Ciemos pie ”Uguns kalna”

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Ciemos pie ”Uguns kalna”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

PASAULĒ nav daudz vietu, kur paveras elpu aizraujošs skats uz vienu un to pašu vulkānu neatkarīgi no tā, vai vērotājs atrodas laukos, pie jūras vai pilsētā. Ja šī pilsēta ir Katānija, tad runa noteikti ir par vairāk nekā 3300 metru augsto Etnu — visaugstāko aktīvo vulkānu Eiropā, kurš atrodas Sicīlijas austrumu piekrastē.

Ilga novērošanas vēsture

Arābi, kas ilgu laiku valdīja Sicīlijā, šo vulkānu dēvēja par Uguns kalnu, un Etna ir attaisnojusi šo nosaukumu, regulāri izsviežot no savām dzīlēm nokaitētu lavu. Divas no senākajām liecībām par Etnas darbību pieder Pindara un Eshila spalvai — abi ir aprakstījuši izvirdumu, kas risinājās 475. gadā p.m.ē. Ir bijis tā, ka lava sniedz aizraujošu ”priekšnesumu”, kā ugunīga čūska aizlocīdamās lejup pa kalna nogāzi un tad ieplūzdama jūrā. Tā notika 396. gadā p.m.ē., kā arī 1329. un 1669. gadā, un pēdējais no šiem izvirdumiem tiek uzskatīts par slavenāko Etnas ”mūsdienu” izvirdumu. Toreiz aptuveni divus kilometrus platā un 25 kilometrus garā lavas mēle izlauza sev ceļu cauri Katānijas mūriem, aprija vairāk nekā 27 tūkstošu cilvēku mājas un daļēji piepildīja pilsētas ostu.

Kā atzīst speciālisti, 20. gadsimtā vulkāna aktivitāte ir palielinājusies un izvirdumu skaits ir bijis liels. Visspēcīgākais no tiem 1928. gadā izpostīja Maskali ciemu. Arī pēdējos gados lava un vulkāniskie pelni ir sagādājuši vietējiem iedzīvotājiem grūtības un raizes.

Ko mēs zinām par Etnu

Tiek uzskatīts, ka Etnas konusa veidošanās sākās vismaz pirms 170 tūkstošiem gadu ar magmas jeb izkusušu iežu izplūšanu virszemē. Dažādās vulkāniskās aktivitātes fāzēs galvenā konusa sānos ir izveidojušies apmēram 250 mazāki konusi. Šie konusi nedaudz atgādina bērniņus, kas sastājušies ap savu māti, tāpēc Etna ir iesaukta par ”lielo mammu”.

Ikviens, kas ir nolēmis automašīnā apbraukt apkārt Etnai vai dodas šādā ceļojumā ar vilcienu, var vērot ļoti daudzveidīgas un skaistas ainavas. Piemēram, skatienam paveras Monti Rossi (Sarkanie pakalni) netālu no Nikolozi, Silvestri krāteri un plašā Boves (Vēršu) ieplaka, kas redzama no Džarres un Dzaferānas.

Vulkāna ģeoloģiskā vēsture nav līdz galam izprasta, taču tā ir ļoti sena. Magmas emisijas jūrā un piekrastes joslā laika gaitā ir veidojušas Sicīlijas krastu uz ziemeļiem no Katānijas. Daļa no šīs piekrastes ir pazīstama ar nosaukumu Riviera dei Ciclopi jeb Ciklopu krasts, un raksturīga šī apvidus īpatnība ir melnas lavas klintis. Tieši pretī klintij Ačitrecā no jūras slejas dīvainas formas akmens veidojumi — faraljoni.

Neparasta pieķeršanās

Varētu rasties jautājums, vai cilvēki vulkāna piekājē dzīvo nemitīgās bailēs, ka teju teju sāksies izvirdums. Kad Etna ir mierīga, vietējie iedzīvotāji, liekas, vispār aizmirst par tās pastāvēšanu. ”Zvērs ir rāms, tas dus tālumā,” savā grāmatā ”Ceļojums uz Sicīliju” rakstīja 19. gadsimta franču rakstnieks Gijs de Mopasāns. Ja virs Etnas parādās dūmu grīste, vietējie paretam uzmet kalnam ašu skatienu. Taču, ja viņi nakts vidū izdzird dunoņu, ja viņu māju balkoni un ceļi pārklājas ar pelniem vai ja pelni lien nāsīs un acīs, tad viss ir citādi. Tādos gadījumos izpaužas cilvēku cieņa un bijība pret Etnu, īpaši tad, ja var redzēt, ka lejup pa kalna nogāzi lēnām, bet neatturami virzās sarkana lavas upe, kas aizslauka visu savā ceļā.

