Kad valdīs vispārēja saskaņa

VAI esat kādreiz vērojuši, kā pieredzējis baletdejotāju, daiļslidotāju vai trapeces vingrotāju pāris izpilda savu priekšnesumu? Katra viņu kustība ir kā precīzi izstrādāts mākslas darbs, kurā izpaužas nevainojama sadarbība un saskaņotība. Cik patīkami būtu, ja arī dzīve mūsdienās būtu saskanīgāka un tajā nebūtu tik daudz strīdu un konfliktu. Taču daudzi cilvēki ir ”nesamierināmi”, gluži kā tas bija pravietots Bībelē, runājot par mūsu laikiem. (2. Timotejam 3:1—5.)

Bet pat šajos nelabvēlīgajos apstākļos vairāki miljoni cilvēku mācās sadzīvot mierā, sekodami sirsnīgajam aicinājumam, kas izskan Bībelē, Jesajas grāmatas 48. nodaļas 17. un 18. pantā, kur teikts: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība [”miers”, LB-26] būtu kā straume un tava taisnība kā jūŗas viļņi!”

Ja mēs pieņemam šo uzaicinājumu, Dievs Jehova mūs bagātīgi svētī. Viņš mūs māca dzīvot mierā un saskaņā. Nav saprātīgi Dieva vadības vietā izvēlēties cilvēku teorijas un filozofijas. Cilvēces vēstures gaitā atkal un atkal ir apstiprinājušies vārdi,  kas teikti Jeremijas grāmatas 10. nodaļas 23. pantā (LB-65r): ”Cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ..savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” Vienkārši sakot, cilvēki nav spējīgi paši sekmīgi valdīt un izveidot universālu un pareizu morāles normu sistēmu. To spēj izdarīt vienīgi Dievs. (Jesajas 33:22.)

Patiess miers un saskaņa

Drīz Dievs nodibinās saskaņu uz visas zemes. Viņš ir apsolījis, ka pienāks laiks, kad ”zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni”. (Jesajas 11:9.) Tad beidzot uz mūsu planētas valdīs pastāvīgs miers.

Tajā laikā uz zemes izveidosies tāda harmonija, kāda vēl nekad nav pieredzēta, jo Dievs mācīs cilvēkus pareizi rūpēties par zemeslodi. Tēlaini runājot, viņš pat noslēgs derību ar visiem plēsīgajiem dzīvniekiem, lai tie dzīvotu mierā ar cilvēkiem un pakļautos viņiem. (Hozejas 2:20; 1. Mozus 1:26—28; Jesajas 11:6—8.)

Šī nākotnes perspektīva nav tikai nepiepildāms sapnis. Savā Kalna runā vien Jēzus to pieminēja veselas divas reizes. Pirmkārt, viņš teica: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” Otrkārt, paskaidrodams mācekļiem, kā lūgt Dievu, viņš sacīja: ”Mūsu Tēvs debesīs! [..] Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 5:5; 6:9, 10.) Pirms nāves Jēzus visu, ko nākotne nesīs cilvēkiem, apkopoja vienā vārdā — paradīze. (Lūkas 23:43.) Jēzus izlietās asinis dod pamatu nešaubīgai cerībai uz mūžīgu dzīvi paradīzē, kas tiks izveidota uz zemes. (Jāņa 3:16.)

[Attēls 12. lpp.]

Paradīzē, ko Dievs nākotnē izveidos uz zemes, valdīs tāda saskaņa, kāda vēl nekad nav pieredzēta