Kā pārvarēt alkohola atkarību

”Mans tēvs bija alkoholiķis, un es gāju viņa pēdās. Divpadsmit gadu vecumā es jau dzēru. Tajā laikā, kad es apprecējos, es mēdzu piedzerties katru dienu. Es uzvedos nevaldāmi, un bieži palīgā manai ģimenei brauca policija. Mana veselība pasliktinājās. Dzeršanas dēļ man bija kuņģa asiņošana, un es tik tikko izdzīvoju, pēc tam man izveidojās ciroze un anēmija. Mēģinādams atmest dzeršanu, es sāku apmeklēt pašpalīdzības grupas, bet tas nelīdzēja. Es jutos kā muša zirnekļa tīklā, kas nevar no tā izrauties.” (VIKTORS *, ARGENTĪNA.)

ŠĀDUS un līdzīgus stāstus ļoti bieži var dzirdēt no cilvēkiem, kas ir nokļuvuši alkohola varā. Tāpat kā Viktors, viņi jūtas kā slazdā, no kura nevar izkļūt. Vai vispār ir iespējams pārvarēt problēmas, ko izraisa alkohols, vai pat izvairīties no tām? Ko šajā nolūkā varētu darīt?

Atzīt problēmu

Pirmām kārtām pašam alkohola lietotājam un viņam tuvajiem cilvēkiem ir jāatzīst, ka problēma pastāv. Atkarība ir tikai aisberga redzamā daļa. Tā veidojas ilgstošā laikposmā, un sākumā cilvēka dzeršanas paradumi varbūt ir mēreni. Lai cik tas būtu pārsteidzoši, no alkohola atkarīgie cilvēki lielākoties nav tie, kas reibumā izraisa nelaimes gadījumus, rīkojas varmācīgi un traucē sabiedrisko kārtību. Pasaules Veselības organizācija atzīst: ”Labākais veids, kā samazināt ar alkoholu saistīto problēmu skaitu sabiedrībā, ir koncentrēties uz to, kā ierobežot alkohola daudzumu, ko patērē mērenie alkohola lietotāji, nevis dzērāji.” (Kursīvs mūsu.) Pašpārbaudei der atbildēt uz šādiem jautājumiem: vai es dzeru vairāk, nekā iesaka veselības aizsardzības iestādes? Vai es dzeru situācijās, kas prasa no manis pilnu uzmanību un spēju ātri reaģēt? Vai mani dzeršanas paradumi rada grūtības ģimenē vai darbā? Ja cilvēks atzīst, ka viņš lieto alkoholu potenciāli bīstamā daudzumā, un attiecīgi ierobežo dzeršanu, tas tiešām ir labākais veids, kā izvairīties no nopietnām problēmām vēlāk. Kad jau ir izveidojusies atkarība, kaut ko mainīt ir daudz grūtāk.

Parasta daudzu alkohola lietotāju reakcija ir problēmu noliegšana. Viņi apgalvo: ”Es dzeru tikpat daudz kā citi,” — vai: ”Es varu atmest dzeršanu jebkurā brīdī.” ”Lai gan dzeršanas dēļ es gandrīz aizgāju bojā, es neuzskatīju sevi par atkarīgu, tāpēc neko nedarīju, lai pārtrauktu  dzert,” saka Konstantīns no Krievijas. ”Daudzas reizes es mēģināju atmest dzeršanu,” atceras Mareks no Polijas, ”bet patiesībā negribēju atzīt, ka esmu alkoholiķis. Es centos sev iestāstīt, ka ar alkoholu saistītās problēmas nav nemaz tik lielas.”

Kā palīdzēt cilvēkam saprast, ka viņam ir problēmas ar dzeršanu, un pamudināt viņu tās risināt? Vispirms viņam jāatzīst, ka dažādu grūtību cēlonis ir pārmērīga alkohola lietošana un ka atturība uzlabos viņa dzīves kvalitāti. Kā norādīts kādā medicīniskā izdevumā, cilvēka domāšana jāmaina no ”Es dzeru tāpēc, ka no manis aizgāja sieva un es pazaudēju darbu” uz ”No manis aizgāja sieva un es pazaudēju darbu tāpēc, ka es dzeru” (La Revue du Praticien—Médecine Générale).

