Kas notiek pasaulē

Miegs palīdz atrisināt sarežģītus uzdevumus

”Daudzi cilvēki ir pamanījuši, ka neatrisināts jautājums no rīta liekas daudz vienkāršāks nekā vakarā pirms gulētiešanas — tā, it kā prāts augu nakti būtu ap to darbojies,” bija teikts Londonas laikrakstā The Times. Kā apgalvo vācu zinātnieki, viņi ir pierādījuši, ka tā tiešām ir, un publicējuši savus secinājumus žurnālā Nature. Zinātnieki 66 brīvprātīgajiem darīja zināmas divas formulas, kā atrisināt kādu matemātikas uzdevumu, bet nepateica trešo, ar kuru uzdevumu var atrisināt ātrāk nekā ar pirmajām divām. Pēc tam daļai brīvprātīgo atļāva iet gulēt, bet pārējiem visu nakti vai visu dienu bija jāpaliek nomodā. ”Miegs darīja brīnumus,” komentējot šo pašu pētījumu, bija teikts Londonas laikrakstā The Daily Telegraph. To vidū, kuri bija gulējuši, ”bija divreiz vairāk cilvēku, kas bija izdomājuši trešo formulu, nekā to vidū, kuri bija palikuši nomodā”. Lai pārliecinātos, ka iemesls nav tikai tas, ka šī daļa brīvprātīgo bija izgulējušies un atpūtušies, zinātnieki veica otru eksperimentu. Abām grupām uzdeva vēl vienu uzdevumu — daļa brīvprātīgo to saņēma no rīta, pēc miegā pavadītas nakts, bet daļa to saņēma vakarā, pēc nomodā pavadītas dienas. Šoreiz uzdevuma risināšanā starp grupām nebija atšķirības, un tas pierāda, ka ”noteicošais ir nevis ”svaiga galva”, bet gan tas, vai smadzenēm ir bijusi iespēja miegā apstrādāt saņemto informāciju”, rakstīja The Times. ”Tātad miegs ir radošs mācību process,” secināja psihologs Dr. Ulrihs Vāgners.

 Patērētāju kultūra un bērni

Tagadējie amerikāņu bērni un pusaudži ir ”uz slaveniem zīmoliem un patēriņu visvairāk orientētā un materiālistiskākā paaudze vēsturē”, ir atzinusi Bostonas koledžas (ASV) socioloģe Džuljeta Šora, kas ir pētījusi patērētāju kultūras iespaidu uz bērniem. Par orientāciju uz patēriņu liecina ”lielas rūpes par apģērbu un ārējo izskatu, pārliecīga interese par slavu un bagātību, kā arī fakts, ka aizvien vairāk laika tiek pavadīts, skatoties televīziju, darbojoties internetā un spēlējot videospēles”, bija teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. Dž. Šora konstatēja, ka bērni, ko ir pārņēmušas domas par mantām, kuras viņi grib nopirkt, sapņo par pēkšņu iedzīvošanos bagātībā. ”Viņi kļūst ļoti neapmierināti ar sevi un savu dzīvi, kas neatbilst tai, kādu attēlo televīzijā un reklāmās.” Savukārt tie bērni, kas nav noskaņoti tik materiālistiski, mazāk cieš no depresijas un nemiera, viņiem ir mazāk psihosomatisko sūdzību, augstāka pašcieņa un labākas attiecības ar vecākiem, liecināja pētījums.

Neparasts veids, kā cīnīties ar azartspēļu atkarību

”Tiek lēsts, ka Francijā no azartspēlēm ir atkarīgi 300 līdz 500 tūkstoši cilvēku,” bija teikts Francijas laikrakstā Le Figaro. Taču viņu vidū aizvien vairāk cilvēku apzinās, ka ir jāatbrīvojas no kaitīgā paraduma. Kā bija stāstīts laikrakstā, 28 tūkstoši francūžu ir labprātīgi lūguši policiju, lai viņiem vismaz piecus gadus neļautu atrasties spēļu zālēs. Francijas policija ik gadu saņem divus līdz trīs tūkstošus šādu lūgumu, un desmit gadu laikā šo lūgumu skaits ir pieaudzis sešas reizes. Daudzi spēlmaņi, kas nespēj kontrolēt savu tieksmi, vēlas, lai atkarība no azartspēlēm tiktu uzskatīta ”par tādu pašu sabiedrības veselības problēmu kā smēķēšana, dzeršana un narkotiku lietošana”, rakstīja Le Figaro.