Tomēr Etnas apkaimes iemītnieki uzskata šo vulkānu par ”draudzīgu milzi”. Lai gan laika gaitā tas ir nodarījis lielus zaudējumus — izpostījis apdzīvotas vietas, iekoptus laukus un nesen sagrāvis arī tūristu vajadzībām būvētas celtnes —, cilvēku upuru nav bijis daudz. Ja Etna satrakojas un iznīcina cilvēku pūliņu augļus, vietējie iedzīvotāji, kas pazīstami ar savu sīkstumu, atkal ķeras pie darba un sāk visu no jauna.

Itāliešu dzejnieks Džakomo Leopardi ir spilgti aprakstījis, cik stipri ļaudis, kas dzīvo vulkāna piekājē, ir pieķērušies savai zemei. Viņš tos salīdzināja ar irbuleni, kas bieži aug vulkāniskas darbības rajonos un zied skaistiem, koši dzelteniem ziediem. Šī auga ziedi ir izslējuši savas galviņas un neliecas līdz pat brīdim, kad tos sasniedz lavas straume. Kad izvirdums ir beidzies un ieži atdzisuši, stiprais un drosmīgais krūms izaug atkal, pacietīgi pārvarēdams visas grūtības.

Etnas mainīgā seja

Pēc vulkanologu domām, ”draudzīgais milzis” pašreiz piedzīvo pārvērtības. Nesenā pagātnē Etnas izvirdumi notika bez sprādzieniem, bet tagad ”uz vulkānu, ko esam pieraduši uzskatīt par aktīvu, taču nekaitīgu, daudzi raugās ar aizvien lielākām aizdomām”, sacīts žurnālā Focus. Franču un itāļu speciālisti brīdina, ka Etna ”pamazām pārtop no tāda vulkāna, kam raksturīga lēna lavas plūsma un nelieli gāzu izmeši, vulkānā, kura izvirdumus pavada sprādzieni”. Paola del Karlo no Itālijas Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta Katānijas nodaļas norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā abu veidu Etnas izvirdumi neapšaubāmi ir kļuvuši intensīvāki un ir ”grūti precīzi prognozēt, kas notiks nākotnē”.

Iespaidīga izrāde

Par spīti bijībai un cieņai, ko Etna iedveš, tā piedāvā vērotājiem iespaidīgu izrādi. Kad vulkāns ir ietinies baltā seģenē ziemā vai tumšbrūnā apmetnī vasarā, kad tas mierīgi slejas pamalē vai kad liek nodrebēt zemei un sirdīm un aizdedzina naksnīgās debesis ar liesmu mēlēm, tas liecina par sava Radītāja spēku un varu. (Psalms 65:7; 95:3, 4.) Ja jums kādreiz rodas iespēja apmeklēt skaisto Sicīliju, neaizmirstiet Etnu! Jūs redzēsiet to paceļamies tālumā ar raksturīgo dūmu strūkliņu virs tās. ”Tas nekas, ja dzirdat Etnu rūcam,” vietējie steidz jūs nomierināt. ”Tā vienkārši sasveicinās ar jums!”

[Karte 15. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ITĀLIJA

SICĪLIJA

Etna

[Attēls 14. lpp.]

Etnas zīmējums, 1843. gads

[Norāde par autortiesībām]

Culver Pictures

[Attēls 15. lpp.]

2001. gada 26. jūlijs

[Attēls 15. lpp.]

2004. gada 12. septembris

[Attēls 15. lpp.]

2002. gada 30. oktobris

[Attēls 15. lpp.]

2001. gada 28. jūlijs, ar Katāniju fonā

[Attēls 16. lpp.]

Īpatnējas formas akmens veidojumi — faraljoni

[Attēls 17. lpp.]

Vietējie iedzīvotāji dēvē Etnu par ”draudzīgu milzi”

[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

ATMOSTIETIES!