Kas ir izraisījis mājokļu krīzi?

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Kas ir izraisījis mājokļu krīzi?

LIELAS Āfrikas pilsētas nomalē dzīvo 36 gadus vecā Džozefīne ar trim dēliem, kas ir vecumā no 6 līdz 11 gadiem. Viņa pelna iztiku, vākdama tukšas plastmasas pudeles un kārbas, ko pārdod tuvējam plastmasas pārstrādes uzņēmumam, un ar šo darbu viņa nopelna nepilnus divus dolārus dienā. Pilsētā, kurā dzīvo Džozefīne, ar šo summu ir ļoti grūti paēdināt bērnus un samaksāt skolas naudu.

Dienas beigās viņa atgriežas pajumtē, ko ir spiesta saukt par savu māju. Tās sienas ir būvētas no saulē kaltētiem kleķa ķieģeļiem un māla, ko satur kopā tievi zari. Jumta vietā ir uzliktas sarūsējušas dzelzs plāksnes, kā arī skārda un plēves gabali. Lai stiprāks vējš šo ”jumtu” neaizpūstu, uz tā vietām ir uzkrauti akmeņi un koka un metāla gabali. Durvju un logu ailes ir aizsegtas ar caurumainu maisaudumu, kas maz pasargā no lietus un vēja, nemaz nerunājot par laupītājiem.

Bet pat šis vairāk nekā pieticīgais miteklis Džozefīnei patiesībā nemaz nepieder. Viņa ar bērniem dzīvo pastāvīgās bailēs no tā, ka būs jāaizvācas, jo zemi, uz kuras ir uzslieta šī dzīvošanai gaužām nepiemērotā būda, tiek plānots izmantot ceļa paplašināšanai. Diemžēl šādos apstākļos cilvēkiem jādzīvo daudzās pasaules valstīs.

Dzīvošana apstākļos, kas apdraud veselību

Ja ģimene nedzīvo normālos apstākļos, tad, kā teica kādas starptautiskas mājokļu palīdzības programmas vecākais viceprezidents Robins Šells, bērniem ir kauns no savas mājas, ģimenes locekļi vienmēr slimo un jebkurā brīdī var ierasties ierēdnis vai zemes īpašnieks un likt nojaukt viņu mītni.

Dzīvojot šādos apstākļos, vecākiem nemitīgi ir jāraizējas par bērnu veselību un drošību. Viņi gribētu uzlabot stāvokli, taču bieži vien gandrīz visi viņu spēki un laiks aiziet, lai apmierinātu bērnu pamatvajadzības, proti, vajadzību pēc pārtikas, atpūtas un pajumtes.

No malas varētu likties, ka trūcīgajiem tikai pašiem jābūt nedaudz uzņēmīgākiem. Bet teikt cilvēkiem, ka viņiem tikai ir vairāk jācenšas, nav nekāds risinājums. Ar mājokļu krīzi ir saistīti daudzi faktori, ko ietekmēt nav viena atsevišķa cilvēka varā. Par galvenajiem speciālisti atzīst tādus faktorus kā iedzīvotāju skaita pieaugumu, straujo urbanizāciju, dabas katastrofas, politiskus nemierus un ilgstošu nabadzību. Šie pieci faktori ir kā pieci pirksti cieši sažņaugtā dūrē, kas nelaiž vaļā pasaules trūcīgos iedzīvotājus.

Iedzīvotāju skaita pieaugums

Saskaņā ar aplēsēm, ik gadu pasaulē jauni mājokļi būtu vajadzīgi 68 līdz 80 miljoniem cilvēku. Kā ziņo ANO Iedzīvotāju fonds, 2001. gadā pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 6,1 miljardu un ir gaidāms, ka 2050. gadā pasaulē dzīvos 7,9 līdz 10,9 miljardi cilvēku. Turklāt speciālisti paredz, ka 98 procenti no šī pieauguma turpmākajos divdesmit gados notiks attīstības valstīs. Jau šie aprēķini vien liek domāt, cik grūti būs visus apgādāt ar mājokli. Taču problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka lielākajā daļā valstu iedzīvotāju skaits visstraujāk pieaug jau tā pārapdzīvotās pilsētās.

Nemitīgā urbanizācija

Daudzi jo daudzi uzskata lielpilsētas, kā Ņujorku, Londonu un Tokiju, par svarīgiem valstu ekonomiskās izaugsmes simboliem, un ik gadu tūkstošiem laucinieku pārceļas uz pilsētām — galvenokārt tādēļ, lai iegūtu izglītību vai meklētu darbu.

Piemēram, Ķīna pieredz ļoti strauju ekonomisko izaugsmi, un tāpēc, kā bija teikts kādā pētījumā, nākamo dažu gadu desmitu laikā lielākajās pilsētās vien būs nepieciešami vairāk nekā 200 miljoni jaunu mājokļu. Tas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā patlaban ir visās Amerikas Savienotajās Valstīs. Kāda mājokļu būvniecības programma gan spētu apmierināt šādu pieprasījumu?

