Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Talkā nāk žurkas

Metāla detektori, kas jau sen tiek izmantoti kājnieku mīnu meklēšanai, ”ir lēni un apnicīgi, jo tie reaģē uz katru metāla gabaliņu, kas pēc tam ir jāpārbauda”, teikts Dienvidāfrikas Republikas laikrakstā The Citizen. ”Taču talkā nāk Gambijas kāmjžurkas — jaunākais ierocis cīņā pret vairāk nekā 100 miljoniem kājnieku mīnu, kas izvietotas aptuveni 60 valstīs un kas nonāvē vai ievaino ap 50 cilvēku dienā.” Mozambikā šos lielos grauzējus izmanto papildus metāla detektoriem un īpaši apmācītiem suņiem, lai meklētu kājnieku mīnas, kas valstī palikušas pēc pilsoņu kara, kurš beidzās 1992. gadā. ”Kājnieku mīnas ir šī konflikta nodevīgais mantojums,” stāstīts minētajā laikrakstā, ”kas līdz šai dienai kropļo un nogalina mozambikiešus, arī lauku bērnus, kas dzimuši labu laiku pēc kara beigām.” Gambijas kāmjžurkas, kurām tāpat kā kāmim ir lieli vaigu maisi barības uzkrāšanai, Āfrikā ir plaši sastopamas, un daudzi tās pieradinātas tur mājās.

Augšup vai lejup?

Vai no veselības viedokļa ir kāda starpība, vai mēs vingrinādamies kāpjam pa stāvu nogāzi augšup vai lejup? Zinātnieki apgalvo, ka zināma starpība esot. Alpos tika veikts kāds pētījums, kura gaitā 45 brīvprātīgie divus mēnešus regulāri kāpa augšup pa 30 grādu slīpu nogāzi un brauca lejā pa trošu ceļu. Pēc tam viņi divus mēnešus rīkojās pretēji — augšā brauca, bet lejā kāpa. Lai gan abos gadījumos šie vingrinājumi palīdzēja samazināt kaitīgā holesterīna līmeni, kā stāstīts Tufts University Health & Nutrition Letter, pētījuma rezultāti liecināja, ka ”kāpšana augšup efektīvāk pazemināja par triglicerīdiem dēvēto tauku līmeni, [savukārt] kāpšana lejup veiksmīgāk samazināja cukura līmeni asinīs un uzlaboja glikozes toleranci”. Tas nozīmē, ka lejup kāpšana varētu būt noderīga diabēta slimniekiem, turklāt tā ir piemērotāka iesācējiem, jo lejup kāpt ir nedaudz vieglāk. Pilsētnieki var izmantot iespēju uzbraukt ar liftu kādā augstā ēkā un kāpt lejā pa kāpnēm, vai arī viņi var sarunāt, lai kāds uzved pakalnā ar automašīnu un pēc tam sagaida lejā. Tomēr jāņem vērā, ka soļošana lejā pa stāvu nogāzi sagādā papildu slodzi ceļgaliem.

Dzīvība okeāna dibenā

Īstenojot starptautisku projektu ”Jūras iemītnieku skaitīšana”, zinātnieki veic plašus okeāna pētījumus, un viņu uzmanības lokā ir arī dzīvības formas, kas sastopamas okeāna dibenā. Līdzšinējās zināšanas par dzīvību okeānā attiecas galvenokārt uz virsējo slāni apmēram līdz 200 metru dziļumam, skaidrots spāņu laikrakstā El País. Tā kā okeāna dziļums daudzviet sasniedz piecus līdz vienpadsmit kilometrus, 95 procenti okeāna dibena joprojām ir neizpētīti. Lai veiktu šo grūto jūras iemītnieku skaitīšanas daļu, biologi gatavojas izmantot sarežģītu aparatūru, kas palīdzēs atrast un nofotografēt dziļūdens sugu pārstāvjus to dabiskajā vidē, jo, izcelti virspusē, daži no tiem ievērojami izmainās. Kāda 50 biologu grupa cer okeāna dzīlēs atklāt miljoniem jaunu sugu. Norādīdams, ka pie Āfrikas krastiem Angolas tuvumā vienu kvadrātmetru lielā okeāna dibena sektorā tika konstatētas 500 dzīvo organismu sugu, projekta vadītājs Pedro Martiness Arbisu sacīja: ”90 procenti no tām līdz šim zinātnei nav bijušas pazīstamas, un ir nepieciešams tās aprakstīt un dot tām nosaukumus.”

