Laikrakstu plusi un mīnusi

”Muļķis ir tas, kurš nekad nelasa avīzes, bet vēl lielāks muļķis ir tas, kurš tic visam, kas rakstīts avīzēs.” (Augusts fon Šlecers, 18. gadsimta otrās puses vācu vēsturnieks un publicists.)

KĀDĀ aptaujā vairākiem tūkstošiem Lielbritānijas un Francijas iedzīvotāju tika uzdots jautājums, cik lielā mērā viņi uzticas 13 dažādām institūcijām. Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem, prese ierindojās pēdējā vietā, atpaliekot pat no politikas un lielā biznesa. Amerikas Savienotajās Valstīs vairākums lasītāju gan joprojām apgalvo, ka uzticas laikrakstiem, tomēr Pjū pētījumu centra iegūtā informācija liecina, ka šī uzticība ir sarukusi.

Skeptiskai attieksmei pret presi ir savs pamats, īpaši, ja publicētais materiāls skar attiecīgās valsts nacionālās intereses, jo šo interešu vārdā bieži vien tiek upurēta patiesība. 20. gadsimta angļu valstsvīrs Arturs Ponsonbijs reiz izteicās: ”Kad tiek pasludināts karš, patiesība ir pirmais kritušais.”

Bet pat tad, ja nekāds karš nav pasludināts, ir gudri analizēt ziņas, saglabājot veselīgu skepticismu. ”Nesapratīgais visam tic,” teikts Bībelē, ”bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Ja būsim apdomīgi, izvērtējot laikrakstos publicētās informācijas ticamību, mēs varēsim no tiem smelties daudz noderīgu ziņu un apmierināt savu vēlēšanos uzzināt jaunumus.

Kāpēc ziņas ir svarīgas

Plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, jo tie mums palīdz sekot līdzi pasaules notikumiem. Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc ka daudz ko no tā, kas mūsdienās norisinās pasaulē, ir pravietojis izcilākais no visiem praviešiem — Jēzus Kristus. Kad Jēzum  uzdeva jautājumu par šīs sistēmas galu, viņš sacīja, ka beigu laiku iezīmēs kari, netaisnības pieaugums, pārtikas trūkums, sērgas, zemestrīces un tamlīdzīgi notikumi. (Mateja 24:3—14; Lūkas 21:7—11.)

Bībelē arī pravietots: ”Pastarajās dienās iestāsies grūti laiki.” Tālāk šajā pravietojumā sacīts, ka ”pastarajās” jeb pēdējās dienās cilvēki būs ”patmīlīgi, mantas kārīgi” un ”nepaklausīgi vecākiem”. Tie būs ”nemīļi” un ”nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu”. (2. Timotejam 3:1—5.)

Jūs noteikti redzat šo Bībeles pravietojumu piepildāmies arī tajā vietā, kur jūs dzīvojat, un notikumi visā pasaulē, par kuriem mēs varam lasīt laikrakstos, apstiprina Bībeles pravietojumu precizitāti. Bet vai tas nozīmē, ka var ticēt visam, kas rakstīts laikrakstos? Nē, tā tomēr nav, un pat paši preses darbinieki atzīst, ka ir vajadzīga apdomība.

Kāpēc informācija ne vienmēr ir precīza

Pat visgodīgākie un prasmīgākie profesionāļi mēdz kļūdīties. ”Tajos trīs gados, ko es nostrādāju par ārštata faktu pārbaudītāju,” žurnālā Columbia Journalism Review rakstīja Ariēla Hārta, ”neviens raksts, ko es pārbaudīju, nebija bez kļūdām, vienalga, vai tas aizņēma piecas lappuses vai divas rindkopas.” Viņa min tādus piemērus kā neprecīzi norādīts gads, novecojuši dati, nepareizi uzrakstīti vārdi, no citiem avotiem pārņemta informācija, kas plaši izskanējusi atklātībā un tomēr ir nepareiza.

