Alkohola lietošana un veselība

”Santé!” ”Salute!” ”Za vaše zdorovje!” ”Čuk suk kvei!” Vai tas būtu Francijā, Itālijā, Krievijā vai Vjetnamā, pirms draugi iedzer pa glāzītei, viņi mēdz uzsaukt: ”Uz veselību!” Bet realitāte ir pavisam cita: miljoniem cilvēku dzeršana izrādās liktenīga.

PĀRMĒRĪGA alkohola lietošana ir sarežģīta problēma, un to var iedalīt bīstamā lietošanā, kaitīgā lietošanā un atkarībā. Bīstama alkohola lietošana, pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas, ir ”alkohola lietošanas paradumi, kas saistīti ar kaitīgu seku risku”, vienalga, vai šīs sekas ir fiziskas, garīgas vai sociālas. Šādā gadījumā alkohola lietotājs izdzer vairāk, nekā iesaka veselības aizsardzības iestādes, vai pārsniedz likumā noteikto  robežu. Kaitīga alkohola lietošana jau nodara ļaunumu lietotāja fiziskajai vai garīgajai veselībai, bet vēl nav izraisījusi atkarību. Alkohola atkarība ir raksturota kā ”kontroles zaudēšana pār spēju atturēties no dzeršanas”. Cilvēks, kam ir izveidojusies atkarība no alkohola, alkst pēc alkohola, turpina dzert par spīti dažādām alkohola izraisītām problēmām un izjūt paģiras, ja alkohols nav pieejams.

Neviens cilvēks, lai kāds būtu viņa vecums, dzimums un tautība, nav pasargāts no bīstamas alkohola lietošanas riska. Kā īsti alkohols ietekmē organismu? Kādu ļaunumu veselībai var nodarīt pārmērīga alkohola lietošana? Ko varētu uzskatīt par drošu alkohola lietošanu?

Briesmas prātam

Etilspirts, ķīmisks komponents, kas parasti ir alkoholisko dzērienu sastāvā, ir neirotoksīns — viela, kas var nopietni bojāt nervu sistēmu. Piedzēries cilvēks būtībā ir saindējies. Lielos daudzumos etilspirts izraisa komu un nāvi. Piemēram, Japānā ik gadus vairāki studenti mirst pēc tam, kad vienā piegājienā ir izdzēruši lielu daudzumu alkohola — šādu dzeršanu tur sauc par ikinomi. Cilvēka organisms spēj pārstrādāt etilspirtu nekaitīgās vielās, taču tas nenotiek uzreiz. Ja alkohols tiek patērēts straujāk, nekā organisms spēj to pārstrādāt, etilspirts uzkrājas un sāk jūtami traucēt galvas smadzeņu darbību. Kā tas notiek?

Cilvēka runa, redze, kustību koordinācija, domāšana un izturēšanās ir saistīta ar ārkārtīgi sarežģītām ķīmiskām reakcijām galvas smadzeņu nervu šūnās jeb neironos. Etilspirta klātbūtnē šīs reakcijas izmainās vai nu pavājinot, vai pastiprinot dažu mediatoru darbību — tās ir ķīmiskas vielas, ar kuru palīdzību notiek signālu apmaiņa starp neironiem. Līdz ar to informācijas plūsma smadzenēs mainās un  smadzeņu darbība tiek traucēta. Tieši tāpēc, ja cilvēks ir pārāk daudz iedzēris, viņa runa kļūst neskaidra, skatiens aizmiglojas, kustības kļūst lempīgas, kā arī zūd kontrole pār savu uzvedību — tie visi ir parasti organisma intoksikācijas simptomi.