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu, ”ik gadu attīstības valstu pilsētās izveidojas 12 līdz 15 miljoni jaunu mājsaimniecību, kurām ir vajadzīgs tikpat daudz mājokļu”. Tā kā mājvietu trūkst, nabadzīgie ir spiesti meklēt pajumti, kur vien to var atrast, un bieži vien viņi apmetas vietās, kur neviens cits negrib dzīvot.

Dabas katastrofas un politiskā nestabilitāte

Nabadzība daudzus ir piespiedusi dzīvot vietās, kur bieži izceļas plūdi, zemes nogruvumi un zemestrīces. Piemēram, tiek lēsts, ka Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā vairāk nekā pusmiljons cilvēku ”mitinās būdās, kas uzceltas stāvās kalnu nogāzēs, kur bieži notiek zemes nogruvumi”. Indijas pilsētā Bopalā 1984. gadā notika smaga rūpnieciskā katastrofa, kurā gāja bojā vairāk nekā divarpus tūkstoši cilvēku un vēl vairāk saindējās. Kāpēc upuru skaits bija tik liels? Pirmām kārtām tāpēc, ka tuvējais graustu rajons bija izpleties gandrīz līdz pašām fabrikas robežām — tos šķīra tikai pieci metri.

Arī politiski nemieri un pilsoņu kari rada problēmas ar dzīvesvietām. Kādas cilvēktiesību organizācijas paziņojumā, kas tika publicēts 2002. gadā, bija teikts, ka no 1984. līdz 1999. gadam Turcijas dienvidaustrumos pilsoņu nemieru dēļ savas mājas bija spiesti pamest, iespējams, pusotrs miljons cilvēku, lielākoties lauku ļaudis. Daudziem bija jāsamierinās ar jebkādu pajumti, piemēram, bija jāsaspiežas kopā ar radiniekiem un kaimiņiem uz ātru roku uzslietās būdās, īrētās telpās, saimniecības ēkās un celtniecības objektos. Kāda ģimeņu grupa dzīvoja staļļos, ik telpā gulēja 13 cilvēki, un visiem bija viena kopīga tualete un ūdens krāns pagalmā. ”Mēs gribam izrauties no šīs dzīves,” teica kāds bēglis, ”mēs dzīvojam ēkā, kas domāta lopiem.”

Ekonomiskā stagnācija

Tāpat nevar atstāt neievērotu saistību starp stāvokli mājokļu jomā un nabadzības ekonomiskajiem aspektiem. Saskaņā ar iepriekšminēto Pasaules Bankas ziņojumu, tikai 1988. gadā vien attīstības valstīs bija 330 miljoni nabadzīgu pilsētnieku, un nav gaidāms, ka tuvāko gadu laikā stāvoklis mainīsies. Ja cilvēki ir pārāk trūcīgi, lai atļautos tādas pirmās nepieciešamības preces kā pārtiku un apģērbu, kā gan viņi var atļauties īrēt vai uzcelt labu mājokli?

Augstie kredītprocenti un inflācija ir iemesli, kāpēc daudzas ģimenes nevar atļauties ņemt bankā kredītu, un sadzīves pakalpojumu maksas pieaugums neļauj grūtībās nonākušajiem uzlabot savu situāciju. Dažās valstīs augstā bezdarba līmeņa dēļ, kas var sasniegt pat 20 procentus, ir gandrīz neiespējami nopelnīt normālu iztiku.

Šo un citu faktoru dēļ simtiem miljonu cilvēku visās pasaules malās ir spiesti dzīvot nepiemērotos apstākļos. Ļaudis mitinās vecos autobusos, kravas konteineros, kartona kastēs, patrepēs un būdās no plēvēm un veciem dēļiem. Daudzviet par mājvietu ir kļuvušas pat pamestu rūpnīcu teritorijas.

Kas tiek darīts stāvokļa uzlabošanai?

Daudzi cilvēki, organizācijas un valstu valdības veltī lielas pūles, lai atrisinātu samilzušo problēmu. Japānā ir izveidotas vairākas organizācijas, kuru uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem mājokļu celtniecībā. Dienvidāfrikas Republikā ar 1994. gadā izveidotās mājokļu celtniecības programmas palīdzību ir tapis vairāk nekā miljons māju ar četrām istabām. Kenijā ambiciozu mājokļu celtniecības plānu mērķis ir ik gadu pilsētās uzbūvēt 150 tūkstošus mājokļu, bet lauku apvidos — divtik daudz. Citās valstīs, piemēram, Madagaskarā, liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai noskaidrotu, ar kādām celtniecības metodēm var uzbūvēt lētas mājas.