Žurnālistiem jārēķinās ar to, ka ne visi ziņu avoti ir uzticami. Reizēm presei tīšuprāt tiek piegādāta aplama informācija. 1999. gadā kāds jokdaris ”piespēlēja” presei safabricētu ziņu par ”kapsētas atrakciju parka” izveidi. Lai padarītu šo stāstu ticamāku, viņš internetā izveidoja vizuāli pievilcīgu neesošas būvfirmas mājaslapu un norādīja tālruņa numuru, pa kuru zvanīt, lai iegūtu sīkākas ziņas. Zvanītājiem atbildēja pats krāpnieks, uzdodamies par būvfirmas pārstāvi. Ziņu aģentūra Associated Press uzķērās uz āķa, un daudzos ASV dienas laikrakstos parādījās ziņa par šo dīvaino atrakciju parku. Kā teikts kādā preses izdevumā, tamlīdzīgas mistifikācijas vislabāk izdodas, ja publikai  tiek piedāvāts ”provocējošs, ar spilgtiem vizuāliem materiāliem papildināts stāsts, kas ir šokējošs, taču ticams”.

Pat ja žurnālistam ir vislabākie nodomi, var gadīties, ka viņš kaut ko ir nepareizi sapratis vai nav uztvēris. ”Žurnālisti parasti strādā ātri,” skaidro kāda poļu žurnāliste. ”Laikraksti sacenšas savā starpā, un katrs grib pirmais publicēt jaunākās ziņas. Tāpēc daudzi no mums, lai kā viņi gribētu, nevar uzrakstīt rakstu, kas balstīts tikai uz rūpīgi pārbaudītiem faktiem.”

Manipulācijas ar presi

Izdevumā Freedom of the Press 2003—A Global Survey of Media Independence (Preses brīvība 2003. Globāls plašsaziņas līdzekļu neatkarības pētījums) par 115 no 193 valstīm atzīts, ka tajās nav preses brīvības vai tā ir tikai daļēja. Taču neuzkrītošas manipulācijas ar preses informāciju mēdz notikt arī tādās valstīs, kur kopumā valda preses brīvība.

Gadās, ka dažiem žurnālistiem gluži vienkārši liedz pieeju būtiskai informācijai, kamēr citi, kas gatavi pakļauties, saņem ekskluzīvas intervijas un uzaicinājumus pavadīt politiķus svarīgās vizītēs. Presi dažkārt ietekmē arī reklāmdevēji. ”Reklāmdevējs var piedraudēt, ka vairs neievietos laikrakstā ienesīgas reklāmas, ja tajā parādīsies negatīva informācija par viņu,” atzina kāda poļu žurnāliste. Savukārt kāda Japānas laikraksta literārais redaktors brīdināja: ”Ņemiet vērā, ka objektīva preses ziņa ir kaut kas ļoti grūti sasniedzams.”

Bet, ja pat profesionāliem žurnālistiem ir tik grūti sagatavot objektīvu materiālu, rodas jautājums: kā lai lasītājs zina, kam var ticēt?

Vajadzīga līdzsvarotība

Nav šaubu, ka lasītājiem ir jābūt apdomīgiem. ”Vai auss nepārbauda runas, kā ar muti pienākas nogaršot maizi?” jautāja patriarhs Ījabs. (Ījaba 12:11.) Ir labi rūpīgi analizēt lasīto, lai pārliecinātos, vai tas skan ticami. Lasītājs rīkojas gudri, ja pārbauda un izsver, kas, visticamāk, ir patiess un kas ne.  Pirmajā gadsimtā kāds Jēzus Kristus māceklis atzinīgi izteicās par cilvēkiem, kas klausījās apustuļa Pāvila vārdos, bet pēc tam pārbaudīja avotus, uz kuriem Pāvils balstījās, lai noskaidrotu, vai Pāvils māca patiesību. (Apustuļu darbi 17:11; 1. Tesaloniķiešiem 5:21.)

