”Pasaules lielākais darba devējs”

Katru gadu vairāk nekā 600 miljoni cilvēku dodas ārzemju braucienos, un to cilvēku skaits, kuri darba darīšanās vai izpriecas nolūkos ceļo savas valsts robežās, ir vēl daudzkārt lielāks. Iznākumā tūrisma bizness, kurā ietilpst viesnīcas, kūrorti, aviokompānijas, tūrisma aģentūras un citi uzņēmumi, kas gādā par ceļotāju vajadzībām, ir izaudzis par tik milzīgu industriju, ka tā pat ir nosaukta par ”pasaules lielāko darba devēju”.

TIEK lēsts, ka ik gadus ienākumi no tūrisma pasaulē ir aptuveni četri triljoni dolāru (trīs triljoni eiro). Katrs atsevišķs tūrists varbūt neuzskata sevi par globālas miera kustības dalībnieku, bet tieši tā tūrismu raksturoja ANO Pasaules Tūrisma organizācija. 2004. gadā šīs organizācijas ģenerālsekretārs Frančesko Frandžalli, uzstājoties kādā augsta līmeņa konferencē Tuvajos Austrumos, sacīja: ”Tūrisms un miers ir nesaraujami saistīti. Tūrisma radītie spēki ir tik vareni, ka tie var izmainīt šķietami nelabojamas situācijas un panākt izlīgumu, kad tas ir licies neiespējams.”

Kā izveidojusies šī ietekmīgā industrija? Vai tūrisms tiešām ir pozitīvs spēks? Un vai tas patiesi spēj atnest mieru?

Tūrisma zelta laikmets

Rietumu pasaulē modernās tūrisma industrijas pirmsākumi pamatā meklējami 19. gadsimtā. Līdz ar rūpniecības apvērsumu Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā skaitliski pieauga vidusšķira un aizvien vairāk bija tādu cilvēku, kuriem bija gan nauda, gan laiks, lai ceļotu.

Turklāt strauji attīstījās masu transports. Jaudīgu lokomotīvju vilkti vilcieni pārvadāja pasažierus starp lielajām pilsētām, un lieli  tvaikoņi īsā laikā nogādāja tos no viena kontinenta uz otru. Lai apkalpotu augošo ceļotāju plūsmu, pie dzelzceļa stacijām un ostām cita pēc citas tika atvērtas lielas viesnīcas.

1841. gadā angļu uzņēmējs Tomass Kuks saskatīja iespējas, kas pavērtos, ja šos elementus apvienotu. Viņš bija pirmais, kas piedāvāja klientiem pakalpojumu kompleksu, kurā ietilpa transports, naktsmītne un izklaides pasākumi. 19. gadsimta 60. gados britu valstsvīrs Viljams Gledstons izteicās: ”Pateicoties Kuka kunga izveidotajai sistēmai, ..veselām šķirām pirmo reizi ir parādījusies iespēja viegli nokļūt svešās zemēs un iegūt par tām tuvāku priekšstatu tādā veidā, kas veicina sirsnību, nevis nicinājumu.”

20. gadsimta tūrisma bums

Diemžēl fakts, ka tūrisma dēļ cilvēki aizvien labāk iepazina ārzemniekus, neaizkavēja divus pasaules karus, kas izcēlās 20. gadsimta pirmajā pusē. Taču šie kari nesagrāva tūrismu, drīzāk pat otrādi — to izraisītās sociālās pārmaiņas un tehnoloģijas attīstība veicināja tūrisma uzplaukumu.

Gaisa transports kļuva ātrāks un lētāks, kontinentus caurvija autoceļu tīkls, un aizvien vairāk izplatījās motorizētie transportlīdzekļi. Līdz 20. gadsimta vidum atvaļinājumi un tūrisma ceļojumi bija kļuvuši par vispārpieņemtu rietumu kultūras daļu, un tie bija pieejami gandrīz visiem sabiedrības slāņiem. Turklāt miljoniem cilvēku iegādājās televizorus, un eksotisko zemju ainavas, ko viņi vēroja to ekrānos, valdzināja iztēli un modināja ceļotkāri.

