Vai miljardam cilvēku tiks nodrošināta pārtika?

KATRU dienu apmēram miljards zemeslodes iedzīvotāju cieš nepietiekama uztura dēļ. Tomēr, kā ziņo ANO, šādai briesmīgai situācijai nebūtu jāpastāv.

”Pēc jūsu vārdiem, jūsu galvenais mērķis ir novērst galēju nabadzību,” 2000. gada 8. septembrī kādā konferencē, kurā bija sapulcējušies pasaules ietekmīgākie cilvēki, atzīmēja ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Viņi piedalījās ANO Tūkstošgades samitā, kura laikā vairākas amatpersonas par nabadzības tēmu izteicās ļoti atklāti. ”Fakts, ka pastāv galēja nabadzība, apkauno cilvēci,” sacīja Brazīlijas viceprezidents. Lielbritānijas premjerministrs izteicās pat vēl skarbāk: ”Attīstīto valstu ieguldījums Āfrikā ir drūma neveiksme, kas šokē un apkauno mūsu civilizāciju.”

Šie divi valstu vadītāji skaidri norādīja, ka attīstītās valstis, sev par negodu, nav darījušas visu iespējamo, lai nodrošinātu badacietējus ar pārtiku. Lai apliecinātu savu vēlēšanos uzlabot pasaules iedzīvotāju dzīves apstākļus, samita dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas sastāvēja no astoņām daļām, un tajā bija teikts: ”Mēs darīsim visu, lai savus līdzcilvēkus — vīriešus, sievietes un bērnus — paglābtu no galējas nabadzības, šī nožēlojamā un pazemojošā stāvokļa, kādā pašlaik atrodas vairāk nekā miljards no viņiem. [..] Vēl mēs apņemamies: līdz 2015. gadam uz pusi samazināt tādu pasaules iedzīvotāju skaitu, kuru ienākumi dienā ir mazāki par vienu dolāru, kā arī tādu cilvēku skaitu, kuri cieš badu.”

Kādi panākumi šī cēlā mērķa sasniegšanā ir vērojami kopš 2000. gada septembra?

Darbi runā skaļāk par vārdiem

2003. gadā Pasaules Ekonomikas foruma speciālistu grupa Global Governance Initiative sāka izvērtēt, kas ir darīts, lai īstenotu mērķus, kas bija izvirzīti ANO Tūkstošgades deklarācijā. Oficiālā ziņojumā, kas nāca klajā 2004. gada 15. janvārī, bija teikts: ”Savu svarīgāko mērķu sasniegšanā pasaule nepavisam nav ieguldījusi vajadzīgās pūles.” Runājot par badu, ziņojumā bija atzīmēts: ”Problēma nav tajā, ka pasaulē nepietiktu pārtikas, — tās būtu diezgan visiem zemeslodes iedzīvotājiem. Problēma ir tajā, ka pārtika nenonāk pie tiem, kam nav naudas.”

 Attiecībā uz nabadzību ziņojumā bija sacīts: ”Atbildība par niecīgajiem panākumiem situācijas uzlabošanā pirmām kārtām gulstas uz valdībām — kā bagāto, tā nabadzīgo valstu valdībām. Taču globālās ekonomikas sistēma, ko ir radījuši bagātie, ļoti bieži ir veidota pretēji trūcīgo interesēm. Kaut gan tiek izteikti daudzi solījumi, ir redzams, ka bagātās valstis nav ieinteresētas mainīt šo sistēmu vai jūtami palielināt atbalstu nabadzīgajām valstīm.” Neraugoties uz šo kritiku, politiķi turpina tikai runāt, nevis darīt un valdības turpina manipulēt ar notikumu gaitu katra savās interesēs. Savukārt nabadzīgie cilvēki tā arī paliek izsalkuši.

