Kas notiek pasaulē

Bankas, kurās nogulda nevis naudu, bet laiku

Spānijā ir radies jauns noguldījumu veids. Vairākas brīvprātīgo apvienības ir izveidojušas tā saucamās ”laika bankas”, kas piedāvā cilvēkiem apmainīties savā starpā ar pakalpojumiem. ”Tās ir pirmās bankas, kas darbojas bez naudas,” sacīja Spānijas Veselības un ģimenes asociācijas direktore Elvira Mendesa. Šajās bankās atrodas to iedzīvotāju saraksti, kuri veic dažādus pakalpojumus, piemēram, piedāvā kopt vecus cilvēkus, auklēt bērnus, gatavot ēdienu, uzkopt telpas un pasniegt privātstundas. Apmaiņas vienība ir viena stunda, un visiem pakalpojumiem ir viena un tā pati vērtība. Piemēram, privātstunda kvantu fizikā ir līdzvērtīga stundai, kas pavadīta, frizējot kādam matus vai auklējot bērnu. Pakalpojuma saņēmējs par to samaksā, pats veicot kādu pakalpojumu, un iztērētais laiks tiek ierakstīts viņa ”kontā”. Tādā veidā ”laika bankas” cenšas atdzīvināt kādreizējo tradīciju, ka kaimiņi ar prieku palīdzēja cits citam dažādos darbos.

 Mājdzīvnieku klonēšana pēc pasūtījuma

Tagad ir iespējams pēc pasūtījuma klonēt savu mājas mīluli. ASV pirmais veiktais pasūtījums bija kaķēns, ko bija vēlējusies saņemt kāda teksasiete, rakstīja The New York Times. Sērodama par to, ka miris Nikijs — kaķis, kas viņai bija piederējis 17 gadu —, sieviete lika klonēt kaķēnu no Nikija DNS parauga, kas bija paņemts jau iepriekš. Kaķa klona cena bija 50 tūkstoši dolāru. Kaķēns, kas nosaukts par Mazo Nikiju, esot pilnīgi identisks mirušajam, pat viņa īpašības esot tādas pašas. Firma, kas veica pasūtījumu, plāno klonēt arī suņus, ”jo ir gaidāms, ka šis tirgus būs daudz ienesīgāks nekā kaķu klonēšana”, bija teikts iepriekšminētajā laikrakstā. Deivids Magnuss, viens no Stenforda universitātes Biomedicīnas ētikas centra direktoriem un šādas klonēšanas pretiniekiem, ir teicis: ”Šāda rīcība no morāles viedokļa ir apšaubāma un nedaudz peļama. Par 50 tūkstošiem dolāru viņa būtu varējusi sagādāt mājvietu neskaitāmiem klaiņojošiem kaķiem.”

Vai suņi jūt, ka cilvēkam tuvojas epilepsijas lēkme?

Daži suņi, kas vairāk nekā gadu ir dzīvojuši ģimenē, var sajust, kad saimnieku bērnam tuvojas epilepsijas lēkme, bija stāstīts Spānijas laikrakstā Diario Médico. Zinātnieki to secināja pēc kāda pētījuma, kurā bija iesaistītas 45 ģimenes. Daudzi vecāki, kuru bērns cieš no epilepsijas, ir ievērojuši, ka pirms lēkmes viņu suņa uzvedība kļūst ”dīvaina”. Suns mēģina panākt, lai bērns apsēstos, vai arī spiežas klāt bērna sāniem, lai gadījumā, ja bērns kristu, mīkstinātu viņa kritienu.

Butānā aizliedz tabakas tirdzniecību

Butānas karalistē, kas atrodas Himalajos starp Indiju un Ķīnu, ir stājies spēkā aizliegums pārdot jebkādus tabakas izstrādājumus. Aizliegums neattiecas uz ārzemju diplomātiem, tūristiem un nevalstisku organizāciju darbiniekiem. Butānu uzskata par pasaulē pirmo valsti, kas ir spērusi šādu soli. Karalistē ir aizliegta arī smēķēšana sabiedriskās vietās. ”Šie pasākumi ir daļa no valdības plāniem padarīt Butānu par nesmēķētāju valsti,” vēstīja BBC News.