Ja alkoholu lieto ilgstoši, ķīmiskās vielas smadzenēs pielāgojas etilspirta toksiskajai iedarbībai un nervu šūnas var funkcionēt normāli. Tas izraisa toleranci, proti, lietojot tikpat daudz alkohola kā agrāk, tā ietekme ir mazāka. Par atkarību var runāt tad, ja smadzenes ir pielāgojušās tik lielā mērā, ka bez alkohola klātbūtnes vairs nespēj normāli darboties. Organisms pieprasa alkoholu, lai uzturētu ķīmisko līdzsvaru. Ja alkohols nav pieejams, ķīmiskais līdzsvars smadzenēs tiek izjaukts un parādās abstinences simptomi — trauksme, drebuļi vai pat krampji.

Alkohols ne tikai izjauc ķīmisko līdzsvaru smadzenēs, bet arī izraisa šūnu atrofiju un atmiršanu, līdz ar to izmainot smadzeņu struktūru. Lai gan ar pilnīgu atturību dažas funkcijas ir iespējams atjaunot, daļa bojājumu jau ir neatgriezeniski, līdz ar to vēl vairāk tiek ietekmēta atmiņa un citas prāta darbības. Galvas smadzenes var bojāt ne tikai ilgstoša alkohola lietošana. Pēc dažu pētījumu datiem, kaitīga ir pārmērīga alkohola lietošana pat samērā īsā laikposmā.

Aknu slimības un vēzis

Aknām ir svarīga nozīme vielmaiņas procesos, cīņā ar infekcijām, asinsrites regulēšanā un toksisku vielu, arī alkohola, izvadīšanā no organisma. Ilgstoša alkohola lietošana bojā aknas trīs stadijās. Sākumā etilspirta noārdīšanās palēnina taukskābju šķelšanu, tāpēc tauki uzkrājas aknās un rodas steatoze jeb ”taukainā akna”. Ar laiku veidojas hronisks aknu iekaisums — hepatīts. Alkohols ne tikai tieši izraisa hepatītu, bet var arī mazināt organisma spēju pretoties B hepatīta un C hepatīta vīrusiem. * Ja iekaisumu neizdodas  likvidēt, šūnas noārdās un iet bojā. Situāciju vēl ļaunāku padara tas, ka alkohols, šķiet, ierosina dabisku šūnu pašiznīcināšanās programmu, ko sauc par apoptozi.

Pēdējā stadija ir aknu ciroze. Pastāvīgu iekaisumu un šūnu noārdīšanās cikls neatgriezeniski sarēto aknas, un tās ar laiku zaudē porainumu. Galu galā rētaudi bloķē normālu asins cirkulāciju, iestājas aknu mazspēja un nāve.

Alkohola ietekmei uz aknām ir vēl kāda blakusparādība: aknas vairs nespēj efektīvi apkarot vielas, kas izraisa vēzi. Alkohola lietošana ne tikai veicina aknu vēža attīstību, bet ievērojami palielina arī risku saslimt ar mutes dobuma, rīkles, balsenes un barības vada vēzi. Turklāt alkohols sekmē tabakā atrodamo kancerogēno vielu uzsūkšanos caur mutes dobuma gļotādu, tāpēc smēķētāji pakļauj sevi lielākam riskam. Sievietes, kas lieto alkoholu ik dienas, biežāk saslimst ar krūts vēzi. Kādā pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm, kas dienā lietoja trīs vai vairāk alkoholiskos dzērienus, krūts vēža risks bija par 69 procentiem lielāks nekā nedzērājām.

Ietekme uz bērniem

Sevišķi briesmīga ir alkohola ietekme uz vēl nedzimušiem bērniem. ”Alkohols embrijam nodara daudz lielāku ļaunumu nekā jebkura cita narkotika,” teikts laikrakstā International Herald Tribune. Ja grūtniece dzer, tad ”dzer” arī viņas nedzimušais bērns, un it īpaši kaitīga alkohola toksiskā iedarbība ir augļa veidošanās posmā. Alkohols nodara nelabojamus bojājumus centrālajai nervu sistēmai. Neironi vairs neveidojas, kā pienākas, daļa šūnu iet bojā, bet citas attīstās nepareizā vietā.