Ir nodibinātas starptautiskas organizācijas, piemēram, ANO Iedzīvotāju apmešanās programma (UN-HABITAT), lai apliecinātu pasaules apņemšanos ”novērst un risināt problēmas, ko izraisa straujā pilsētu attīstība”. Problēmu risināšanā iesaistās arī bezpeļņas un nevalstiskās organizācijas. Kāda bezpeļņas organizācija dažādās valstīs vairāk nekā 150 tūkstošiem ģimeņu ir palīdzējusi uzlabot dzīves apstākļus. Tiek lēsts, ka 2005. gadā to cilvēku skaits, kuriem šī organizācija būs palīdzējusi iegūt vienkāršu, bet pamatprasībām atbilstošu mājokli, būs sasniedzis vienu miljonu.

Daudzas no šīm organizācijām piedāvā informāciju un praktiskus padomus, kā cilvēki, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, var pēc iespējas labāk tikt galā ar savu situāciju un pat to uzlabot. Ja kādam ir vajadzīga palīdzība, tad viņš katrā ziņā var izmantot šo organizāciju piedāvāto. Arī cilvēks pats daudz ko var darīt savā labā. (Skat. ”Mājoklis un veselība” 7. lappusē.)

Taču neatkarīgi no tā, vai ir iespējams mainīt savu stāvokli vai ne, ir maz cerību, ka kāds cilvēks vai organizācija varētu likvidēt visus piecus globālos faktorus, kas ir radījuši mājokļu krīzi. Vajadzība pēc ekonomiskās attīstības un humānās palīdzības pieaug daudz straujāk, nekā starptautiskā sabiedrība spēj to apmierināt. Ik gadu dzimst miljoniem bērnu, kas, šķiet, ir nolemti nabadzībai. Vai pastāv reāla cerība likvidēt mājokļu krīzi uz visiem laikiem?

[Papildmateriāls 7. lpp.]

MĀJOKLIS UN VESELĪBA

Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, mājoklim ir jāatbilst vairākām prasībām, lai neciestu tās iemītnieku veselība. Tālāk ir minētas dažas pamatprasības.

▪ Jumts nedrīkst tecēt.

▪ Sienām un durvīm jābūt pietiekami labā stāvoklī, lai pasargātu no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un mājoklī nevarētu iekļūt dzīvnieki.

▪ Pie logiem un durvīm ir vajadzīgs siets, lai mājā neielidotu kukaiņi, īpaši odi.

[Papildmateriāls/Attēli 8. lpp.]

TRADICIONĀLĀS AFRIKĀŅU MĀJAS

Āfrikas ainavā daudzus jo daudzus gadus bija redzamas tradicionālās afrikāņu mājas, kurām bija visdažādākā forma un izmērs. Kenijas iedzīvotāji kikuji un luo cēla mājas ar apaļām sienām un konusveida salmu jumtu. Citas tautas, to vidū masaji, kas dzīvo Kenijā un Tanzānijā, būvēja taisnstūrveida mājas. Austrumāfrikas piekrastē daļai māju bija tāds salmu jumts, kas skāra zemi, un tāpēc mājas pēc izskata atgādināja bišu stropu.

Tā kā tradicionālajās afrikāņu mājās izmantojamie celtniecības materiāli lielākoties bija viegli pieejami, mājokļu problēma parasti nebija aktuāla. Kleķa galvenās sastāvdaļas bija zeme un ūdens. Daudzajos mežos varēja sagādāt kokmateriālus, tāpat viegli varēja dabūt zāli, niedres un bambusa lapas. Tāpēc gan bagātām, gan nabadzīgām ģimenēm parasti bija sava māja.

Protams, šādām mājām bija arī savi trūkumi. Tā kā jumtus lielākoties būvēja no viegli uzliesmojošiem materiāliem, pastāvēja lielas ugunsgrēka briesmas. Tāpat mājā viegli varēja iekļūt laupītājs — viņam vajadzēja tikai uztaisīt caurumu kleķa sienā. Šo iemeslu dēļ tagad Āfrikā tradicionālo māju vietā aizvien biežāk var redzēt izturīgākas būves.

[Norādes par autortiesībām]

Avots: African Traditional Architecture

Būdas: Courtesy Bomas of Kenya Ltd - A Cultural, Conference, and Entertainment Center

[Attēls 5. lpp.]

EIROPA

[Norāde par autortiesībām]

[Attēls 6. lpp.]

ĀFRIKA

[Attēls 6. lpp.]

DIENVIDAMERIKA

[Attēls 7. lpp.]

DIENVIDAMERIKA

[Attēls 7. lpp.]

ĀZIJA

[Norādes par attēlu autortiesībām 6. lpp.]

[Norādes par attēlu autortiesībām 7. lpp.]

ATMOSTIETIES!