Ingvers palīdz grūtniecēm pret nelabumu rītos

”Ingvera sakne palīdz pret nelabumu, ko sievietes parasti jūt grūtniecības pirmajos mēnešos,” sacīts laikrakstā Australian. Dienvidaustrālijas universitātes veiktā pētījumā noskaidrojās, ka aptuveni viens grams ingvera dienā samazina rīta nelabumu sievietēm, kurām nesen ir iestājusies grūtniecība. Daudzviet jau agrāk grūtnieces ir lietojušas ingveru, lai novērstu rīta nelabumu, taču tā efektivitāte nebija zinātniski pierādīta. Pētījumā atklājās, ka ingvers ir tikpat efektīvs kā vitamīns B₆, ko arī parasti iesaka lietot, lai novērstu nelabumu no rītiem.

Asins pārliešana paaugstina mirstības līmeni

Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā JAMA bija publicēts pētījums, kurā konstatēja, ka pacientiem ar akūtu koronāro sindromu, kuriem parasti pārlej asinis, ir paaugstināts risks nomirt salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kam netiek pārlietas asinis. ”Paaugstināts miršanas risks saistībā ar asins pārliešanu pastāvēja arī pēc tam, kad tika ņemti vērā demogrāfiskie rādītāji un tas, ko pacients ir pieredzējis slimnīcā, piemēram, asiņošana un ķirurģiska iejaukšanās,” teikts rakstā. Ārsti, kas vadīja šo pētījumu, secināja: ”Mēs neiesakām stabiliem pacientiem ar sirds išēmisko slimību pieņemtās hematokrīta normas uzturēšanai pārliet asinis, kā parasti tiek darīts.”

Šķelšanās anglikāņu starpā

Filips Jensens, Sidnejas anglikāņu baznīcas dekāns un viens no Austrālijas ievērojamākajiem prelātiem, Kenterberijas arhibīskapu nesen ir nosaucis par ”teoloģisku prostitūtu, kas velti saņem algu”, bija lasāms Austrālijas laikrakstā The Age. F. Jensens nosodīja savas baznīcas vadītāju par tā liberālajiem uzskatiem homoseksuālisma jautājumā. The Age rakstīja: ”Anglikāņu baznīca visā pasaulē ir dziļi sašķēlusies jautājumā par homoseksuālismu; daudzas Āfrikas un Āzijas baznīcas sarauj attiecības ar Kanādas baznīcu, kas laulā homoseksuālus pārus, un ar ASV baznīcu, kas ir iecēlusi par bīskapu cilvēku, kas neslēpj, ka ir homoseksuāls.”

Cieš miljards bērnu

Saskaņā ar ANO Bērnu fonda datiem, vairāk nekā pusei pasaules bērnu, tas ir, vairāk nekā vienam miljardam, trūkst paša nepieciešamākā, teikts laikrakstā The New York Times. Lielu daļu pēdējos 15 gados gūto sasniegumu ir iznīcinājuši kari, AIDS un nabadzība. Kopš 1990. gada karos, no kuriem 55 bija pilsoņu kari, ir gājuši bojā aptuveni 3,6 miljoni cilvēku — gandrīz puse no upuriem ir bērni. Daudzos bruņotajos konfliktos dumpinieki bērnus nolaupa, izvaro un piespiež karot. Bērni cieš no pārtikas trūkuma, un bieži vien viņiem nav pieejama nekāda veselība aprūpe. AIDS dēļ bērni kļūst par bāreņiem, un 2003. gadā šādu bāreņu skaits sasniedza 15 miljonus. Vairāk nekā divus miljonus bērnu spiež sniegt seksa pakalpojumus. Kā rakstīja The New York Times, ik gadu militārām vajadzībām tiek tērēti 956 miljardi dolāru, bet nabadzības izskaušanai būtu nepieciešami tikai 40 līdz 70 miljardi dolāru.