Kāpēc tik daudzi dzīvo bailēs?

DAUDZI cilvēki mūsdienās dzīvo bailēs. Pasauli ir pārņēmusi vispārēja nedrošības gaisotne, kuru jūt gandrīz visi cilvēki, kaut arī daudzi tam varbūt nepievērš uzmanību. Kas ir veicinājis šādu gaisotni? Kāpēc daudzus cilvēkus pārņem bailes, kad viņi iziet no savām mājām? Kāpēc daudzi jūtas nedroši savā darba vietā? Kāpēc cilvēki baidās par saviem bērniem? Kādu iemeslu dēļ daudzi nevar justies droši pat savās mājās?

Apstākļi, kuru dēļ cilvēki dzīvo bailēs, ir daudzi un dažādi. Mēs pieminēsim četrus iemeslus, kuru dēļ cilvēki mūsdienās nejūtas droši, — noziedzība pilsētās, seksuāla uzmākšanās, izvarošana un vardarbība mājās. Pirmais, noziedzība pilsētās, skar ļoti daudzus cilvēkus, jo gandrīz puse zemeslodes iedzīvotāju mūsdienās dzīvo pilsētās.

Lielpilsētu draudi

Tālā senatnē cilvēki sāka celt pilsētas, lai varētu dzīvot drošībā, bet mūsdienās pilsētas vairs nav droša dzīves vieta. Daudzas pilsētas nevis dod patvērumu, bet gluži otrādi — liek cilvēkiem justies nedroši. Ļaužu pārpildītie lielpilsētu centri ir lielisks darba lauks zagļiem, un daudzu pilsētu trūcīgajos kvartālos, kuros ir daudz  tumšu ielu un maz policistu, vakaros vispār ir bīstami rādīties.

Lielpilsētu iedzīvotāju bailes nav pārspīlētas, jo vardarbīgu noziegumu upuru skaits ir satraucoši liels. Kā bija norādīts kādā Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā, pasaulē katru gadu vardarbīgā nāvē iet bojā vidēji 1,6 miljoni cilvēku. Āfrikā vardarbīgu noziegumu upuru skaits ir 60,9 uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Tagad par draudu tiek uzskatīti pat daudzi cilvēki, vietas un organizācijas, kas kādreiz saistījās ar drošību. Piemēram, daudzviet rotaļu laukumi, skolas un veikali tiek ierindoti starp paaugstinātas bīstamības vietām. Ir bijuši gadījumi, kad reliģiskie vadītāji, sociālie darbinieki un skolotāji — cilvēki, kam būtu jārūpējas par citu drošību, — ir pievīluši uz viņiem liktās cerības. Uzzinājuši, ka daži no šiem cilvēkiem ir ļaunprātīgi izmantojuši bērnus, vecāki baidās uzticēt savus bērnus arī citiem cilvēkiem. Par cilvēku drošību būtu jāgādā policijai, taču dažās pilsētās liela daļa policistu ir pērkami un izmanto savu varu ļaunprātīgi. Dažās zemēs, kur ir risinājies pilsoņu karš, līdzīga slava ir ”drošības” spēkiem, jo daudziem bez vēsts pazuduši tuvinieki, kurus ir aizvedušas militāras vienības. Pasaulē ir daudz tādu vietu, kur policija un armija vairo, nevis mazina iedzīvotāju bailes.

Kādā grāmatā, kurā stāstīts par noziedzību Latīņamerikas pilsētās, ir teikts: ”Latīņamerikas galvaspilsētu iedzīvotāji dzīvo nemitīgās bailēs, jo viņiem jāuzturas vidē, kas ir viena no bīstamākajām uz visas zemeslodes. Šajā plašajā reģionā vardarbīgā nāvē katru gadu mirst apmēram 140 tūkstoši cilvēku un trešā daļa cilvēku tieši vai netieši ir cietuši vardarbības dēļ.” (Citizens of Fear—Urban Violence in Latin America.) Ne tikai Latīņamerikā, bet arī citās pasaules daļās valstu galvaspilsētās bieži tiek rīkotas protesta demonstrācijas. Kad šādas demonstrācijas kļūst nevaldāmas, daudzi cilvēki to izmanto un izlaupa veikalus, un tas tikai vairo nekārtības un haosu. Cilvēki, kas strādā pilsētā, paši to negribēdami, var nokļūt saniknotā protestētāju pūlī.

Daudzās valstīs ir izveidojusies tik milzīga atšķirība starp turīgo un trūcīgo cilvēku dzīves apstākļiem, ka sabiedrībā rūgst neapmierinātība. Tāpēc tie cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem ir liegts pats nepieciešamākais, reizēm mēdz izlaupīt pilsētu bagātos rajonus. Tas nenotiek visās pilsētās, taču daudzas pilsētas šajā ziņā ir kā bumbas ar laika degli, un neviens nevar paredzēt, kad gaidāms sprādziens.