20. gadsimta 60. gadu sākumā starptautisko tūristu skaits sasniedza 70 miljonus gadā, bet 90. gadu vidū tas jau pārsniedza 500 miljonus. Pasaulē strauji veidojās aizvien jauni un jauni tūrisma centri, kas uzņēma gan pašmāju atpūtniekus, gan ārzemju viesus. Ieguvējas bija arī tādas nozares, kas nav tieši saistītas ar tūrismu, jo tūristi pērk lielu daudzumu pārtikas produktu un tērē naudu arī neskaitāmām citām precēm un pakalpojumiem.

Mūsdienās tūrismam ir liela nozīme vairāk nekā 125 valstu ekonomikā. Uzsverot labumu, ko var dot tūrisms, 2004. gadā kādā ANO Pasaules Tūrisma organizācijas paziņojumā presei bija skaidrots, ka tūrisms var mazināt nabadzību, jo tas rada apstākļus mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu dibināšanai. Turklāt tas ne tikai rada jaunas darba vietas, bet arī vairo informētību un izpratni par vides, kultūras un sociālajiem jautājumiem.

Tomēr varētu jautāt: kā tūrisms var to visu panākt? Un kā tas var nākt par labu videi?

Pārdot dabu, lai to glābtu

Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā daži zinātnieki un kinematogrāfisti pastiprināti sāka interesēties par lietusmežu un koraļļu rifu saglabāšanu un tajos mītošo dzīvo organismu glābšanu. Raksti presē un dokumentālās filmas piesaistīja publikas interesi un modināja vēlēšanos doties aplūkot šos dabas brīnumus. Mazie uzņēmumi, kas bija dibināti, lai apkalpotu zinātniekus un filmēšanas grupas, paplašinājās, lai varētu uzņemt ekoloģiski noskaņotu tūristu pieplūdumu.

 Ekotūrisms īsā laikā ir iekarojis lielu popularitāti, un šobrīd tas ir visstraujāk augošais tūrisma industrijas sektors. Ir izrādījies, ka popularizēt dabas brīnumus ir ļoti ienesīgi. Žurnāliste Marta Hanija rakstīja: ”Vairākās valstīs dabas tūrisms ir kļuvis par lielāko ārzemju valūtas pelnītāju, pārspējot banānus Kostarikā, kafiju Tanzānijā un Kenijā un audumus un juvelierizstrādājumus Indijā.”

Tūrisms ir kļuvis par būtisku finansiālu stimulu augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai. Marta Hanija norādīja: ”Kenijā tiek lēsts, ka, rēķinot ienākumus no tūrisma, vienas lauvas vērtība ir aptuveni 7000 dolāru gadā, savukārt ziloņu bara vērtība sasniedz 610 tūkstošus dolāru gadā.” Dabas tūrisma ienākumi, ko dod Havaju koraļļu rifi, katru gadu ir apmēram 360 miljoni dolāru.

Kas ir ekotūrisms

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas ziņojumā Ecotourism: Principles, Practices and Policies for Sustainability (Ekotūrisms: ilgtspējas principi, prakse un politika) teikts: ”Daudzi ceļojuma un tūrisma uzņēmumi ir konstatējuši, ka ir ļoti ērti lietot savos informatīvajos materiālos vārdu ”ekotūrisms”, un varas iestādes plaši lieto šo terminu, lai popularizētu savas valsts tūrisma objektus, taču tas viss bieži tiek darīts, nemēģinot īstenot nevienu no [ekotūrisma] galvenajiem principiem.” Kā noteikt, vai iecerētais tūrisma ceļojums tiešām ir uzskatāms par ekotūrismu?

Minētā ziņojuma autore Megana Eplere Vuda min šādas laba ekotūrisma pazīmes: pirms ceļojuma tiek sniegta informācija par apmeklējamo vietu kultūru un vidi, kā arī tiek doti norādījumi par atbilstošu apģērbu un uzvedību; dalībnieki tiek detalizēti informēti par apmeklējamo vietu ģeogrāfiskajām, sociālajām un politiskajām īpatnībām un iespējām veidot nekomerciālus kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem; tiek garantēts, ka visas ieejas maksas dabas parkos tiek pilnībā samaksātas; tiek piedāvātas videi draudzīgas nakšņošanas iespējas.