Lūk, daži ieteikumi, kā palīdzēt no alkohola atkarīgam cilvēkam veikt šādas izmaiņas domāšanā. Uzmanīgi klausieties; uzdodiet atklātus jautājumus, mudinot viņu brīvi stāstīt par savām domām un izjūtām; esiet iejūtīgi, lai viņš justu, ka tiek saprasts; uzslavējiet pat par nelielu progresu; sargieties no nosodījuma un no attieksmes, kas viņu kavētu atklāti izteikties un meklēt palīdzību. Reizēm ir vērts palūgt, lai cilvēks divos stabiņos uzraksta atbildes uz jautājumiem ”Kas notiks, ja es turpināšu dzert?” un ”Kas notiks, ja es atmetīšu dzeršanu?”.

Meklēt palīdzību

Ja cilvēks ir sācis pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus, tas nenozīmē, ka viņš ir kļuvis nevērtīgs vai ka viņam vairs nav nekādas cerības. Dažiem pat izdodas pašiem atbrīvoties no atkarības. Tomēr, lai pārvarētu alkohola atkarību, bieži ir vajadzīga profesionāla palīdzība. * Ir cilvēki, kuriem šādu palīdzību var sniegt mājās, bet tajos gadījumos, kad, pārtraucot lietot alkoholu, ir vērojami smagi abstinences simptomi, iespējams, ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Kad sākotnējie abstinences simptomi ir pārgājuši — tas parasti notiek divu līdz piecu dienu laikā —, bieži tiek lietoti medikamenti, kas mazina alkas pēc alkohola un palīdz ievērot atturību.

Taču detoksifikācijas programmas pašas par sevi nedod garantiju, ka cilvēks atmetīs dzeršanu. Zāles ir tikai pagaidu līdzeklis, nevis atveseļošanās ķīla. Alēns no Francijas bija ārstējies vairākas reizes, tomēr viņš stāsta: ”Tiklīdz mani izrakstīja no slimnīcas, es sāku dzert no jauna, jo man līdzās bija tie paši cilvēki, ar kuriem kopā es mēdzu iedzert. Man vienkārši nebija īstas motivācijas, lai apstātos.”

Kā piepildīt tukšumu

Daudziem neveiksmes cēlonis ir tas, ka alkohola trūkums rada tukšumu, kaut ko līdzīgu tuva drauga zaudējumam. ”Es visu laiku domāju par iedzeršanu,” stāsta Vasilijs no Krievijas. ”Diena bez alkohola lietošanas likās bezjēdzīga.” Alkohola atkarībā nonākušam cilvēkam visas pārējās darbības ir pakārtotas tam, lai apmierinātu tieksmi iedzert. ”Mans vienīgais mērķis dzīvē bija dzert un sadabūt naudu dzeršanai,” atceras Ježijs no Polijas. Jāsecina, ka alkoholiķim, kas vēlas atmest dzeršanu, ir ļoti svarīgi atrast dzīvei jaunu piepildījumu.

Pasaules Veselības organizācija ir izdevusi rokasgrāmatu, kurā doti ieteikumi cilvēkiem, kas cenšas mainīt savus dzeršanas paradumus, un šajā izdevumā uzsvērts, cik būtiski ir darīt kaut ko tādu, kas sniedz piepildījuma sajūtu. Viens piemērs, kas minēts rokasgrāmatā, ir reliģiska darbība.

Garīgās intereses cilvēkam var palīdzēt pārvarēt savu atkarību no alkohola. Piemēram, Alēns pēc tam, kad trīs reizes bija izcietis cietumsodu par alkohola reibumā izdarītiem noziegumiem, sāka studēt Bībeli  ar Jehovas lieciniekiem. Viņš saka: ”Bībeles pētīšana piešķīra manai dzīvei jēgu un deva spēku nedzert. Mans pamudinājums bija ne tikai atmest dzeršanu, bet arī iepriecināt Jehovu.”

