Mākslinieks, kas meklēja ”paradīzi”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA TAITI

KOPŠ pirmais cilvēks Ādams zaudēja iespēju dzīvot paradīzē, viņa pēcteči ir centušies zaudēto atgūt. Daudzu mākslinieku alkas pēc paradīzes ir atainojušās viņu darbos. Viens no šādiem māksliniekiem ir slavenais 19. gadsimta gleznotājs Pols Gogēns.

Aptuveni pirms diviem gadiem vairāki simti cilvēku, tostarp arī mākslinieki, ar diviem kuģiem devās uz Hivaoa — mazu salu, kas ietilpst Franču Polinēzijā, Marķīza salu grupā. Šajā salā 1903. gadā Gogēns nomira. Atzīmējot mākslinieka nāves simtgadi, salā tika atklāts viņa vārdā nosaukts kultūras centrs, un šī iemesla dēļ uz turieni devās daudzi viņa talanta cienītāji.

Kur meklējama paradīze?

Bet kāpēc Gogēns vairāk nekā pirms gadsimta atstāja Eiropu, lai atlikušo mūža daļu pavadītu uz šīs klusās salas? Dzīve Eiropā, kur viņš gadiem ilgi bija nesekmīgi centies nopelnīt iztiku ar gleznošanu, viņā bija radījusi dziļu nepatiku pret civilizēto pasauli. Pavadījis divus gadus Taiti, Gogēns Eiropas kultūru un tajā valdošo kārtību sāka uzskatīt par aprobežotu. Pēc atgriešanās Eiropā viņš nolēma: ”Nekas mani neatturēs aizbraukt un vairs neatgriezties. Cik gan nožēlojama ir mūsu dzīve Eiropā!” Viņš noraidīja rietumu kultūras vērtības un kopā ar daudziem citiem tālaika eiropiešiem sapņoja par sen zaudēto paradīzi, kur cilvēks varētu rast patvērumu no civilizācijas kaitīgās ietekmes. Gogēns cerēja piepildīt savu sapni par paradīzi, pārceļoties uz kādu no Klusā okeāna salām, kur spīdētu saule un valdītu miers un kas būtu ideāla vieta gleznošanai.

Tāpat kā daudzi Gogēna laikabiedri, arī viņš uzskatīja, ka vislabāk ir dzīvot vienkāršu dzīvi harmonijā ar dabu tālu prom no civilizētās pasaules. Tā kā polinēzieši dzīvoja ciešā saskaņā ar dabu, dažiem bija radies viedoklis, ka viņi nemaz nav spējīgi uz sliktu rīcību. Ar savu nesamākslotību un maigo raksturu viņi radīja priekšstatu par nevainojamu pasauli. Gogēns ilgojās dzīvot tādā pasaulē un būt laimīgs, turklāt viņš joprojām meklēja atbildes uz jautājumiem par cilvēka eksistenci un sūtību, kā  arī līdzekli pret izmisumu un bailēm no nāves.

Dienvidjūru salas kļuva par Gogēna iedvesmas avotu. Nonācis šajā vidē, viņš atkal sajuta vēlmi gleznot. Sevišķi viņu piesaistīja vietējo iedzīvotāju vienkāršais skaistums. Sejās, kuras viņš zīmēja, atainojās miers, paļāvība un apmierinājums. Gogēns vēlējās savos darbos radīt idilliskas, mierpilnas pasaules atspoguļojumu, kāda pastāv kaut kur zem tropu debesīm.

Patiesa laime

Vai Gogēns atrada patiesu laimi Taiti, Hivaoā vai kādā citā no mazajām tropu salām? Diemžēl viņam bija jāatzīst, ka arī tur dzīve beidzas ar nāvi. Pilnība šajā pasaulē ir nesasniedzams sapnis. Dzīvodams Taiti, viņš rakstīja: ”Es kādu laiku esmu juties nomākts, un tas ir ietekmējis manu darbu. ..man trūkst prieka.” Tropu salas, kas viņa darbos bija attēlotas kā īsta laimes zeme, nepiepildīja viņa cerības. Māksliniekam joprojām trūka naudas, turklāt viņam bija jācīnās ar veselības problēmām. Un, kaut arī viņš dzīvoja brīnišķīgā vidē, uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem viņš nebija atradis atbildes. Domādams par šo paradoksu, Gogēns nolēma radīt gleznu, kas kļūtu par Taiti perioda labāko darbu. Tā bija 3,75 metrus gara alegoriska glezna ar nosaukumu ”D’où venons-nous? Que sommes-nous? Où allons-nous?” (”No kurienes nākam, kas mēs esam, kurp ejam?”). Šajā gleznā viņš centās attēlot savu neizpratni par šo pasauli un cilvēku eksistences neizdibināmo noslēpumu.