Ko ir sasniedzis ekotūrisms?

Ekotūrisms bieži vien ir kaut kas vairāk nekā tikai organizēts ceļojums uz kādu vietu dabā. Kādā avotā tas skaidrots kā ”mērķtiecīgs ceļojums dabā ar nolūku iepazīt konkrētās vietas kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, rūpējoties par to, lai neatstātu negatīvu ietekmi uz ekosistēmu, un radot ekonomiskas iespējas, kas padara dabas resursu aizsardzību izdevīgu vietējiem iedzīvotājiem”.

Vai praksē ir izdevies sasniegt šos augstos mērķus? Mārtins Vikelski no Prinstonas universitātes  (ASV) saka: ”Ekotūrisms ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz saglabāt Galapagu salas.” Āfrikas valstī Ruandā sekmīga ekotūrisma popularizācija ir atzīta par svarīgu nosacījumu, kas palīdz glābt kalnu gorillu populāciju, jo ekotūrisms vietējiem iedzīvotājiem nodrošina alternatīvu ienākumu avotu malumedniecības vietā. Citās Āfrikas zemēs dabas rezervāti tiek uzturēti par to naudu, ko ienes tūrisms.

Ekotūrisms ir veicinājis vides aizsardzību un sociālus uzlabojumus, un tūrisma industrija neapšaubāmi ir nesusi lielu finansiālu labumu. Bet vai tūrisms vienmēr ir tikai pozitīvs spēks? Kādas ir nākotnes perspektīvas ceļojumu jomā?

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Daži ieteikumi tūristiem, kas dodas ārzemju ceļojumā *

Pirms izbraukšanas

1. Izveidojiet svarīgu datu sarakstu, atzīmējot pases datus, kredītkaršu numurus, aviobiļešu numurus, informāciju par ceļojuma čekiem. Vienu eksemplāru atstājiet mājās, bet otru paņemiet līdzi.

2. Pārbaudiet, vai jums ir derīga pase un vīza; saņemiet nepieciešamo vakcināciju.

3. Parūpējieties par pienācīgu veselības apdrošināšanu, jo neatliekamā medicīniskā palīdzība ceļojuma laikā vai nogādāšana mājās no ārzemēm var izmaksāt ļoti dārgi. Ja jums ir kāda hroniska kaite, ņemiet līdzi vēstuli no sava ārsta, kurā viņš raksturo jūsu slimību un zāles, ko jūs lietojat. (Piezīme. Dažās valstīs, iespējams, nav atļauts ievest noteiktus medikamentus. Pēc sīkākas informācijas griezieties attiecīgās valsts vēstniecībā vai konsulātā.)

Ceļojuma laikā

1. Neņemiet līdzi neko tādu, ko nevarat atļauties zaudēt.

2. Pasi un citas svarīgas lietas nēsājiet cieši pie ķermeņa, nevis somā vai ārkabatās. Raugieties, lai visi dokumenti neglabātos pie viena cilvēka.

3. Ja turat maku kabatā, ap to var aptīt gumiju, lai kabatzagļiem to būtu grūtāk izvilkt.

4. Kontrolējiet, cik naudas jūs iztērējat, lietojot kredītkarti, un nepārtērējiet savus līdzekļus. Dažās valstīs cilvēku var arestēt, ja viņš ir pārsniedzis kredītkartes limitu.

5. Esiet apdomīgi, ja vēlaties fotografēt militāro personālu vai militāras celtnes, vai arī tādas būves kā ostu, dzelzceļu vai lidostu. Dažās valstīs tas tiek uzskatīts par draudu valsts drošībai.

6. Nepieņemiet tālāk nodošanai saiņus ne no viena, ko jūs labi nepazīstat.

Pērkot suvenīrus

1. Ņemiet vērā, ka daudzās valstīs ir aizliegts ievest ziloņkaulu, bruņrupuču bruņas, augus, kažokādas un citus priekšmetus, pat ja tie ir tikai mazi suvenīri.

2. Uzmanieties, iegādājoties glazētu keramiku, jo dažkārt, ja šādi izstrādājumi nav pareizi izgatavoti, tie var izraisīt saindēšanos ar svinu.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 5. lpp.]

Ekotūrisms strauji ir kļuvis populārs