Pārvarēt klupienus

Speciālisti alkohola atkarības jautājumos uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt un uzmundrināt alkoholiķus, kas cenšas pārvarēt savu atkarību. Daudzi no viņiem dzeršanas dēļ ir zaudējuši ģimeni un draugus, un pamestības sajūta var izraisīt depresiju vai pat pamudināt uz pašnāvību. Iepriekšminētajā rokasgrāmatā ir lasāmi padomi tiem, kas vēlas palīdzēt šādiem cilvēkiem: ”Nekritizējiet cilvēku, kam jūs cenšaties palīdzēt, pat ja viņa uzvedība jūs kaitina vai apbēdina. Atcerieties, ka mainīt paradumus nekad nav viegli. Ir pilnīgi skaidrs, ka būs labas nedēļas, bet būs arī sliktas nedēļas. No jums tiek gaidīts uzmundrinājums, atbalsts stingri ierobežotai alkoholisko dzērienu lietošanai vai pilnīgai atturībai un radošas idejas.”

Ilario, kas dzēra gandrīz 30 gadus, stāsta: ”Man ļoti palīdzēja draugu mīlestība un uzmanība, ko izjutu Jehovas liecinieku draudzē. Klupieni man gadījās daudzkārt, bet viņi vienmēr bija līdzās, uzmundrināja mani un deva noderīgus padomus no Bībeles.”

Cilvēkiem, kas mēģina pārvarēt atkarību no alkohola, jāatceras, ka reizēm viņi varbūt atkal padosies kārdinājumam iedzert. Ja tā notiek, nevajag krist izmisumā — neveiksmes ir labāk uzskatīt par daļu no atveseļošanās procesa. Ir ieteicams analizēt, kas izraisīja vājuma brīdi, lai to vairs nepieļautu nākotnē. Vai ir kādas konkrētas situācijas vai apstākļi, kuros rodas vēlēšanās iedzert? Varbūt tā ir garlaicība, nomāktība, vientulība, strīdi, spriedze, saviesīgi pasākumi vai vietas, kur citi lieto alkoholu? No tā visa jācenšas izvairīties. ”Es iemācījos saprast un pazīt emocijas, kas bija pirmais solis uz dzeršanu,” saka Ježijs, kuram vajadzēja divus gadus, lai pilnībā pārstātu lietot alkoholu. ”Tagad es izvairos no situācijām, kurās šādas emocijas mēdz rasties. Es neeju uz vietām, kur cilvēki lieto alkoholu. Es neēdu neko, kas satur alkoholu, un pat nelietoju ķermeņa kopšanas līdzekļus vai zāles, kuru sastāvā ir alkohols. Tāpat es nekad neskatos uz alkohola reklāmām.” Daudzi ir konstatējuši, ka pārvarēt tieksmi iedzert ir daudz vieglāk, ja viņi lūdz Dievam ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7; Filipiešiem 4:6, 7.)

Brīvība ir iespējama

Atbrīvoties no alkohola atkarības nav viegli, tas var prasīt ilgstošas pūles, taču tas ir iespējams. Visiem šajā rakstā minētajiem cilvēkiem tas ir izdevies. Ir uzlabojusies viņu veselība, viņiem ir nostiprinājušās attiecības ģimenē, un vairs nav apdraudēts viņu darbs. Alēns saka: ”Tagad es esmu brīvs, jo varu nedzert.” Konstantīns atzīst: ”Tas, ka iepazinu Jehovu, izglāba manu ģimeni. Manai dzīvei tagad ir jēga, un laime vairs nav atkarīga no alkohola.” Viktors par sevi stāsta: ”Es atkal esmu brīvs. Esmu atguvis pašcieņu un beidzot jūtos kā cilvēks.”

Mainīties var ikviens, vienalga, vai viņš savu dzeršanas paradumu dēļ riskē ciest nelaimes gadījumā, izjūt problēmas pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ vai ir kļuvis atkarīgs no alkohola. Ja dzeršana apdraud jūsu dzīvi, nevilcinieties veikt nepieciešamās izmaiņas. Tas nāks par labu gan jums pašam, gan tiem, kas jūs mīl.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 10. lpp.]

Pirmais solis ir atzīt problēmu

[Attēls 11. lpp.]

Lai atmestu dzeršanu, daudziem ir vajadzīga profesionāla palīdzība

[Attēls 12. lpp.]

Palīdzēt var lūgšana

[Attēls 12. lpp.]

Jūs varat atrast spēku pateikt ”nē”!