Rotaļlietas pagātnē un mūsdienās

MAZAIS Filips un viņa draugi skatās, cik atsperīga ir iznākusi bumba, ko viņi ir satinuši no auklām, un uzsāk aizrautīgu futbola spēli. Maiks ar sajūsmu vēro, kā viņa spēļu automašīna reaģē uz komandām, kuras viņš dod, izmantojot tālvadības pulti. Ir tik viegli mašīnai likt braukt uz priekšu un atpakaļ. Andrea ar savām draudzenēm pielaiko lellēm drēbes un kurpes, runādamās par to, kā viņas pašas ģērbsies, kad izaugs lielas.

Kas šiem bērniem ir kopīgs? Viņiem visiem ir lietas, ar kurām viņi var spēlēties stundām ilgi. Dažkārt kāda rotaļlieta, piemēram, plīša lācītis, ir kopā ar bērnu kopš viņa pirmajām dienām un viņi abi kļūst gandrīz nešķirami. Gadās, ka tai pat tiek ierādīta vieta ģimenes albumā. Kāda ir rotaļlietu vēsture, un kāpēc tās bērniem ir tik svarīgas?

Rotaļlietu izcelsme

Kā minēts kādā enciklopēdijā, ”rotaļlieta ir priekšmets, kas tiek izmantots spēlējoties. Rotaļlietām un spēlēm ir ļoti sena pagātne, un tās nāk no daudzām un dažādām kultūrām. Tās mēdz būt gan pavisam vienkāršas, gan ļoti sarežģītas: no parastas koka nūjas, kas bērna iztēlē ir pārvērtusies par viņa zirgu, līdz modernām  un sarežģītām mehāniskām ierīcēm.” Tātad jebkura lieta, kas ir izmantojama rotaļās un spēlēs, var kļūt par rotaļlietu. Tā kā vēlme izklaidēties ir cilvēka dabā, ir visai iespējams, ka rotaļlietas ir gandrīz tikpat senas kā pati cilvēce.

Piemēram, lelles vai vismaz to daļas ir atrastas Ēģiptē un senās Babilonijas teritorijā. Pēc visa spriežot, lelles ir pašas senākās no visām rotaļlietām. Vēl viena sena rotaļlieta ir bumba. Kad parādījās pirmā bumba, nav zināms, bet akmens figūras, pa kurām akmens bumba tika mesta kā ķegļu spēlē, ir atrastas vienā no senās Ēģiptes kapenēm, kur bija apglabāts kāds bērns.

No akmens izgatavotas rotaļlietas jojo Grieķijā bija izplatītas vairāk nekā pirms trim tūkstošiem gadu, un, pēc visa spriežot, tās bija pazīstamas arī senajā Ķīnā. Romiešu bērni spēlējās ar lellēm un dažādu formu ziloņkaula klucīšiem. Grieķijā un Romā zēni rotaļājās arī ar spēļu ratiem, kas parāda, ka rotaļlietas uz riteņiem ir bijušas populāras jau kopš neatminamiem laikiem. Kādā muzejā ir apskatāma no māla pagatavota dzīvnieka figūriņa uz riteņiem. Tā ir rotaļlieta, kas, iespējams, tapusi vienā no senajām Meksikas kultūrām. Interesanti, ka nekas cits, kam būtu riteņi, saistībā ar šo kultūru nav atrasts. Viduslaikos no piepūstiem dzīvnieku pūšļiem gatavoja ovālas vai apaļas bumbas. Līdzīgi kā mūsdienu spēlēs, kurās izmanto bumbu, tās spēra vai meta, cenšoties trāpīt mērķī.

18. gadsimtā Anglijā tika izgudroti saliekamattēli, kas tika izmantoti izglītojošiem mērķiem, un par sevišķi iecienītu laika pavadīšanas veidu saliekamattēlu likšana kļuva 20. gadsimta sākumā. Tajā laikā populāri sāka kļūt arī krāsainie vaska krītiņi. Kāds uzņēmums, kas atradās Amerikas Savienotajās Valstīs, viens pats saražoja vairāk nekā 100 miljardus šādu krītiņu. Kā redzams, daudzām no mūsdienās populārajām rotaļlietām ir ļoti sena pagātne, un tām ir bijusi liela nozīme cilvēku dzīvē.

Rotaļlietu pozitīvā ietekme

”Bērniem piemīt dabiska vēlēšanās rotaļāties. Rotaļas nodrošina viņiem iespējas mācīties, kā arī veicina viņu fizisko, garīgo un sociālo attīstību. Ja spēlēšanos var nosaukt par bērnu darbu, tad rotaļlietas ir viņu instrumenti, un piemērotas rotaļlietas var palīdzēt bērniem paveikt viņu ”darbu” labi.” Šādiem vārdiem rotaļlietu nozīme ir raksturota kādā oficiālā avotā, kurā doti padomi, kā izvēlēties bērniem piemērotas rotaļlietas.

