Kas notiek pasaulē

”Grūti audzināmie” ir audzināmi

”Daudzi grūti audzināmi pamatskolas vecuma bērni vēlāk izaug no savām problēmām,” teikts laikrakstā The Sydney Morning Herald. ”Ar laiku viņi kļūst par nosvērtiem pusaudžiem.” Pētījumā, kuru veica Austrālijas Ģimenes pētījumu institūts, tika iesaistīti 178 bērni, kuru uzvedību 11 un 12 gadu vecumā raksturoja trīs vai vairākas no šādām pazīmēm: ”paaugstināta agresivitāte, izteikta nevēlēšanās sadarboties, savaldības trūkums, nespēja koncentrēties, hiperaktivitāte, aizkaitināmība un kaprīzums”. Sešus gadus vēlāk 100 no pētījumā iesaistītajiem jauniešiem uzvedās ”gandrīz tāpat kā kontrolgrupas jaunieši, kas bija nosvērtākas dabas”. Kāpēc viņi bija mainījušies? ”Bērniem, kas izauga par dzīvespriecīgiem pusaudžiem, bija mazāk kontaktu ar jauniešiem, kas uzvedās antisociāli, un vairāk vecāku uzraudzības,” teikts ziņojumā.

 Lācenes tūristi netraucē

”Trokšņainu ekotūristu klātbūtne, iespējams, neparastā veidā ir palīdzējusi brūnajiem lāčiem savvaļā,” norādīts Lielbritānijā izdotajā žurnālā New Scientist. Cilvēki, kas dodas ceļojumos uz neskartiem dabas apgabaliem, parasti iztraucē dzīvniekus, un reizēm tam ir traģiskas sekas. Bet britu un amerikāņu zinātnieki, kas pētīja brūnos lāčus kādā attālā lašu nārsta vietā Kanādas rietumos, ”novēroja, ka lāču tēviņi vairījās no tūristiem, ..turpretī lācenes ar to mazuļiem cilvēku klātbūtne netraucēja, — lācenes, pēc visa spriežot, autobusu radīto troksni uztvēra kā signālu, ka lāču tēviņi ir prom un ka droši var doties pie upes. Pat pēc tam, kad tēviņi vispār bija pametuši apkārtni, lācenes neparādījās, kamēr nebija ieradušies tūristi.” Acīmredzot lācenes izmanto iespēju pamieloties vietās, kur var dabūt bagātīgu lomu, tādā laikā, kad tēviņi neapdraud to mazuļus.

Slimot vai strādāt?

”Cilvēki, kas slimības laikā sevi piespiež strādāt, divkārt palielina risku saslimt ar sirds slimībām,” teikts Lielbritānijas laikraksta Telegraph interneta izdevumā. Londonas Universitātes koledžas zinātnieki desmit gadu laikā sekoja vairāk nekā 10 tūkstošu Londonas ierēdņu veselības stāvoklim un darba kavējumiem. 30 līdz 40 procentiem darbinieku, kas nepalika mājās slimības (piemēram, saaukstēšanās) laikā, ”bija divreiz lielāka iespējamība vēlāk saslimt ar sirds koronāro slimību”, norādīja minētā pētījuma vadītājs sers Maikls Mermots.

Visgrūtāk tulkojamais vārds pasaulē

BBC News ziņo, ka par visgrūtāk tulkojamo vārdu pasaulē ir atzīts čilubas vārds ”ilunga” (čiluba ir valoda, kurā runā daļa Kongo Demokrātiskās Republikas iedzīvotāju). Šis vārds saņēma visvairāk balsu aptaujā, kurā piedalījās tūkstotis valodnieku. ”Ilunga” ir ”cilvēks, kas ir gatavs piedot jebkuru pāridarījumu pirmajā reizē, paciest to otrajā reizē, bet noteikti nepiedos trešajā reizē”. Daudz balsu ieguva arī japāņu vārds ”naa”, kuru lieto tikai Kansai iedzīvotāji un kurš tiek lietots, lai kaut ko uzsvērtu vai apliecinātu piekrišanu. Kā izteicās Jurga Zilinskiene, kas vada tulkošanas aģentūru, kura veica šo aptauju, ”cilvēki reizēm aizmirst, ka tulkotājam.. jātulko ne tikai no vienas valodas otrā, bet no vienas kultūras citā kultūrā, ..un reizēm vienā kultūrā nav tās domas ekvivalenta, kas ir izteikta ar kādu citas valodas vārdu”.

