Vai dabas katastrofas kļūst biežākas?

”Ir pamats bažām, ka nākotnē katastrofāli notikumi, kuru cēlonis meklējams klimata izmaiņās, izraisīs aizvien postošākas sekas. Tas nozīmē, ka mums jārēķinās ar jauniem laikapstākļu izraisīta riska veidiem un lielākiem potenciālajiem zaudējumiem. [..] Ņemot vērā piesardzības principu, būtu saprātīgi gatavoties krasām pārmaiņām.” (TOPICS GEO, GADSKĀRTĒJAIS PĀRSKATS: DABAS KATASTROFAS 2003. GADĀ.)

2003. gada vasarā Eiropa piedzīvoja milzīgu svelmi. Karstuma dēļ Beļģijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Portugālē un Spānijā mira ap 30 tūkstošiem cilvēku. Karstuma vilnis, kas pirms musonu sezonas piemeklēja Bangladešu, Indiju un Pakistānu, šajās valstīs izraisīja 1500 nāves gadījumu, bet Austrālijā sausuma un nepieredzēta karstuma dēļ plosījās neskaitāmi meža ugunsgrēki, kas izpostīja vairāk nekā 3 miljonus hektāru.

Pēc Pasaules meteoroloģiskās organizācijas ziņām, ”2003. gada Atlantijas orkānu sezonā izveidojās 16 vētras, kurām tika dots vārds, un šis skaitlis ir krietni lielāks par vidējo šādu vētru skaitu periodā no 1944. līdz 1996. gadam (9,8 vētras gadā), taču tas ir likumsakarīgs, jo kopš 90. gadu vidus ikgadējais tropisko vētru skaits ir ievērojami audzis”. Šī tendence turpinājās arī 2004. gadā, kad spēcīgas viesuļvētras brāzās pāri Karību un Meksikas līča reģionam, nonāvējot ap 2000 cilvēku un atstājot aiz sevis postījumu sliedi.

2003. gadā Šrilankā plosījās ciklons, kas izraisīja katastrofālus plūdus, kuros gāja bojā vismaz 250 cilvēku. 2004. gadā Klusā okeāna rietumos izveidojās rekordliels skaits taifūnu (vismaz 23).  Desmit no tiem sasniedza Japānu, kur tie nodarīja plašus postījumus un prasīja vairāk nekā 170 upuru. Dienvidāzijā musonu lietusgāžu dēļ izcēlās plūdi, kas skāra gandrīz 30 miljonus cilvēku; vissmagāk cieta Bangladeša. Miljoniem cilvēku zaudēja pajumti, gandrīz trīs miljoni bija spiesti bēgt no mājām, un vairāk nekā 1300 gāja bojā.

2003. gadā pasauli piemeklēja arī vairākas iespaidīgas zemestrīces. 21. maija zemestrīcē Alžīrijā, Alžīras pilsētā, 10 tūkstoši cilvēku tika ievainoti un 200 tūkstoši palika bez pajumtes. 26. decembrī pulksten 5.26 Irānu satricināja 6,5 magnitūdas stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 8 kilometrus uz dienvidiem no Bamas pilsētas. Tā sagrāva 70 procentus pilsētas, nogalināja 40 tūkstošus cilvēku un atstāja bez pajumtes vairāk nekā 100 tūkstošus. Upuru skaita ziņā šī bija gada lielākā dabas katastrofa. Zemestrīce pārvērta drupās arī lielāko daļu Bamas 2000 gadu vecās citadeles Argebamas, tā laupot šim reģionam ekonomiski nozīmīgu tūrisma objektu.

Tieši pēc gada pie Sumatras (Indonēzija) ziemeļrietumu krasta notika 9 magnitūdas stipra zemestrīce, kas izraisīja postošāko cunami, kāds reģistrēts vēsturē. Gigantiskie viļņi izdzēsa vairāk nekā 200 tūkstošus dzīvību, un neskaitāmi cilvēki tika ievainoti un zaudēja mājvietu. Pat Āfrikas austrumu krastā — 4500 un vairāk kilometru uz rietumiem no zemestrīces epicentra — izpaudās cunami nāvējošais spēks.

Vai pie apvāršņa sabiezē vēl tumšāki mākoņi?

Vai šīs katastrofas ir nākotnē gaidāmās notikumu attīstības priekšvēstneses? Daudzi zinātnieki uzskata, ka cilvēku darbības izraisītās izmaiņas zemeslodes atmosfērā maina klimatu un veicina ekstremālus laika apstākļus. Ja viņiem ir taisnība, nākotnes izredzes neizskatās sevišķi spožas. Turklāt vai nu paši pēc savas izvēles, vai arī nepieciešamības dēļ aizvien vairāk un vairāk cilvēku dzīvo vietās, kur ir liels dabas katastrofu risks.

Saskaņā ar statistikas datiem, 95 procenti no visiem ar dabas katastrofām saistītajiem nāves gadījumiem notiek jaunattīstības zemēs. Bagātajās valstīs bojāgājušo ir mazāk, taču tās cieš 75 procentus stihiju izraisīto ekonomisko zaudējumu. Daži apdrošinātāji pat ir sākuši raizēties, ka augošo zaudējumu dēļ viņiem varētu draudēt izputēšana.

Nākamajā rakstā būs aplūkoti daži no dabiskajiem procesiem, kas izraisa dabas katastrofas, kā arī vairāki cilvēku darbības aspekti, kas, iespējams, vairo šo katastrofu smagumu. Tajā būs runa arī par jautājumu, vai cilvēki grib un spēj īstenot izmaiņas, kas nepieciešamas, lai zeme būtu drošāka mājvieta nākamajām paaudzēm.

[Attēls 3. lpp.]

FRANCIJA, 2003. gads. Nepieredzēts karstums Eiropā izraisa 30 tūkstošus nāves gadījumu; Spānijā gaisa temperatūra sasniedz 44,8 grādus pēc Celsija

[Norāde par autortiesībām]

Alfred/EPA/Sipa Press

 [Attēli 4., 5. lpp.]

IRĀNA, 2003. gads. Zemestrīce Bamā nogalina 40 tūkstošus cilvēku; sievietes pie masu kapa apraud savus tuviniekus

[Norāde par autortiesībām]

Fons un sievietes: © Tim Dirven/Panos Pictures