Šokolāde — suņu inde

BBC News brīdina, ka šokolāde suņiem izraisa vemšanu un krampjus un, apēsta pietiekamā daudzumā, var tos pat nogalināt. Šokolāde satur ķīmisku vielu teobromīnu, kas suņiem ir indīga — tā kaitīgi ietekmē to sirdi, nieres un centrālo nervu sistēmu. ”200 grami tumšās šokolādes var nonāvēt 25 kilogramus smagu suni, piemēram, labradora kuci,” ziņo BBC News. Mazam sunītim nāvējoši var būt jau 30 grami nesaldinātās šokolādes, ko lieto kulinārijas izstrādājumiem. Turpretī suņiem domātā mākslīgā šokolāde, kas nopērkama zooveikalos, tiem ir nekaitīga.

Autozādzības Mehiko

Meksikas galvaspilsētā Mehiko autozādzības ir kļuvušas par ienesīgu biznesu, teikts laikrakstā El Universal. Katru dienu vidēji tiek nozagtas vai nolaupītas 80 automašīnas, kas pēc tam tiek pārdotas tālāk. Pēc kāda prokurora vārdiem, par saviem upuriem laupītāji visbiežāk izraugās vīriešus, jo sievietes, viņuprāt, drīzāk būs gatavas kliegt un ir lielāka iespēja, ka viņām līdzi būs bērni, un tas apgrūtina laupīšanu. 85 procenti notverto laupītāju ir jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Laupītāji parasti vai nu ar ieroci rokā piespiež vadītāju izkāpt no mašīnas, kas apstājusies pie sarkanās gaismas, vai izraisa sadursmi ar nolūkoto automašīnu, lai panāktu, ka vadītājs no tās izkāpj, vai arī uzbrūk vadītājam, kad tas ver vaļā garāžu. Laikrakstā ieteikts nepretoties laupītājiem, bet saglabāt mieru — īpaši, ja uzbrucējiem ir ierocis — un censties pēc iespējas labāk iegaumēt noziedznieku pazīmes. Lai būtu vieglāk atgūt automobili, īpašniekam jāzina tā numurs un krāsa un tūlīt jāpaziņo policijai šī informācija un citi svarīgi fakti.

Jaunieši pie stūres

Vecāki, kas negrib, ka viņu pusaugu vecuma bērni sēžas pie stūres, pat ja valsts likumi tiem atļauj iegūt autovadītāja tiesības, atbalstu savai nostājai var atrast kāda ASV Nacionālā veselības institūta pētījuma rezultātos. Kā informē The Miami Herald starptautiskais izdevums, šis pētījums liecina, ka smadzeņu rajons, kas attur no riskantas rīcības, līdz 25 gadu vecumam acīmredzot vēl nav pilnībā attīstījies. Agrāk tika uzskatīts, ka smadzenes nobriest, vēlākais, 18 gadu vecumā, kad maņas un refleksi sasniedz augstāko līmeni. Taču, spriežot pēc Ceļu satiksmes drošības apdrošināšanas organizācijas statistikas datiem, salīdzinājumā ar vecākiem autovadītājiem pusaudžiem ir četrreiz lielāka varbūtība iekļūt autoavārijā un trīsreiz lielāka varbūtība iet tajā bojā, jo pusaudžu uzmanība ir nenoturīgāka un viņi drīzāk ir gatavi braukt riskanti.

Brīdinājums par zobu balināšanu

Antonio Alkaldes slimnīcas (Gvadalahara, Meksika) odontoloģijas speciālisti brīdina, ka zobu balināšana var radīt bojājumus un sāpes, informē Mehiko laikraksts Milenio. Balinātāji var izraisīt gan virspusējus, gan dziļus bojājumus, turklāt tie ne vienmēr padara zobus baltākus. Speciālisti norāda, ka veselīgiem zobiem var būt dažādas nokrāsas, arī dzeltenīga un pelēcīga. Ja zobi ir balti, tas vēl nenozīmē, ka tie noteikti ir lieliski, saka odontoloģijas speciāliste Rosio Liliāna Ernandesa, lai gan viedoklis, ka balti zobi ir paši skaistākie un veselīgākie, tiek plaši popularizēts.