Atbildes uz dzīves nozīmīgākajiem jautājumiem, kurus Gogēns uzdeva savos darbos un kurus ir uzdevuši daudzi cilvēki gan pirms, gan pēc viņa, ir atrodamas Bībelē — grāmatā, kurā Dievs ir atklājis savu nodomu attiecībā uz cilvēci. Šīs atbildes ir patiesas un pārliecinošas, turklāt tās sniedz  drošu cerību uz nākotni. Bībele māca, ka neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam — kādā Klusā okeāna salā vai kur citur —, mēs varam kļūt patiesi laimīgi, ja dzīvojam saskaņā ar mūsu Radītāja, Dieva Jehovas, gribu. Jehovas liecinieki Franču Polinēzijā un cituviet pasaulē ar prieku stāsta citiem par Bībelē sniegto cerību uz dzīvi paradīzē.

Gogēna darbu kopijas

Atzīmējot Gogēna nāves simto gadadienu, tika sarīkota izstāde, kurā varēja aplūkot aptuveni simt viņa darbu kopiju. Lielāko daļu no tām bija gleznojuši divi mākslinieki — Klods un Vjera Farīnas. Lai šo darbu paveiktu, viņi kādu laiku bija dzīvojuši Hivaoā. Gogēna darbu kopijas viņi ir ziedojuši mākslinieka vārdā nosauktajam kultūras centram.

Lai izveidotu kopijas, kurās precīzi atspoguļojas mākslinieka sākotnējā iecere, viņi lielās oriģināldarbu fotogrāfijās ir izpētījuši vissīkākās krāsu un formu nianses. Kā viņi paskaidro, kopēt mākslas darbus nebūt nav viegli — tas ir sarežģīts, nogurdinošs un laikietilpīgs darbs. ”Meistars var ļaut iztēlei brīvu vaļu, un, ja viņš izdomās uzzīmēt galdam piecas kājas, nevienam tas nešķitīs dīvaini. Gluži otrādi, viņu pasludinās par ģēniju. Bet, ja kopētājs kādam krūmam aizmirsīs uzzīmēt vienu lapu, viņa darbu nežēlīgi kritizēs. Tāpēc kopētāju ir mazāk nekā cita veida mākslinieku,” viņi  stāsta. Kas māksliniekam ir nepieciešams, lai viņš spētu izgatavot labas kopijas? ”Tā kā viņam ir pieejamas vienīgi oriģinālu fotogrāfijas un pat tajās redzamajām krāsām ne vienmēr var uzticēties, viņam ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas par meistaru, kura darbus viņš kopē, un tā dzīvi. Viņam ir jāiegūst precīza informācija no muzejiem.” Mūsdienās Gogēna darbi ir dārgi, tāpēc Farīnu izgatavotās kopijas ir vērtīgs Gogēna kultūras centra fondu papildinājums.

[Attēls 23. lpp.]

Pola Gogēna pašportrets

[Attēls 23. lpp.]

”Femmes de Tahiti” jeb ”Sur la plage” (”Taiti sievietes” jeb ”Pludmalē”)

[Attēli 24. lpp.]

Gogēna glezna ”Femme à la mangue” (”Sieviete ar mango augli”) un šī darba kopija (zemāk), ko izgatavojuši Klods un Vjera Farīnas; apakšā: mākslinieki savā darbnīcā Atuonā

[Norādes par autortiesībām]

Erich Lessing/Art Resource, NY

Copie dʹoeuvre de Gauguin, avec lʹaimable autorisation de Claude et Viera Farina

[Attēls 25. lpp.]

”Les Parau Parau” (”Saruna”)

[Norāde par autortiesībām]

Scala/Art Resource, NY

[Attēls 25. lpp.]

”Quand te maries-tu?” (”Kad tu precēsies?”)

[Norāde par autortiesībām]

Erich Lessing/Art Resource, NY

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

Gleznas: Erich Lessing/Art Resource, NY