Iznākums ir augļa alkohola sindroms, kas ir galvenais jaundzimušo garīgās atpalicības cēlonis. Šādiem bērniem ir raksturīgas pavājinātas prāta spējas, grūtības izteikties, kavēta attīstība, uzvedības traucējumi, lēna augšana, hiperaktivitāte, dzirdes un redzes traucējumi. Daudzi bērni, kam ir šis sindroms, piedzimst ar raksturīgu sejas deformāciju.

Turklāt bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā kaut vai mērenā daudzumā ir lietojušas alkoholiskos dzērienus, var attīstīties uzvedības traucējumi, viņiem var būt grūti mācīties un rasties citas problēmas. ”Nav jābūt alkoholiķei, lai apdraudētu savu  bērnu,” norāda profesore Enna Streisgūta no Vašingtonas Universitātes nodaļas, kurā pēta alkohola un narkotiku ietekmi uz nedzimušiem bērniem. ”Pilnīgi pietiek ar to, ka grūtniece iedzer.” Francijas Nacionālā Veselības un medicīnisko pētījumu institūta ziņojumā Alcool—Effets sur la santé atzīmēts: ”Alkohola lietošana ir kaitīga visā grūtniecības periodā, un nav konstatēta nekāda minimālā deva, kas neradītu ne mazāko risku.” Tātad, ja sieviete ir grūtniecības stāvoklī vai plāno grūtniecību, visprātīgākais būtu vispār nelietot alkoholu. *

Alkohola lietošana, kas nevienu neapdraud

Iepriekš minētās nebūt nav visas veselības problēmas, kas var rasties alkohola lietošanas dēļ. 2004. gadā žurnālā Nature bija rakstīts, ka ”alkohols pat nelielās devās palielina traumu gūšanas risku un vairo varbūtību saslimt ar kādām 60 slimībām”. Kā tādā gadījumā var izvairīties no riska? Ir miljoniem cilvēku, kas reizēm izdzer kādu glāzīti, neapdraudot ne sevi, ne citus. Galvenais faktors, kas ļauj saglabāt labu veselību, ir mērenība. Bet kas īsti ir mērenība? Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka viņi alkoholu lieto mēreni, varbūt domādami, ka tad, ja viņi nepiedzeras un nav atkarīgi no alkohola, viss ir kārtībā. Taču Eiropā ceturtā daļa vīriešu alkoholu patērē tādā daudzumā, ka viņu dzeršanas paradumus var nosaukt par kaitīgiem.

Vairākos avotos, definējot mērenu alkohola lietošanu, minēti 20 grami tīrā alkohola jeb divas standartdevas dienā vīriešiem un 10 grami jeb viena deva sievietēm. Francijas un Lielbritānijas veselības aizsardzības iestādes par ”saprātīgu robežu” sauc trīs devas dienā vīriešiem un divas devas sievietēm. ASV Nacionālais pārmērīgas alkohola lietošanas un alkoholisma izpētes institūts iesaka ”65 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem nepārsniegt vienu alkohola devu dienā”. * Tomēr jāpatur prātā, ka uz alkoholu ikviens reaģē citādi. Dažos gadījumos pat šīs zemākās robežas var būt pārāk augstas. Piemēram, ”mērenas alkohola devas var būt kaitīgas cilvēkiem ar emociju traucējumiem un trauksmi”, teikts desmitajā speciālajā ziņojumā ASV Kongresam par alkohola ietekmi uz veselību. Ir jāņem vērā tādi apstākļi kā cilvēka vecums, slimību vēsture un miesasbūve. (Skat. informāciju ”Kā mazināt risku”.)

Nākamajā rakstā pastāstīts, kādu palīdzību var saņemt cilvēki, kas ir sākuši pārmērīgi lietot alkoholu.

[Zemsvītras piezīmes]

 [Papildmateriāls/Attēli 5. lpp.]

PA CEĻAKĀJAI?

Ierobežojumi autovadīšanai alkoholisko dzērienu reibumā ir pastāvējuši gandrīz tikpat ilgi kā pašas automašīnas. Pirmā šādus likumus 1903. gadā ieviesa Dānija.