Laikrakstu lasītājs var rīkoties līdzīgi un pajautāt sev: kādi ir raksta autora uzskati un pozīcija? Kādi ir viņa aizspriedumi? Vai rakstā minēti konkrēti fakti, ko citi var pārbaudīt? Kas varētu būt ieinteresēts patiesības sagrozīšanā? Ir gudri pārbaudīt informāciju, salīdzinot to ar citos avotos teikto. Tāpat ir noderīgi apspriest izlasīto ar citiem. ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs,” skan kāds Bībeles sakāmvārds. (Salamana Pamācības 13:20.)

Tomēr neprasiet no laikrakstiem pilnību. Kā jau bija minēts, dažādu iemeslu dēļ laikraksti nevar būt absolūti objektīvi. Taču tie mums palīdz būt informētiem par notikumiem, kas risinās pasaulē. Ir svarīgi būt lietas kursā par notiekošo, jo Jēzus, runādams par laikiem, kuros mēs dzīvojam, mudināja: ”Esiet modrīgi.” (Marka 13:33.) Lai arī laikrakstiem nenoliedzami ir savi trūkumi, tie palīdz mums sekot šim aicinājumam.

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

KAD PATIESĪBA TIEK SAGROZĪTA

Neprecizitātes presē un citos plašsaziņas līdzekļos bieži vien parādās steigas dēļ vai arī tāpēc, ka ir saņemta nepareiza informācija. Bet pat šāda netīša faktu sagrozīšana var kļūt par cēloni tam, ka strauji izplatās nepatiesas ziņas, kam ir nopietnas sekas. Taču reizēm sabiedrība tiek dezinformēta tīšām, kā notika, piemēram, nacistiskajā Vācijā, kur ar nolūku tika izplatīti meli par noteiktām tautām un reliģijām.

Pirms dažiem gadiem vāji maskēta nomelnošanas kampaņa tika izvērsta Krievijas galvaspilsētā Maskavā, kur tobrīd tiesā tika izskatīta kāda cilvēktiesību lieta. ”Kad Maskavā trīs meitenes izdarīja pašnāvību,” bija stāstīts laikrakstā The Globe and Mail (Kanāda, Toronto), ”Krievijas plašsaziņas līdzekļi tūlīt izteica pieņēmumu, ka viņas bijušas fanātiskas Jehovas liecinieku sekotājas.”

Šīs ziņas parādījās 1999. gada 9. februārī — tieši tajā datumā, kad tiesa atsāka izskatīt lietu, kas bija ierosināta ar mērķi aizliegt Jehovas liecinieku darbību Maskavā. Džefrijs Jorks no The Globe and Mail Maskavas nodaļas rakstīja: ”Vēlāk milicija atzina, ka meitenēm nav bijis nekāda sakara ar šo reliģisko sektu. Bet līdz tam laikam kādā Maskavas televīzijas kanālā jau bija izskanējis jauns apvainojums šai sektai: skatītājiem tika paziņots, ka Jehovas liecinieki nacistiskajā Vācijā esot sadarbojušies ar Ādolfu Hitleru, — par spīti vēsturiskajām liecībām, ka vairāki tūkstoši no viņiem kļuva par nacistu nāves nometņu upuriem.”

Ar šādu nepatiesu ziņu palīdzību dezinformētās un satrauktās sabiedrības acīs Jehovas liecinieki tika iztēloti vai nu par pašnāvniecisku kultu, vai par nacistu atbalstītājiem.

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus Kristus pravietoja daudzus no tiem notikumiem, par kuriem mēs varam lasīt laikrakstos

[Attēli 8. lpp.]

Laikrakstu ziņas apstiprina Bībeles pravietojumus

[Norāde par autortiesībām]

FAO photo/B. Imevbore

[Attēls 8., 9. lpp.]

Cilvēki, kuri pārbaudīja, kas teikts avotos, uz kuriem apustulis Pāvils balstīja savas mācības, saņēma par to uzslavu; ja mēs lasām laikrakstos kādas neparastas ziņas, ir gudri sekot viņu paraugam