Kādā Pasaules Ekonomiskā foruma izdotā informatīvajā biļetenā ar nosaukumu ”No vēlmēm līdz darbiem” ir izteikts brīdinājums, ka ”daudzās apdzīvotās vietās bads pieaugs, ja netiks mainīta starptautiskā tirdzniecības politika, nacionālā politika netiks vērsta uz to, lai novērstu badu, un vietējā mērogā netiks veltītas lielākas pūles situācijas uzlabošanai”. Bet kam ir jāīsteno labāka politika un vietējā mērogā jāveltī vairāk pūles situācijas uzlabošanai? Tām pašām valdībām, kas 2000. gadā publiski paziņoja par savu apņēmību atvieglot pasaules nabadzīgo iedzīvotāju situāciju.

Neizpildīts solījums rada vilšanos, neizpildītu solījumu virkne nogalina uzticību. Valdības, kas netur solījumu gādāt par nabadzīgajiem, ir zaudējušas cilvēku uzticību. Kāda piecu bērnu māte, kas dzīvo kādā Karību jūras salu valstī, savai ģimenei spēj sagādāt tikai vienu maltīti dienā. Viņa stāsta: ”Vienīgais, kas man rūp, ir tas, vai mums būs, ko ēst. Nav nozīmes, kas ir pie varas. Es neko neesmu saņēmusi ne no vienas valdības.”

Viens no Bībeles sarakstītājiem Jeremija izteicās: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Tas, ka cilvēku valdības nespēj atrisināt nabadzīgo cilvēku problēmas, pierāda šo Bībeles vārdu patiesumu.

Tomēr eksistē Valdnieks, kura varā ir atrisināt cilvēces problēmas un kurš to arī vēlas darīt. Bībelē ir paskaidrots, kas ir šis Valdnieks. Kad viņš ņems vadības grožus savās rokās, nevienam vairs nekad nebūs jācieš izsalkums.

Pamatota cerība

”Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dodi viņu barību savā laikā.” (Psalms 145:15.) Tas, kurš vēlas apmierināt cilvēku vajadzību pēc pārtikas, ir mūsu Radītājs, Dievs Jehova. Kaut gan tūkstošiem gadu garumā cilvēce ir pieredzējusi gan badu, gan citas problēmas, Jehovam vienmēr ir rūpējusi cilvēku dzīve. Dievs ir noraudzījies uz cilvēku valdību neveiksmīgajiem centieniem atrisināt problēmas, un Dieva Rakstos, Bībelē, ir pastāstīts, ka drīzumā viņš nomainīs cilvēku valdības ar savu valdību.

Jehova saka: ”Es savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, savā svētajā kalnā.” (Psalms 2:6.) Šis paziņojums, ko ir izteicis tas, kuram pieder augstākā vara Visumā, ir iemesls pamatotai cerībai. Valdnieki no cilvēku vidus visbiežāk nav palīdzējuši saviem pavalstniekiem, bet Dieva ieceltais ķēniņš Jēzus Kristus nodrošinās tādus apstākļus, ko trūcīgie cilvēki nekad nav pieredzējuši.

Ar sava ķēniņa starpniecību Jehova sagādās pārtiku visiem izsalkušajiem. Jesajas 25:6 ir izteikts solījums: ”Tas Kungs Cebaots sarīkos.. visām tautām lepnu mielastu.” Valdot Dieva Valstībai, kuras ķēniņš ir Kristus, nevienā zemeslodes malā cilvēkiem nebūs jācieš bads. Bībelē par Jehovu ir sacīts: ”Tu atver savu roku un paēdini visus, kas dzīvo.” (Psalms 145:16.)

[Izceltais teksts 13. lpp.]

”Attīstīto valstu ieguldījums Āfrikā ir drūma neveiksme, kas šokē un apkauno mūsu civilizāciju.” (Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.)

[Attēls 12. lpp.]

ETIOPIJA. Šajā zemē aptuveni 13 miljoni cilvēku pārtiek no pārtikas, kas tiek atsūtīta no citām zemēm. Bērns, kas redzams augšā, ir viens no šādiem cilvēkiem

[Attēls 12. lpp.]

INDIJA. Šie bērni saņem ēdienu skolā

[Norādes par attēlu autortiesībām 12. lpp.]

Augšā: © Sven Torfinn/Panos Pictures; apakšā: © Sean Sprague/Panos Pictures