Ja cilvēks dzer tukšā dūšā, alkohola koncentrācija viņa asinīs sasniedz augstāko līmeni aptuveni pusstundu pēc tā lietošanas. Pretēji izplatītajam viedoklim, kafijas dzeršana, svaiga gaisa elpošana un fiziski vingrinājumi nepalīdz atskurbt. Vienīgais, kas mazina alkohola ietekmi uz organismu, ir pagājušais laiks. Tāpat jāatceras, ka alkohola saturs asinīs nemainās no tā, vai ir izdzerta standartdeva vīna, alus vai kāda stiprā alkoholiskā dzēriena. *

Pat nelielos daudzumos alkohols ietekmē autovadīšanas iemaņas. Piemēram, tas izmaina redzes uztveri. Ceļazīmes šķiet mazākas nekā īstenībā, pasliktinās perifērā redze, kā arī spēja aprēķināt attālumu un koncentrēt skatienu uz tālumā esošiem objektiem. Palēninās arī informācijas apstrāde, gausāki kļūst refleksi un kustību koordinācija.

Ja iereibis cilvēks cieš autoavārijā, viņa traumas, visticamāk, būs nopietnākas nekā tad, ja viņš būtu bijis skaidrā. Mazākas ir arī viņa izredzes izdzīvot, ja viņš nonāk uz operāciju galda, jo alkohols nelabvēlīgi ietekmē sirdi un asinsrites sistēmu. ”Pretēji vispārizplatītajiem uzskatiem, lielākā daļa bojāgājušo autoavārijās, ko izraisa iereibuši autovadītāji, ir paši iereibušie vadītāji,” sacīts Francijas Nacionālā veselības un medicīnisko pētījumu institūta ziņojumā. Ņemot vērā pastāvošās briesmas, ziņojumā doti šādi ieteikumi:

▪ nekad nesēdieties pie stūres dzērumā,

▪ nesēdieties automašīnā, ko vada iereibis cilvēks,

▪ neļaujiet saviem draugiem un vecākiem vadīt automašīnu pēc alkoholisko dzērienu lietošanas.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli]

Dzērienu devas, kurās ir aptuveni vienāds alkohola daudzums

Pudele alus (330 ml, alkohola saturs 5%)

Glāzīte stiprā alkoholiskā dzēriena (viskijs, džins, degvīns) (40 ml, alkohola saturs 40%)

Glāze vīna (140 ml, alkohola saturs 12%)

Glāzīte liķiera (70 ml, alkohola saturs 25%)

[Papildmateriāls 6. lpp.]

ALKOHOLA ATKARĪBA — VAI VAINĪGI GĒNI?

Meklējot iespējas ārstēt no alkoholisma, zinātnieki ir pētījuši, kāda loma alkoholisma izcelsmē un attīstībā ir gēniem. Ir atklāti vairāki gēni, kas, pēc visa spriežot, ietekmē cilvēka reakciju uz alkoholu, tomēr ģenētiskie faktori nav vienīgie, no kuriem ir atkarīgs alkoholisms. Pat ja cilvēkam ir noteikta ģenētiska nosliece, atkarība nav neizbēgama, liela nozīme ir arī videi, kurā viņš uzturas. Starp riska faktoriem tiek minēta slikta audzināšana, pārmērīga alkohola lietošana mājās vai apkārtējo cilvēku vidū, konfliktsituācijas, emocionālas problēmas, depresija, agresivitāte, asu izjūtu meklēšana, paaugstināta organisma pretestība alkohola iedarbībai un pieradums pie kādas citas atkarību izraisošas vielas. Šie un vēl citi apstākļi var sekmēt atkarības veidošanos.

