkā viņa labās īpašības. Saprotams, šādas idejas ir populāras un nes peļņu. Bet cik bieži, pēc tavām domām, šādas romantiskas fantāzijas īstenojas dzīvē? Diemžēl ir jaunieši, kas, šādu kaitīgu fantāziju pievilti, ir izveidojuši draudzību vai pat apprecējušies ar savtīgu un varmācīgu cilvēku un pēc tam ir veltīgi gaidījuši viņa pārtapšanu iejūtīgā un saprotošā draugā vai dzīvesbiedrā.

Pastāv vēl kāds iemesls, kura dēļ var rasties tieksme pēc nevēlamas sabiedrības. Jaunietis var uzskatīt sevi par nepievilcīgu un tāpēc var būt gatavs veidot draudzību gandrīz vai ar ikvienu, kas viņam parāda īpašu uzmanību. Nensija, kas tika pieminēta iepriekš, zināja, ka Bībelē ir teikts precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Taču viņa vienmēr bija uzskatījusi sevi par nepievilcīgu un tāpēc jutās patīkami pārsteigta, kad kāds darbabiedrs, kas nebija viņas ticības biedrs, izrādīja romantisku interesi par viņu. Nensija sāka ar viņu satikties un gandrīz padevās netiklībai.

Kā liecina iepriekšminētie gadījumi, ir daudz iemeslu, kāpēc jauni kristieši var sajust, ka viņus piesaista cilvēki, kuri būtu uzskatāmi par sliktu sabiedrību, un, šķiet, ir tikpat daudz aizbildinājumu tam, kāpēc tiek veidota cieša draudzība ar šādiem cilvēkiem. Tomēr šādai draudzībai neizbēgami ir sliktas sekas. Kāpēc?

Draudzības spēks

Ar laiku mēs sākam līdzināties saviem draugiem. Ir skaidrs, ka tie, ar kuriem mēs esam kopā, mūs spēcīgi ietekmē. Salamana Pamācību grāmatas 13. nodaļas 20. pantā ir norādīts, ka draugi mūs var ietekmēt vai nu uz labu, vai sliktu: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” Tuvus draugus var salīdzināt ar cilvēkiem, kas brauc vienā automašīnā: abi brauc vienā un tajā pašā virzienā un sasniedz vienu un to pašu galamērķi. Tāpēc pajautā sev: ”Vai mana drauga izvēlētais ceļš ved turp, kur es vēlos nokļūt? Vai tas mani tuvinās maniem garīgajiem mērķiem?”

Saprotams, veikt godīgu pašanalīzi šādos jautājumos nav viegli, jo tie var būt saistīti ar spēcīgām jūtām. Bet vai ir droši paļauties uz jūtām, izvēloties draugus? Tu varbūt ne reizi vien esi dzirdējis padomu: ”Klausi savai sirdij.” Taču Salamana Pamācību 28. nodaļas 26. pantā ir teikts: ”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis.” Kāpēc tā? Tāpēc, ka ”sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga”. (Jeremijas 17:9; 4. Mozus 15:39.) Vārdi ”ļaunprātīgi lokana” liek domāt par kaut ko, kas ir nodevīgs un melīgs, tāds, kas krāpj. Vai tu uzticētos cilvēkam, kam būtu krāpnieka un nodevēja reputācija? Mūsu simboliskā sirds mūs var pievilt. Tāpēc nebūtu gudri izvēlēties draugus, tikai paļaujoties uz sirdi.

Dieva Raksti ir daudz uzticamāks padomdevējs par sirdi. Atšķirībā no mūsu nepilnīgās sirds, Bībeles principi mums nekad neliks vilties. Kā Bībeles principi var palīdzēt atrast labus draugus? Un kā izvairīties no nopietnām kļūdām, izvēloties dzīvesbiedru? Šie jautājumi tiks apskatīti kādā no turpmākajiem rubrikas Jauniešu jautājumi rakstiem.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Daži vārdi ir mainīti.

[Attēls 20. lpp.]

Izklaides industrija var ietekmēt priekšstatus par to, kādam jābūt ideālam draugam