Protams, galvenokārt bērni rotaļājas tāpēc, ka tas viņiem sagādā prieku. Taču ievērības cienīga ir arī rotaļlietu pozitīvā ietekme uz viņu attīstību. Padomājiet: kad bērns stumj spēļu ratiņus, viņš attīsta motoriskās iemaņas. Lecot ar lecamauklu, bērns uzlabo kustību koordināciju. Kad bērns balstās uz vienu kāju, ar otru sperot bumbu, vai brauc ar velosipēdu, viņš attīsta līdzsvara sajūtu. Un, kad  bērns spēlējas ar klucīšiem vai zīmē, viņš mācās precīzi kontrolēt savas kustības.

Rotaļāšanās veicina arī bērna intelektuālo izaugsmi. Kad bērns savās rotaļās iekļauj dziedāšanu vai skaitāmos pantiņus, viņš attīsta valodu. Kad viņš būvē no klucīšiem mājas, apgūst spēļu noteikumus, liek saliekamattēlus vai veido uzvedumus un tajos piedalās, tiek stimulēta viņa domāšana un radošās spējas. Tas pats notiek, kad bērns spēlē kādu mūzikas instrumentu vai nodarbojas ar rokdarbiem vai kādu mākslas veidu.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka rotaļas palīdz bērniem attīstīt sociālās iemaņas — prasmi kontaktēties ar citiem. Tas notiek, piemēram, kad viņi komandās spēlē bumbu. Kā izteicās psihiatrs Brūss Perijs, ”bērns mācās saprast cilvēkus, kas ir viņam apkārt, un kļūst iejūtīgāks un mazāk egocentrisks. Spēlējoties ar saviem vienaudžiem, bērni apgūst sociālās uzvedības normas, arī spēju sevi kontrolēt un pārvarēt sarūgtinājumu, atrodoties sabiedrībā.”

Bērni izmanto rotaļlietas arī tam, lai atdarinātu pieaugušo rīcību. Sengrieķu filozofs Aristotelis ir teicis: ”Cilvēkā jau no bērnības iedzimta tieksme visu atdarināt.” Bez šaubām, daudzas no ikdienas darbībām bērni apgūst, atdarinot tās savās spēlēs. Maza meitene ieaijā miegā lelli, tāpat kā viņa to pēc gadiem darīs ar savu bērnu, un gatavo ”ēdienu”, lai pacienātu savus draugus. Zēns varbūt braukā ar spēļu automašīnu, atdarinādams mašīnas rūkoņu, un tādā veidā gatavojas laikam, kad viņš patiešām kļūs par šoferi. Taču ir vairāki  faktori, kas pieaugušajiem būtu jāņem vērā, izvēloties saviem bērniem rotaļlietas.

Izraugieties rotaļlietas apdomīgi

”Mūsdienu rotaļlietas popularizē vardarbīgas, nelikumību pārņemtas sabiedrības tēlu,” teikts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph. Kaut arī šie vārdi neattiecas uz visām rotaļlietām, novērojumi liecina, ka tradicionālo rotaļlietu kļūst arvien mazāk un arvien biežāk var redzēt ”nedabiskus, muskuļotus.. stāvus, kuriem ir naidīgs izskats”, minēts rakstā, kas bija publicēts Meksikas laikrakstā La Jornada. Šajā rakstā tika citēti arī Hočimilko Autonomās universitātes zinātnieces un pasniedzējas Patrīsijas Ērlihas vārdi, ka daudzas rotaļlietas popularizē varas ideoloģiju, kurā dominē spēks, agresija, pakļaušana un bailes.

ASV Nacionālā skolu psihologu asociācija brīdina, ka spēlēšanās ar rotaļlietām, kas saistītas ar vardarbību, ”var negatīvi ietekmēt bērna spēju mācīties un viņa attīstību un izraisīt citas nopietnas sekas”. Pētījumi liek domāt, ka vardarbīga satura video spēles un datorspēles bērnus var pamudināt uz agresīvu rīcību un likumpārkāpumiem. Tāpēc pieaugušajiem ir rūpīgi jāapsver, kādas rotaļlietas viņu bērniem būtu piemērotas un kādas ne. (Skat. ielogojumu 26. lappusē.)