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

FRANCIJA

Tiek lēsts, ka aptuveni pieci miljoni cilvēku pārmērīgi lieto alkoholu, no tiem diviem vai trīs miljoniem ir izveidojusies atkarība

NIGĒRIJA

Kā vēstīts Lagosas laikrakstā Daily Champion, ”vairāk nekā 15 miljoni nigēriešu ir alkoholiķi” — tas ir, gandrīz 12 procenti visu valsts iedzīvotāju

PORTUGĀLE

Šī valsts ir vienā no pirmajām vietām pasaulē, ja runa ir par tīrā alkohola patēriņu uz vienu cilvēku. Lisabonas laikrakstā Público teikts, ka 10 procentiem iedzīvotāju ir ”nopietnas alkohola izraisītas slimības”

ASV

Kā norādīts desmitajā speciālajā ziņojumā ASV Kongresam par alkohola ietekmi uz veselību, ”aptuveni 14 miljoni amerikāņu — 7,4 procenti no iedzīvotāju skaita — atbilst pārmērīgas alkohola lietošanas vai alkoholisma diagnostikas kritērijiem”

[Papildmateriāls 8. lpp.]

KĀ MAZINĀT RISKU

Tālāk minētos ieteikumus riska mazināšanai ir publicējusi Pasaules Veselības organizācijas Psihiskās veselības un atkarību izraisošo vielu nodaļa. Riska samazināšana nenozīmē, ka riska vispār nav, jo cilvēku reakcija uz alkoholu ir individuāla.

▪ Ne vairāk kā divas standartdevas dienā *

▪ Vismaz divas dienas nedēļā nedzert nemaz

Ir situācijas, kad pat nedaudz alkohola ir par daudz

▪ Ja jāvada automašīna vai jāstrādā ar kādiem mehānismiem vai iekārtām

▪ Grūtniecēm un māmiņām, kas zīda bērnu

▪ Ja cilvēks lieto dažus medikamentus

▪ Dažu saslimšanu gadījumā

▪ Ja cilvēks nespēj kontrolēt, cik daudz viņš izdzer

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par autortiesībām]

Avots: Brief Intervention for Hazardous and Harmful Drinking

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

VAI ALKOHOLS LABVĒLĪGI IETEKMĒ SIRDI?

Zinātnieki domā, ka sarkanvīnā sastopamas ķīmiskas vielas (polifenoli) kavē asinsvadu sašaurināšanos.

Arī alkoholam kopumā, kā tiek uzskatīts, ir saistība ar tā saukto ”labo” holesterīnu. Tāpat alkohols samazina dažu vielu daudzumu, kuras izraisa trombu veidošanos asinīs.

Bet labums, ko alkohols var dot, ir izjūtams tikai tad, ja tas tiek patērēts nelielos daudzumos nedēļas gaitā, nevis uzreiz vienā pašā vakarā. Ja tiek pārsniegtas divas devas dienā, var paaugstināties asinsspiediens, savukārt pārmērīga alkohola lietošana palielina insulta risku, var izraisīt dilatācijas kardiomiopātiju un neregulāru sirdsdarbību. Ja cilvēkam trūkst mēra sajūtas dzeršanā, iespējamās veselības problēmas aizēno jebkādu potenciāli labvēlīgu alkohola ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu. Laba daudz nevajag — vismaz par alkoholu to var apgalvot droši.

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

ALKOHOLA KAITĪGĀ IEDARBĪBA

Galvas smadzenes

Šūnu bojāeja, atmiņas zudums, depresija, agresīva uzvedība

Redzes, runas, kustību koordinācijas traucējumi

Rīkles, mutes dobuma, krūts, aknu vēzis

Sirds

Sirds muskulatūras vājums, iespējama sirds mazspēja

Aknas

Tauku uzkrāšanās, aknu palielināšanās, sarētošanās (aknu ciroze)

Citi riska faktori

Imūnsistēmas vājums, čūlas, aizkuņģa dziedzera iekaisums

Grūtnieces

Var piedzimt bērni ar fiziskiem trūkumiem vai garīgu atpalicību

[Attēls 8. lpp.]

”Alkohols embrijam nodara daudz lielāku ļaunumu nekā jebkura cita narkotika”