Bet zagļu un radikāli noskaņotu cilvēku radītie draudi ne tuvu nav vienīgie, kas liek cilvēkiem dzīvot pastāvīgās bailēs.

Seksuāla uzmākšanās

Daudziem miljoniem sieviešu ik dienas tiek veltīti svilpieni, nepieklājīgi žesti un neķītri skatieni. Žurnālā Asia Week bija teikts: ”Aptaujas liecina, ka ceturtā daļa Japānas sieviešu ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos publiskās vietās un 90 procentu šādas uzmākšanās gadījumu viņas ir pieredzējušas vilcienos. [..] Tikai 2 procenti uzmākšanās upuru kaut ko iesāk. Runājot par klusēšanas iemeslu, lielākā daļa sieviešu min bailes no vīriešiem, kas viņām ir uzmākušies.”

Seksuālas uzmākšanās gadījumu skaits ir strauji audzis Indijā. ”Ikreiz, kad sieviete iziet pa savas mājas durvīm, viņu pārņem bailes,” raksta kāda žurnāliste, kas dzīvo Indijā. ”Ik uz soļa viņa  tiek pavadīta ar ņirdzīgiem pazemojumiem un neķītrām piezīmēm.” Rakstā par situāciju kādā Indijas pilsētā, kuras iedzīvotāji lepojas ar drošību ielās, bija teikts, ka tās ”problēma ir nevis ielās, bet birojos. [..] ..35 procenti aptaujāto sieviešu teica, ka ir saskārušās ar seksuālas uzmākšanās gadījumiem darba vietā. [..] ..52 procenti sieviešu apgalvoja, ka bailes no seksuālas uzmākšanās ir galvenais iemesls, kāpēc viņas labprātāk izvēlas mazāk apmaksātus darbus, ..kuros viņām jāstrādā kopā tikai ar sievietēm.”

Bailes no izvarošanas

Pazemojoša izturēšanās nav sliktākais, no kā mūsdienās jābaidās sievietēm. Par lielu problēmu daudzviet ir kļuvusi izvarošana, no kuras daudzas sievietes baidās pat vairāk nekā no vardarbīgas nāves. Sievieti, kas negaidīti palikusi viena kādā vietā un ierauga svešu vīrieti, mēdz pārņemt liels uztraukums. Viņa drudžaini cenšas novērtēt situāciju. ”Ko viņš tagad darīs? Kā es varu no viņa aizbēgt? Varbūt saukt pēc palīdzības?” Ja sieviete regulāri nonāk šādās situācijās, ar laiku tas ļoti nelabvēlīgi ietekmē viņas veselību. Baidīdamās no izvarošanas, daudzas sievietes nevēlas dzīvot pilsētās un cenšas nebraukt uz tām.

”Bailes, uztraukums un nedrošība ir ikdiena daudzām sievietēm, kas dzīvo pilsētās,” atzīts grāmatā The Female Fear. ”Bailes no izvarošanas liek sievietei visu laiku būt uzmanīgai, piesardzīgai un modrai, tā ir sajūta, kas liek viņai saspringt ikreiz, kad kāds iet viņai aiz muguras, un sevišķi nepatīkami ir tad, ja tas notiek vakarā. Tā ir sajūta, ..no kuras sievietes pilnībā nekad nevar atbrīvoties.”

Par vardarbīgu noziegumu upuriem kļūst daudzas sievietes. Bet bailes no iespējamās vardarbības izjūt gandrīz visas sievietes. Kādā ANO pārskatā bija sacīts: ”Pasaulē vismaz trešā daļa sieviešu ir sistas, piespiestas stāties dzimumattiecībās vai pieredzējušas nežēlīgu izturēšanos kādā citā veidā, un visbiežāk pāridarītājs ir bijis kāds pazīstams cilvēks.” (The State of World Population 2000.) Bet vai bailes nav izplatījušās vēl tālāk? Cik daudz ir tādu cilvēku, kas nevar justies droši pat savās mājās?

Vardarbība ģimenē

Nežēlīga izturēšanās pret sievām mūsdienās ir nopietna problēma, un daudzās zemēs tikai nesen šāda rīcība ir atzīta par noziegumu. Saskaņā ar kādu pētījumu, kas tika veikts Indijā, ”vismaz 45 procenti Indijas sieviešu saņem pļaukas, spērienus un sitienus no saviem vīriem”. Vardarbība ģimenē nodara lielu ļaunumu sieviešu veselībai. Kā norāda ASV Federālās izmeklēšanas birojs, ja runa ir par sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem, gadījumu, kad sievietes ir cietušas no vardarbības ģimenē, ir daudz vairāk nekā to gadījumu, kad sievietes ir cietušas autoavārijās, zagļu uzbrukumos un ir pieredzējušas izvarošanu. Vardarbība ģimenē ir kaut kas daudz nopietnāks par vīra un sievas strīdiem, kas beidzas ar pļauku. Daudzas sievietes dzīvo bailēs par savu veselību un pat dzīvību. Kādā valsts mēroga aptaujā, kas tika veikta Kanādā, noskaidrojās, ka trešajai daļai sieviešu, pret kurām vīrs ir izturējies nežēlīgi, ir bijuši brīži, kad viņas ir baidījušās par savu dzīvību. Kādas ASV izdotas publikācijas autori par to izteicās šādi: ”Mājas sievietēm ir visbīstamākā vieta, un bieži vien tās ir saistītas ar nežēlību un ciešanām.”

