Kas notiek pasaulē

Kā atradināt bērnus no televizora

Kā var lasīt laikrakstā The New York Times, piecus mēnešus ilgā pētījumā, kurā bija iesaistīti 16 pirmsskolas vecuma bērni no Ņujorkas štata (ASV), tika konstatēts, ka vienkāršas nodarbības, kurās bērniem tika mācīts televīzijas skatīšanās vietā izvēlēties citas nodarbības, tiem palīdzēja samazināt pie televizora pavadīto laiku par trim stundām nedēļā. Nodarbībās bērni tika mudināti lasīt un darināt dažādus priekšmetus, piemēram, salvetes ģimenes ēdienreizēm un zīmes ”Neskatīties TV” visiem televizoriem, kas atrodas mājās. Arī bērni paši izteica ierosinājumus, ko varētu darīt televīzijas un video skatīšanās vietā. Bērnu vecākiem tika ieteikts katru dienu lasīt bērniem priekšā un maltīšu laikā izslēgt televizoru. Pētījuma laikā ģimenes divas reizes nedēļu pēc kārtas vispār neskatījās televīziju. Pētījuma vadītāja Bārbara Denisone norādīja, ka vecākiem nav jāuzskata par neiespējamu atradināt bērnus no televizora. Pēc viņas vārdiem, ”bērni ir pārsteidzoši atvērti alternatīvām”.

 Tabaka kaitē visam organismam

”Smēķētāji bojā ne tikai savas plaušas un artērijas — kaitējums tiek nodarīts visiem audiem,” teikts žurnālā New Scientist. ASV veselības aprūpes sistēmas vadītāja Ričarda Karmonas ziņojumā uzskaitīta gara virkne slimību, kas saistītas ar tabakas lietošanu, piemēram, pneimonija, leikēmija, katarakta, parodontoze, kā arī nieru, dzemdes kakla, kuņģa un aizkuņģa dziedzera vēzis. ”Fakts, ka smēķēšana ir kaitīga, ir zināms jau ilgus gadus, bet šis ziņojums liecina, ka tā ir vēl kaitīgāka, nekā mēs bijām domājuši,” izteicās R. Karmona. ”Toksīni no cigarešu dūmiem nonāk visur, kur pieplūst asinis.” Tos, kas domā, ka organisms cietīs mazāk, ja viņi pāries uz cigaretēm ar zemāku darvas un nikotīna saturu, R. Karmona brīdināja: ”Nav tādu cigarešu, kas būtu nekaitīgas, vienalga, vai tās sauc par ”vieglām” vai ”ultravieglām”, vai vēl kaut kā citādi.” Viņš norādīja, ka smēķētāji parasti dzīvo 13, 14 gadus mazāk nekā nesmēķētāji. Kā rakstīts The New York Times, R. Karmona atzina: ”Smēķēšana var izraisīt saslimšanu gandrīz visos orgānos jebkurā dzīves posmā.”

Ieročus pārkaļ par rotaļu rīkiem

Brazīlijā tika organizēta kampaņa, kuras mērķis bija samazināt iedzīvotāju īpašumā esošo ieroču daudzumu. Par brīvprātīgi nodotajiem ieročiem tika maksāta kompensācija, kas bija līdzvērtīga 30 līdz 100 ASV dolāriem. Folha Online informē, ka no 2004. gada jūlija līdz decembrim valstī izdevās savākt vairāk nekā 200 tūkstošus ieroču. Sanpaulu štatā iedzīvotāju nodotie ieroči tika sadragāti, sapresēti, izkausēti un pārstrādāti rotaļu rīkos, kas tika izvietoti kādā pilsētas parkā. Jaunajā rotaļu laukumā atrodas divējādas šūpoles un slidkalniņš, kas izgatavoti no materiāliem, kuri iegūti no kampaņas gaitā savāktajiem ieročiem. Tieslietu ministrs Marsiu Tumass Bastoss sacīja: ”Viens no galvenajiem atbruņošanās kampaņas mērķiem ir iedibināt miera kultūru.”