Bērnības traumas saista ar sirdsslimībām

Bērnībā gūtas fiziskas vai psiholoģiskas traumas palielina bērna risku vēlāk dzīvē saslimt ar sirdsslimībām. Šādu secinājumu ir izdarījuši ASV zinātnieki, kas Atlantā (Džordžijas štats) un Sandjego (Kalifornijas štats) pētīja 17 337 pieaugušu cilvēku slimību vēsturi. Žurnālā Science News bija rakstīts, ka zinātnieki centās noskaidrot, kuri no pētījuma dalībniekiem ”bērnībā ir redzējuši varmācību ģimenē, paši piedzīvojuši nežēlīgu fizisku vai psiholoģisku izturēšanos, nav bijuši pietiekami aprūpēti vai arī ir dzīvojuši kopā ar ģimenes locekli, kas ir ticis ieslodzīts cietumā, lietojis narkotikas vai dzēris, vai bijis garīgi slims”. Tika konstatēta šāda sakarība: jo vairāk cilvēkam bērnībā ir bijis jāpārcieš, ”jo lielāka ir iespēja, ka viņam attīstīsies sirdsslimības”.

Inficētas asinis Japānā

Japānas veselības ministrija ir spērusi neparastu soli — tā ir oficiāli nosaukusi ”6916 slimnīcas un 17 farmaceitiskās firmas, kurās, saskaņā ar avotiem, ir glabājies ar C hepatītu inficēts asins produkts”, bija teikts laikrakstā The Japan Times. Šis koagulants ir izraisījis ”vienu no lielākajām katastrofām veselības jomā Japānas pēckara vēsturē”. Laikraksts ziņoja, ka no 1980. līdz 2001. gadam koagulantu ir saņēmuši apmēram 290 tūkstoši cilvēku. Tiek lēsts, ka 10 tūkstoši ir inficējušies. To vidū ir daudz sieviešu, kurām koagulants tika ievadīts, lai apturētu asiņošanu dzemdībās. Ministrijas paziņojums sekoja daudzu inficēto cilvēku ierosinātām kampaņām, kuru mērķis bija pievērst šai problēmai sabiedrības uzmanību un aicināt visus, kam ievadīts minētais asins produkts, pārbaudīt, vai viņi nav inficēti ar C hepatītu. Ja C hepatīta infekciju neārstē, tā var izraisīt nāvi.

Vardēm draud izmiršana

Žurnālā New Scientist bija rakstīts, ka mirst miljoniem varžu un neviens nezina, kāpēc. Vardēm izmiršanas risks ir daudz lielāks nekā putniem un zīdītājiem, un gandrīz trešā daļa no zināmajām 5743 abinieku sugām ir apdraudētas. Tie ir daži no secinājumiem, kādi izdarīti pēc pirmā pasaules mēroga pētījuma par abinieku stāvokli. Žurnālā bija teikts, ka ”zinātnieki par abinieku veselību ir noraizējušies jau no 1989. gada, kad viņi pirmajā Starptautiskajā herpetologu konferencē salīdzināja datus un konstatēja pēkšņu un neizskaidrojamu daudzu sugu pārstāvju skaita samazināšanos visā pasaulē”. Pēc 1980. gada ir izmirušas deviņas abinieku sugas un vēl 113 sugu pārstāvjus ”vairs neatrod”. Hārvarda universitātes zoologs Džeimss Henkens atzina: ”Mēs nezinām, kādu iemeslu dēļ tie izmirst.”

Uzticības krīze

Visā pasaulē politiķiem un lielajiem uzņēmējiem vairs neuzticas, bija teikts Parīzes laikrakstā International Herald Tribune. Saskaņā ar Gelapa Starptautiskās asociācijas 60 valstīs veiktu aptauju, vairākums iedzīvotāju uzskata, ka politiskie līderi ir ”negodīgi”, to rokās ir ”pārāk liela vara”, ka tie ir ”pārāk viegli ietekmējami” un ”rīkojas neētiski”. Āfrikā, Rietumāzijā un Latīņamerikā vairāk nekā 80 procenti aptaujāto izteica šaubas par politiķu godīgumu. Lielajiem uzņēmējiem ir mazliet labāka slava — tikai ap 40 procentu aptaujāto domāja, ka lielie uzņēmēji ir negodīgi un rīkojas neētiski. Domājot par pasaules drošību nākotnē, pesimistiski noskaņoti bija 55 procenti rietumeiropiešu. Ēģiptē 70 procenti aptaujāto uzskatīja, ka ”nākotne būs drūma”. Visoptimistiskākie bija citu Āfrikas valstu iedzīvotāji, un 50 procentiem no viņiem likās, ka stāvoklis uzlabosies.