Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Donavas delta — neparastā ūdeņu valstība

Donavas delta — neparastā ūdeņu valstība

Donavas delta — neparastā ūdeņu valstība

No Atmostieties! korespondenta Rumānijā

Donava piedzimst Vācijā, Švarcvaldes masīvā. Šķērsojusi Vāciju, jaunā upe plūst uz austrumiem cauri Austrijai un tālāk gar Slovākijas robežu. Tā pieņemas spēkā un varenā straumē traucas dienvidu virzienā cauri Ungārijai un tad turpina ceļu pa Horvātijas un Serbijas un Melnkalnes robežu. Vēlāk, kļuvusi lēnāka un platāka, upe līkumo pa Bulgārijas robežu, līdz ieplūst Rumānijā, kur tā pagriežas uz ziemeļiem. Pirms Donavas ceļš ir galā, upe uz atvadām vēl pieskaras Ukrainai.

Savā ceļā uzņēmusi ap 300 pieteku ūdeņus, varenā upe, kas nes līdzi daudz nogulšņu, ietek Melnajā jūrā, veidojot brīnišķīgi skaistu deltu. Rumānijas dienvidaustrumos netālu no Tulčas pilsētas Donava sazarojas trīs galvenajās straumēs, kas iepludina tās ūdeņus jūrā, — šie trīs atzari ir Kiļija, Sulina un Sfintu George.

No tām deltā atzarojas neskaitāmas mazākas straumītes, kuru ūdeņi piepilda daudz purvu un ezeru. Upes nogulsnes sajaucas ar jūras smiltīm un izveido plašas smilšu sēres un salas. Dažas vietas, piemēram, Karaormanas sēres smilšu kāpas, kuru augstums sasniedz sešus metrus, izskatās gluži kā tuksnesis.

Taču Donavas delta ir kaut kas vairāk nekā tikai mūžam mainīga smilšu un sanešu valstība. Delta aizņem aptuveni 4300 kvadrātkilometru platību, un tas ir viens no Eiropas lielākajiem mitrājiem. Turklāt Donavas deltā plešas niedru audzes, kas, iespējams, ir lielākās pasaulē, — šo niedrāju platība ir aptuveni 1700 kvadrātkilometri.

Uz daudzām sērēm zaļo staltu gobu, ozolu un alkšņu meži. Nebeidzamā sacensībā par saules gaismu kokus apvij meža vīnogulāju, efeju, periploku un citu vīteņaugu tīkls. Savā ziņā Donavas delta ir gigantisks organiskais filtrs, kas darbojas kā lielākā ūdens attīrīšanas sistēma Eiropā.

Dzīvās dabas paradīze

Donavas deltā pulcējas miljoniem putnu, kas pārstāv vairāk nekā 300 sugas. Te ligzdo aptuveni puse pasaules sārto pelikānu un vairāk nekā 60 procenti pundurkormorānu, turklāt deltā ziemo gandrīz visa globāli apdraudēto sarkankakla zosu populācija. Martā pelikāni vij ligzdas un dēj olas grūti pieejamās vietās uz peldošām niedru saliņām. Kad pienāk rudens, pelikāni dodas prom, lai pārlaistu ziemu Nīlas deltā, Grieķijā vai pat tālajos Indijas krastos.

Atpakaļ uz Donavas deltu putnus vilina ne tikai ideāli piemērotā vide, bet arī zivju bagātība. Deltas ūdeņos mājo vairāk nekā 90 sugu zivis. Puse no visām saldūdens zivīm, kas tiek patērētas Rumānijā, nāk no Donavas deltas. Vienas no slavenākajām deltas zivīm ir stores, kas iepeld upē nārsta laikā, lai laistu te ikrus. Storu ikri — melnais kaviārs — ir iecienīta un dārga delikatese.

Īsta sauszeme aizņem pavisam nelielu daļu deltas teritorijas — tikai 13 procenti no tās paceļas virs augstākā ūdens līmeņa. Te ir sastopami tādi dzīvnieki kā vilki, lapsas, zaķi un ondatras. Deltā patvērumu atraduši arī apdraudētie Eirāzijas ūdri un Eiropas ūdeles, ar kuru kažokādām savulaik labprāt greznojās modes dāmas. Turklāt šajā brīnumainajā ūdeņu valstībā dūc, spindz un rāpo vairāk nekā 1800 sugu kukaiņi.

Unikāls biosfēras rezervāts

1991. gadā Donavas delta tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā, un nākamajā gadā tā tika atzīta par starptautiski nozīmīgu biosfēras rezervātu. Rezervāta administrācija ir izvietota Tulčas pilsētā. Ir pieņemti normatīvie akti, kas regulē zivju zveju deltā, tomēr maluzvejniecība joprojām apdraud zivju krājumus.

Deltas ekosistēmai kaitējumu nodara arī notekūdeņi, ko Donavas 2850 kilometru garajā ceļā uz jūru upē iepludina pilsētas un rūpniecības centri. Agrāk Donavas lejtecē augšpus deltas pletās mitri zālāji, kas izfiltrēja ūdeni, pirms tas ieplūda deltā, taču patlaban gandrīz četras piektdaļas šo zālāju jau ir izzudušas.

Mūsdienās delta joprojām paplašinās, ietiecoties tālāk Melnajā jūrā par veseliem 30 metriem gadā. Tāpat kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Donava nemitīgi veido un atjauno šo krāšņo un mūžam mainīgo ainavu.

[Karte 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

UKRAINA

MOLDOVA

RUMĀNIJA

Bukareste

Donavas delta

MELNĀ JŪRA

Donava

BULGĀRIJA

[Attēls 24. lpp.]

Deltas niedrāji, kas ir vieni no lielākajiem pasaulē, dod patvērumu neskaitāmām dzīvām radībām

[Attēls 24. lpp.]

Ondatra

[Attēli 25. lpp.]

Te ligzdo aptuveni puse pasaules sārto pelikānu

[Attēls 26. lpp.]

Šajā putnu paradīzē mājo vairāk nekā 300 sugu putni, starp kuriem ir arī zivjudzenīši

[Attēli 26. lpp.]

Donavas deltā ir sastopamas vairāk nekā 1800 kukaiņu sugu

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

Visi fotoattēli: Silviu Matei

[Norāde par attēla autortiesībām 25. lpp.]

Visi fotoattēli: Silviu Matei

[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]

Visi fotoattēli: Silviu Matei