Bērni un jaunieši dedzīgi apliecina savu ticību

Jehovas liecinieku vidū ir daudzi bērni un jaunieši, kas drosmīgi apliecina savu ticību gan skolā, gan kristīgajā kalpošanā, turklāt, kā liecina tālākminētie piemēri, viņi šajā ziņā gūst ļoti labus panākumus. *

”Kad es mācījos trešajā klasē, skolotāja visiem skolēniem iedeva dienasgrāmatas, kurās mums bija jāapraksta, kas ir noticis dienas gaitā,” stāsta Kristīna. ”Skolotāja sacīja, ka viņa izlasīs, ko mēs esam ierakstījuši dienasgrāmatā, un pēc tam rakstīs mums savus komentārus. Es nolēmu, ka rakstīšu par uzdevumu teokrātiskās kalpošanas skolā, ar kuru man drīzumā bija jāuzstājas sapulcē. Skolotāja ieinteresējās par šo uzdevumu, tāpēc es viņu uzaicināju uz Valstības zāli paskatīties, kā es uzstājos. Viņa tiešām atnāca uz sapulci, turklāt vēl kopā ar manu pirmās klases skolotāju. Vēlāk skolotāja visas klases priekšā pastāstīja, cik ļoti viņai patika mana uzstāšanās. Es biju ļoti priecīga. Bet ar to viss vēl nebeidzās. Pēc gada es tiku intervēta Jehovas liecinieku rajona kongresā, un šajā intervijā es pastāstīju par gadījumu skolā. Arī mana skolotāja bija atnākusi uz kongresu. Vēl pēc kāda laiciņa mēs kopā ar draudzeni, kas kalpo par pionieri, apciemojām skolotāju un uzdāvinājām viņai grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. Vēlāk skolotāja atnāca pat uz apgabala kongresu!”

Sidnija sešu gadu vecumā drosmīgi sludināja klasesbiedriem Dieva Rakstu patiesību — viņa stāstīja arī par to, kas notiek ar mirušajiem un kāds ir Jēzus stāvoklis attiecībā pret Dievu. ”Sidnija jau no mazām dienām bija dedzīga un bezbailīga sludinātāja,” stāsta viņas mamma. Pirmās klases beigās Sidnija mammai bija stāstījusi, kas viņai nedod mieru. ”Es uztraucos par klasesbiedriem,” viņa sacīja. ”Kā viņi uzzinās patiesību par Jehovu?” Sidnijai radās doma, ko varētu darīt lietas labā. Pēdējā skolas dienā viņa uzdāvināja visiem skolēniem glīti iesaiņotu Bībeles stāstu grāmatu. Kopumā Sidnija uzdāvināja 26 grāmatas eksemplārus, un viņa lūdza, lai klasesbiedri dāvanas attin vaļā mājās kopā ar vecākiem. Sidnija pret sludināšanu klasesbiedriem izturējās ar lielu atbildības sajūtu. Viņa vēlāk pat piezvanīja šiem bērniem, lai uzzinātu, kā viņiem patika grāmata. Viena meitene sacīja, ka viņa kopā ar mammu lasa šo grāmatu katru vakaru.

 Piecpadsmit gadus vecā Elena bija iedevusi savam vēstures skolotājam vairākus žurnāla Atmostieties! eksemplārus. ”Viņam tie iepatikās,” stāsta Elena, ”un tagad viņš jau divus gadus lasa Atmostieties!.” Elena turpina: ”Nesen es viņam iedevu Bībeles stāstu grāmatu, un viņš vēlāk man pastāstīja, ka abām viņa meitām grāmata ļoti patika. Tāpēc es skolotājam iedevu arī grāmatu Mācieties no Izcilā Skolotāja. Pēc kāda laiciņa skolotājs man uzdāvināja kartīti, kur bija rakstīts: ”Liels paldies tev par šīm grāmatām! Mēs ar meitenēm lasām tās ar lielu aizrautību. Ir patīkami redzēt tik stabilu un mērķtiecīgu jaunu meiteni kā tu. Tev piemīt nepārspējama dāvana — tava ticība. Ļoti iespējams, es esmu iemācījies no tevis vairāk nekā tu no manis.” Šis gadījums man parādīja, cik ļoti augstu cilvēki var novērtēt Bībeles patiesību, ja mēs pacenšamies viņiem to darīt zināmu.”

Daniēlam bija seši gadi, kad viņš pirmo reizi sāka vadīt Bībeles nodarbības. ”Es biju gājis līdzi mammai pie cilvēkiem, kam viņa mācīja Bībeli,” stāsta Daniēls, ”bet es vēlējos arī pats kādam mācīt patiesību.” Daniēls izvēlējās Ratklifas kundzi — gados vecu sievieti, kam viņš bija atstājis bībelisku literatūru. Daniēls aizgāja pie šīs sievietes un sacīja: ”Es vēlos jums parādīt savu mīļāko grāmatu — Bībeles stāstu grāmatu.” Pēc tam Daniēls piebilda: ”Es gribētu noskaidrot, vai jūs būtu ar mieru, ka es jūs apciemotu reizi nedēļā un lasītu jums priekšā šo grāmatu?” Ratklifas kundze piekrita. ”Tajā pašā dienā mēs sākām studēt Bībeli ar Ratklifas kundzi,” stāsta Daniēla māte Laura. ”Daniēls un Ratklifas kundze pēc kārtas lasīja rindkopas, un pēc tam Daniēls lūdza, lai Ratklifas kundze izlasītu dažus pantus, kas bija minēti izlasītā stāsta beigās. Es gan biju atnākusi kopā ar Daniēlu, tomēr izskatījās, ka Ratklifas kundze vēlas apspriest jautājumus tikai ar manu dēlu.” Ar laiku Daniēls Bībeles nodarbībās pie Ratklifas kundzes sāka izmantot grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes. Daniēla māsa Natālija tajā laikā jau bija iemācījusies lasīt, tāpēc viņa devās līdzi brālim pie ieinteresētās sievietes. Ratklifas kundzei bija daudz jautājumu — turklāt daži no tiem bija visai sarežģīti. Daniēls un Natālija ņēma talkā brošūriņu Bībeles temati apspriešanai, kā arī Bībeles vārdu alfabētisko rādītāju, lai viņu atbildes uz sievietes jautājumiem būtu pamatotas uz Bībeli. Ratklifas kundze, kas visu mūžu bija bijusi katoliete, bija sajūsmā par uzzināto. ”Cik žēl, ka es nesāku mācīties Bībeli jau krietni agrāk!” kādas nodarbības beigās izteicās šī sieviete. Diemžēl nesen 91 gada vecumā Ratklifas kundze nomira. Tomēr Bībeles nodarbībās viņa bija uzzinājusi brīnišķīgus faktus, kuru vidū bija arī Bībelē ietvertā patiesība par iespēju celties augšā paradīzē uz zemes. Šobrīd Daniēlam ir desmit gadi, un viņš diviem cilvēkiem pasniedz Bībeles stundas. Natālija, kurai šobrīd ir astoņi gadi, māca Bībeli kādai sava vecuma meitenei.

Tādi bērni kā Kristīna, Sidnija, Elena, Daniēls un Natālija sagādā prieku saviem vecākiem. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka viņi iepriecina Jehovas sirdi, un viņš neaizmirsīs mīlestību, ko šie bērni un jaunieši parāda viņa vārdā. (Salamana Pamācības 27:11; Ebrejiem 6:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 18. lpp.]

Kristīna (augšā) un Sidnija

[Attēls 19. lpp.]

Daniēls un Natālija

[Attēls 19. lpp.]

Elena