Lasīšana uzlabo sekmes

Lasīšana brīvos brīžos daudz vairāk ietekmē sekmju līmeni nekā tādi faktori kā ”mācībām veltītais stundu skaits, vecāku izglītība, pierakstu veikšana stundās vai darbs ar datoru”, norādīts Mehiko laikrakstā Milenio. Apkopojot datus par vairākiem simtiem tūkstošu vidusskolas iestājpārbaudījumu darbu, tika noskaidrots, ka skolēniem, kas atvēl laiku gan mācībām, gan lasīšanai, ir lielākas izredzes gūt labas sekmes skolā. Skolēniem nav jālasa tikai grāmatas, kas saistītas ar skolas mācību programmu, tās var būt grāmatas, ko viņi lasa sava prieka pēc, piemēram, biogrāfijas, dzejoļu krājumi vai grāmatas par zinātniskām tēmām. Turpretī tiem skolēniem, kas nelasa un katru dienu vairākas stundas pavada pie televizora, kopumā ir zemākas sekmes nekā tiem, kas veltī laiku lasīšanai.

Darba meklētāju negodīgums

Cilvēki, kas meklē darbu, parasti vēlas parādīt sevi vislabākajā gaismā, taču daļa darba meklētāju, lai iegūtu darbu, ķeras pie klajiem meliem. Kā ziņots laikrakstā The Sydney Morning Herald, pētījumā, ko veica personāla atlases kompānija Australian Background, noskaidrojās, ka no 1000 darba pieteikumu iesniedzējiem 21 procents meloja par savām darba iemaņām. ”60 procenti no tiem darba meklētājiem, kam ir bijusi sodāmība, to neatzina pat tad, kad viņiem par to tika tieši jautāts,” norādīts laikrakstā. ”Darba meklētāji reizēm apgalvo, ka viņi ir bijuši gandrīz vai ”pasaules valdnieki”,” saka Gerijs Breks, kādas darba devēju apvienības vadītājs. ”Taču atliek tikai nedaudz painteresēties par viņu pēdējo darba vietu un bieži vien atklājas, ka viņi ir bijuši ”valdnieki” pār nelielu kaktiņu kādā birojā.”

Mazkustība bīstamāka nekā smēķēšana

”Mazkustīgs dzīves veids ir bīstamāks nekā smēķēšana” — šāds secinājums ir izdarīts, apkopojot datus par 24 tūkstošiem Honkongas iedzīvotāju, kas miruši 1998. gadā. Saskaņā ar iegūtajiem datiem, mazkustīgs dzīvesveids palielina priekšlaicīgas nāves risku vīriešiem par 59 procentiem un sievietēm par 33 procentiem, atzīmēts laikrakstā South China Morning Post. ”Tas ir labi, ja jūs nesmēķējat. Tomēr, ja jūs maz kustaties, jūs esat pakļauts riskam,” norāda profesors Tai-Hings Lams, Honkongas universitātes Sabiedrības veselības nodaļas vadītājs. Profesors atgādina, ka kustēties kaut vai nedaudz tomēr ir labāk nekā nekustēties nemaz. Viņš iesaka pusstundu garu sēdēšanu regulāri aizstāt ar pusstundu pastaigas vai mājas uzkopšanas.

Palielinājies sifilisa gadījumu skaits

Reģistrēto sifilisa gadījumu skaits Itālijā ”divos gados ir vairāk nekā divkāršojies”, teikts Itālijas žurnālā Panorama. Kā norāda Brešas universitātes Infekcijas un tropisko slimību izpētes nodaļas vadītājs Džampjēro Karosi, slimnieki lielākoties ir jaunieši, kas nav piedalījušies AIDS profilakses nodarbībās un nonāk medicīnas iestādēs pēc pirmajiem seksuālajiem kontaktiem. Panorama atzīmē, ka 40 procentiem sifilisa slimnieku slimība sasniedz trešo stadiju, kuras laikā ”tiek nopietni bojātas smadzenes, sirds, kauli, locītavas, acis un aknas”.