Rūk mūķeņu skaits

”Argentīnā aizvien mazāk sieviešu vēlas kļūt par mūķenēm,” 2004. gadā rakstīja Buenosairesas laikraksts Clarín. ”Pēdējos četros gados mūķeņu skaits ir sarucis par 5,5 procentiem — 2000. gadā bija 9113 mūķenes, bet šogad ir vairs tikai 8612. Ja salīdzina ar 1960. gadu, kad mūķeņu skaits bija 13 423, tas ir samazinājies vēl krietni vairāk — gandrīz par 36 procentiem.” Daži no iemesliem, ar kuriem tiek izskaidrota šī tendence, ir negatīvs priekšstats par reliģisku aicinājumu un bailes uzņemties saistības, kas liktu visu mūžu veltīt šādam aicinājumam. Minētajā laikposmā ir sarucis arī priesteru skaits. ”Daudzi domā, ka turpmākajos gados šī tendence izpaudīsies vēl vairāk,” bija teikts Clarín, ”un visi ir vienisprātis, ka tā ir pasaules mēroga parādība.”

Veco ļaužu aprūpes kruīzi

Veco ļaužu aprūpes izmaksas ir tā pieaugušas, ka Amerikas Savienotajās Valstīs daži iesaka sirmgalvjus, kam vajadzīga aprūpe, izmitināt nevis veco ļaužu aprūpes namos, bet uz kruīza kuģiem. Amerikas Geriatrijas biedrības žurnālā (Journal of the American Geriatrics Society) teikts, ka ”piedāvāto ērtību un ikmēneša izmaksu ziņā, kā arī daudzās citās jomās kruīza kuģi ir līdzīgi veco ļaužu aprūpes centriem”. Turklāt uz kruīza kuģiem bieži tiek piedāvāti pakalpojumi, kas ne vienmēr tiek nodrošināti veco ļaužu aprūpes namos. Piemēram, uz daudziem kuģiem 24 stundas diennaktī ir pieejams ārsts, tiek piedāvāts personisks pavadonis, kas aizved uz visām ēdienreizēm, kā arī tiek uzkoptas telpas un mazgāta veļa. Papildu plusi ir patīkamā iespēja ceļot un satikt dažādus cilvēkus. Rakstā izskan arī doma, ka atradīsies vairāk ciemiņu, kas dosies ”apraudzīt vecmāmiņu”, ja viņa dzīvos uz kruīza kuģa.

Panikas lēkmes

”Panikas lēkmes var uznākt jebkurā laikā, tās var pamodināt cilvēku naktī, izpaužoties ar tādām pazīmēm kā sāpes krūtīs, elpas trūkums, spēcīgas bailes, smakšanas sajūta, svīšana un vēlme mesties bēgt,” teikts laikrakstā Vancouver Sun. Kādā nesen publicētā ziņojumā, kas bija balstīts uz 36 894 dalībnieku aptauju, bija teikts, ka panikas traucējumi skar 3,7 procentus Kanādas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, tas ir, aptuveni miljonu cilvēku. 4,6 procenti aptaujāto sieviešu atzina, ka ir pieredzējušas panikas lēkmi, bet vīriešu vidū šis īpatsvars bija nedaudz mazāks — 2,8 procenti. Kā bija stāstīts minētajā laikrakstā, ja salīdzina ar pārējiem iedzīvotājiem, tiem cilvēkiem, kas cieš no šiem traucējumiem, ir gandrīz divreiz lielāks risks, ka viņi mēģinās risināt savas problēmas ar alkohola palīdzību, un gandrīz trīsreiz lielāks risks nodoties smēķēšanai. Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka gandrīz 70 procenti panikas lēkmju upuru meklē profesionālu medicīnisku palīdzību. Pēc Otavas universitātes Psihiatrijas katedras vadītāja Žaka Bredveina domām, lai gan panikas traucējumus, iespējams, izraisa ģenētiski un bioloģiski faktori, lēkmes var izprovocēt traumējoši notikumi dzīvē.

Visskandalozākais fakts saistībā ar badu

Itālijas laikraksts Corriere della Sera informē, ka, pēc Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņām, katru gadu aptuveni pieci miljoni bērnu mirst badā. FAO ziņojumā norādīts, ka 852 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no pārtikas trūkuma — 815 miljoni mazattīstītās valstīs, 28 miljoni jaunattīstības valstīs un 9 miljoni attīstītajās valstīs. Šajā ziņojumā FAO atsaucas uz deklarāciju, ko 2004. gadā ANO galvenajā mītnē parakstīja 110 valstu pārstāvji, kas piedalījās Pasaules līderu samitā par badu. Deklarācijā bija teikts: ”Visskandalozākais ir nevis fakts, ka bads pastāv, bet gan tas, ka bads turpinās, kaut arī mums ir līdzekļi, lai to izskaustu.”