”Žēl, ka es to neizdarīju agrāk”

Daudziem aizraušanās ar datorspēlēm ir kļuvusi par atkarību. ASV kādā aptaujā tika konstatēts, ka astotās klases skolēni (apmēram 13 gadus veci zēni) nedēļā pavada vidēji 23 stundas, spēlējot datorspēles. Arī pieaugušie nav pasargāti no datorspēļu atkarības. Piemēram, kāds kristietis, ko mēs sauksim par Čārlzu, stāsta: ”Datorspēles man deva iespēju aizbēgt no realitātes un no visa atslēgties. Bet man bija izveidojusies atkarība. Es biju atkarīgs no datorspēlēm, tāpat kā citi ir atkarīgi no narkotikām vai alkohola.”

Čārlzs esot aizrāvies ar datorspēlēm 11 gadu vecumā. ”Es nespēlēju dēmoniskas vai vardarbīgas spēles,” viņš stāsta, ”bet es pavadīju pie spēlēm pārlieku daudz laika. Reizēm pagāja vairākas nedēļas, kad gan skolā, gan kristiešu sapulcēs un kalpošanā es nedomāju ne par ko citu kā vienīgi par to, kā atrisināt kādu sarežģītu situāciju spēlē.”

Čārlzam lika aizdomāties raksti ”Elektroniskās spēles. Vai ir pamats būt piesardzīgam?”, kas bija publicēti 2002. gada 22. decembra Atmostieties!. ”Pēc to izlasīšanas es mēģināju spēlēt mazāk,” viņš atzīst. ”Tomēr drīz vien viss atgriezās vecajās sliedēs.”

Kādu laiku pirms un pēc kāzām Čārlzam izdevās savaldīties. ”Bet tad iznāca jauna spēle, kuru es biju gaidījis ilgu laiku. Es aizņēmos naudu, lai varētu nopirkt spēles prasībām atbilstošu datoru. Tā bija spēle, kas man atņēma tik daudz laika kā neviena cita. Man vairs neatlika laika Jehovam, un arī sievu es pametu novārtā.” Drīz Čārlzs saprata, ka ir jārīkojas radikāli. ”Es nolēmu iznīcināt visas spēles,” viņš atceras. ”Es tās izdzēsu no sava datora un visus diskus izmetu atkritumu konteinerā.”

Vai Čārlzs nožēlo savu lēmumu? Nepavisam ne! ”Es nemaz nevaru pastāstīt, cik atvieglots es beidzot jutos,” viņš saka. ”Man it kā smags slogs novēlās no pleciem. Manas attiecības ar Jehovu nekad nav bijušas tik ciešas kā tagad, un es ar viņu regulāri runāju lūgšanās. Arī sievai es veltu vairāk uzmanības. Es esmu ļoti priecīgs, ka man izdevās pārvarēt savu atkarību. Žēl tikai, ka es to neizdarīju jau agrāk.”