Bet kāpēc sievietes turpina dzīvot ar vīriešiem, kas izturas pret viņām tik nežēlīgi? Cilvēki mēdz jautāt: ”Kāpēc viņas nemeklē palīdzību? Kāpēc viņas neiet prom?” Lielākajā daļā gadījumu atbilde uz šiem jautājumiem ir vienkārša — viņas baidās. Vīrieši, kas ir nežēlīgi pret savām sievām, izmanto vardarbību, lai turētu viņas savā kontrolē, un piespiež klusēt, draudot viņas nogalināt. Ja sieviete tomēr sadūšojas pie kāda griezties, ne vienmēr viņa var rēķināties ar sapratni un palīdzību. Ir novērots, ka pat cilvēki, kam kopumā ir ļoti nosodoša attieksme pret  vardarbību, mēģina attaisnot vardarbīga vīra rīcību vai nevēlas stāstītajam ticēt. Ārpus mājas vīram varbūt ir ļoti patīkama cilvēka reputācija, tāpēc bieži vien vīra draugi gluži vienkārši nespēj noticēt, ka viņš sit sievu. Sastapdamās ar neticību un nezinādamas, pie kā meklēt palīdzību, daudzas sievas uzskata, ka viņām nekas cits neatliek, kā turpināt dzīvi pastāvīgās bailēs.

Reizēm sievietēm, kas nolemj aiziet no vīra, jācieš arī pēc tam. Nesen ASV, Luiziānas štatā, tika veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis šādu sieviešu, un pētījuma gaitā noskaidrojās, ka 15 procentus no viņām bijušais dzīvesbiedrs turpina terorizēt. Iedomājieties, kā jūs justos, ja jums neliktu mieru cilvēks, kas ir draudējis ar jums izrēķināties. Kā jūs justos, ja viņš jums regulāri sekotu, zvanītu pa telefonu vai kā citādi atgādinātu par sevi? Ir bijuši pat gadījumi, kad vīrietis nogalina bijušās sievas suni vai kaķi, lai viņu iebiedētu.

Jums varbūt nav jādzīvo šādās bailēs. Bet vai varētu būt, ka baiļu sajūta lielā mērā ietekmē arī jūsu dzīvi?

Vai bailes ietekmē jūsu dzīvi?

Kaut arī mēs dzīvojam pasaulē, kur cilvēkus tik daudz kas apdraud, mēs varbūt nepievēršam uzmanību tam, cik lielā mērā mūsu ikdienas lēmumus ietekmē nedrošība. Cik bieži jūsu rīcību ietekmē bailes?

Vai jūs un jūsu ģimenes locekļi izvairāties vieni paši atgriezties mājās vēlu vakarā? Vai bailes neietekmē to, kā jūs lietojat sabiedrisko transportu? Vai ar pārvietošanos saistītais risks nav ietekmējis to, kādu darbu jūs izvēlaties? Vai šo izvēli nav ietekmējušas bailes no cilvēkiem, ar kuriem jums būtu jāstrādā? Vai nedrošība neietekmē to, kā jūs pavadāt brīvo laiku un izklaidējaties? Vai jums kādreiz nav gadījies tā, ka jūs nolemjat neiet uz kādu sporta spēli vai koncertu, jo jums ir bail, ka tur būs satrakots pūlis vai daudz iereibušu cilvēku? Vai bailes neietekmē jūsu bērnu dzīvi? Daudzus vecākus ietekmē raizes par saviem bērniem, kad viņiem jāizvēlas, kādā skolā bērni mācīsies, un par nedrošību neapšaubāmi liecina tas, ka daudzi vecāki sagaida bērnus pie skolas, kaut gan bērni paši varētu iet mājās kājām vai braukt ar sabiedrisko transportu.

Cilvēki mūsdienās dzīvo bailēs. Protams, bailes no vardarbības nav bijušas svešas nevienai cilvēku paaudzei. Vai ir pamats cerēt, ka situācija kādreiz mainīsies? Vai dzīve bez jebkādām bailēm vispār ir iespējama? Varbūt tomēr pienāks laiks, kad nevienam cilvēkam ne no kā vairs nebūs jābaidās?