Attīstoties modernajai tehnoloģijai, rotaļlietas ir kļuvušas ļoti daudzveidīgas un sarežģītas. Taču var gadīties, ka ģimene šādas rotaļlietas nevar atļauties, turklāt tās bērniem var ātri apnikt vai pat kaitēt. Līena, kāda māte no Austrālijas, kas viena pati audzina piecus bērnus, stāsta: ”Mani vecākie dēli, pakļaujoties reklāmas ietekmei, bieži lūdz, lai es viņiem pērku dārgās datorspēles, taču izskatās, ka, spēlējoties pagalmā ar salīdzinoši lētajām koka nūjām un bumbu, viņi daudz ilgāk gūst prieku, turklāt vēl kārtīgi izkustas. Mana pieredze liecina, ka rotaļlietas, kas ir vienkāršas, ir daudz izturīgākas un ļauj maniem bērniem likt lietā iztēli.”

Pašu rokām darinātas rotaļlietas

Ja tu esi bērns un nevari nopirkt jaunākās rotaļlietas, tev nav iemesla bēdāties. Ļauj vaļu savai iztēlei un pagatavo rotaļlietas pats, kā to dara bērni daudzās pasaules malās!

Paskaties, cik priecīgi ir zēni, kas redzami šajos attēlos! Tiesa, lai pagatavotu šādas rotaļlietas, ir jāpapūlas. Varbūt ir jādabū stieples un jāsaloka tās vajadzīgajā formā. Riteņus var izgriezt no gumijas vai plastmasas. Vai tev patīk vilciens, kas sameistarots no tukšām limonādes un piena pudelēm? Un ko tu domā par kravas automašīnu, kas pagatavota no koka? Pašu spēkiem ir iespējams pagatavot pat tādas rotaļlietas, ar kurām var vizināties, piemēram, tādu skrejriteni, kāds ir šim afrikāņu zēnam. Šie bērni ir pārliecinājušies, ka rotaļlietām nav jābūt dārgām, lai tās sagādātu prieku. Turklāt pati rotaļlietu gatavošana jau ir ko vērts! Varbūt arī tu pamēģināsi?

[Papildmateriāls/Attēls 26. lpp.]

Kāda ir laba rotaļlieta

● Droša, atbilstoša bērna vecumam, attīstības pakāpei un fiziskajām spējām

● Labi konstruēta un izturīga (bērniem ir tieksme priekšmetus sadalīt pa sastāvdaļām)

● Tā noformēta un izveidota, lai piesaistītu bērna uzmanību

● Tāda, kas rosina bērna iztēli un radošās spējas

● Atbilstoša ģimenes budžetam

● Bez toksiskām vielām

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Kā izvairīties no nevajadzīga riska

● Turiet vecāko bērnu rotaļlietas atsevišķi no jaunāko bērnu mantām

● Uzmanīgi izlasiet visas rotaļlietu lietošanas pamācības un brīdinājumus; ja iespējams, dariet to kopā ar bērnu

● Pamāciet savu bērnu un viņa spēļu biedrus, kā rotaļlietas pareizi izmantot un glabāt

● Neiegādājieties rotaļlietas, kas rada pārmērīgu, dzirdei kaitīgu troksni

● Periodiski pārbaudiet rotaļlietas. Ja kāda rotaļlieta ir bojāta, tā vai nu nekavējoties jāsalabo, vai jāizmet ārā

● Potenciāli bīstamas rotaļlietas (tādas, ar kurām šauj vai met mērķī, kuras tiek darbinātas ar elektrību vai kurām ir asi stūri un malas) drīkst lietot tikai lielāki bērni pieaugušo klātbūtnē

● Nedodiet maziem bērniem rotaļlietas, kurām ir tik sīkas detaļas, ka bērns tās varētu norīt

[Attēls 24. lpp.]

Lauva un ezis uz platformas ar riteņiem; 2. g.t. p.m.ē., Irāna

[Norāde par autortiesībām]

Lauva un ezis: Erich Lessing/Art Resource, NY

[Attēls 25. lpp.]

Māla lelle; apm. 600. g. p.m.ē., Itālija

[Attēls 25. lpp.]

Vilciņš; apm. 480. g. p.m.ē., Grieķija

[Attēls 25. lpp.]

Lelle, kas izgatavota no kukurūzas vālīšu seglapām; koloniālā Amerika

[Attēls 25. lpp.]

Krāsainie vaska krītiņi; 20. gs. sākums, ASV

[Attēli 26. lpp.]

Bērni ar pašdarinātām rotaļlietām

[Norādes par attēlu autortiesībām 25. lpp.]

Māla lelle: Erich Lessing/Art Resource, NY; augšā: Réunion des Musées Nationaux/ Art Resource, NY; lelle, kas izgatavota no kukurūzas vālīšu seglapām: Art Resource, NY