Sadarbības nozīme dabā

”Lai izdzīvotu, veidot saites ar citiem [dabā] ir tikpat svarīgi kā augt un vairoties.” (”Liaisons of Life”.)

OKEĀNS bija pavisam rāms un kluss, mieru traucēja vienīgi daudzo jūras putnu klaigas. Putnu satraukums liecināja, ka zem ūdens kaut kas notiek. Pēkšņi uz okeāna virsmas sāka parādīties burbuļi, kas pamazām izveidoja baltu apli. Pēc brīža apļa vidū skaidrajā ūdenī pavīdēja divi gigantiski, tumši silueti. Tie bija kuprvaļi, kas cēlās augšup no sāļās dzīles, plaši atplētuši ragvielas plātnītēm bruņotās mutes. Sasnieguši virspusi, vaļi aizvēra masīvos žokļus, ar troksni izpūta mitra gaisa strūklu un atkal ienira, lai visu atkārtotu no jauna.

Abi vaļi vienotiem spēkiem lenca un ķēra sīkus vēzīšus, ko dēvē par kriliem. It kā zemūdens dejā milzīgie, 40 tonnas smagie zīdītāji panira zem vēzīšu bara un, mezdami ciešus lokus, pūta gaisu no savām elpatverēm. Ar šī atjautīgā manevra palīdzību tie izveidoja ap kriliem burbuļu ”tīklu”. Pēc tam vaļi vertikāli nira augšup ”tīkla” vidū un mielojās ar gardo lomu.

Savukārt Āfrikas savannās bieži sadarbojas tādi dzīvnieki kā paviāni un impalas. ”Šīs divas sugas veido savstarpēju brīdinājuma sistēmu,” rakstīts žurnālā Scientific American. Impalu teicamā oža papildina paviānu aso redzi, tāpēc plēsējiem ir grūti tiem pielavīties nepamanītiem. Līdzīga sadarbība pastāv  starp asredzīgajiem strausiem un zebrām, kas izceļas ar lielisku dzirdi.

Tie ir tikai daži no neskaitāmajiem sadarbības piemēriem, kas vērojami dzīvajā dabā. Savstarpējs atbalsts dabā ir atrodams visos līmeņos, sākot no baktērijām un beidzot ar cilvēkiem, un tas pastāv gan starp līdzīgām, gan pavisam atšķirīgām sugām. Pirms vairākiem tūkstošiem gadu ķēniņš Salamans, kas daudz bija vērojis dabu, pievērsa uzmanību tādiem šķietami neciliem radījumiem kā skudras. Viņš rakstīja: ”Dodies pie skudrām, tu, sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.” (Salamana Pamācības 6:6—8.)

Skudras ir īsts sadarbības, čakluma un kārtības paraugs, un tās bieži kopīgiem spēkiem velk uz pūzni nastas, kas ir daudzkārt lielākas par viņām pašām. Dažas skudras pat palīdz savainotām vai pārgurušām biedrenēm atgriezties pūznī. Nav brīnums, ka tieši šos kukaiņus Salamans minēja par priekšzīmi mums, cilvēkiem.

Kā būs aplūkots nākamajos rakstos, ”dabas grāmatā” sadarbība ir viena no galvenajām tēmām, un dzīvība — ieskaitot cilvēku dzīvību — bez tās vispār nav iespējama. Diemžēl cilvēki bieži vien rīkojas pretēji citu interesēm un nesaudzīgi ekspluatē dabu, to piesārņodami un iznīcinādami augu un dzīvnieku sugas. Vai Radītājs tam ļaus turpināties mūžīgi?

[Attēls 3. lpp.]

Augšā: paviāni un impalas veido savstarpēju brīdinājuma sistēmu

[Attēls 4. lpp.]

Skudras ir sadarbības paraugs

[Attēls 4. lpp.]

Dabā pastāv sadarbība starp strausiem, kam ir asa redze, un zebrām, kas izceļas ar lielisku dzirdi