Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Bišu dzeņi — krāsainie skaistuļi

Bišu dzeņi — krāsainie skaistuļi

Bišu dzeņi — krāsainie skaistuļi

No Atmostieties! korespondenta Spānijā

IEDOMĀJIETIES putnu dzimtu, kuras pārstāvji laistās gandrīz vai visās varavīksnes krāsās. Lidojumā tie pārspēj izveicībā pat dažus no visveiklākajiem kukaiņiem. Turklāt dažas šīs dzimtas sugas pieder pie tiem nedaudzajiem putniem, kas veido sociālas grupas jeb klanus, kuros radinieki cits citam palīdz izaudzināt mazuļus. Un tās ir tikai trīs no daudzajām aizraujošajām bišu dzeņu jeb bišķērāju īpatnībām.

Putnu vērotāju uzmanību pirmām kārtām parasti piesaista tieši bišu dzeņu krāsainā āriene. Daudziem kukaiņēdājiem putniem ir neuzkrītošs tērps, un tie bieži paliek nepamanīti, turpretī bišu dzeņi demonstrē tik spilgtas krāsas un meistarīgu lidojumu, ka tos grūti atstāt bez ievērības. Šo putnu spalvas mēdz būt koši zaļos, zilos, sarkanos un dzeltenos toņos, un dažiem no tiem, piemēram, Eiropas bišu dzenim, tērpā apvienojas visas šīs un vēl citas krāsas. Kādai Austrālijā sastopamai sugai krāsu gamma ir tik bagāta, ka to dēvē par varavīksnes putnu.

Bišu dzeņi ir sastopami Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Eiropā, galvenokārt tās dienvidu daļā. Šos putnus reti tur nebrīvē, tāpēc, lai papriecātos par bišu dzeņu skaistumu, jādodas tos vērot brīvā dabā. ”Ir īsta bauda vērot šos drosmīgos, enerģiskos putnus,” rakstīts elektroniskajā izdevumā Wildwatch. ”Daudzu sugu bišu dzeņi īpaši neuztraucas par cilvēku klātbūtni, tāpēc tos ir viegli fotografēt.”

Sasniegumi gaisā

Bišu dzeņi kukaiņus ķer lidojumā, un, tā kā šie putni dod priekšroku lieliem un veikliem kukaiņiem, kā bitēm, lapsenēm un sirseņiem, tiem ir jābūt gan ātriem, gan izveicīgiem. Arī labai redzei ir liela nozīme. Piemēram, Eiropas bišu dzenis spēj pamanīt biti vai lapseni jau no simt metru attāluma. *

Daži bišu dzeņi ķer laupījumu, pikējot uz to no augšas, taču lielākoties tie mēdz tupēt kādā piemērotā postenī un šauties pakaļ garām lidojošiem kukaiņiem. Vairāku sugu bišu dzeņi izmanto metodi, kas prasa vēl lielāku veiklību. Tie palido nedaudz aiz un zem nolūkotā kukaiņa, — ”aklajā zonā”, kur kukainis tos neredz —, bieži vien gandrīz skardami zemi, un pēc tam mazliet uzņem ātrumu, paceļ augšup galvu un saķer laupījumu ar savu garo knābi.

Daži Āfrikas bišu dzeņi barības meklējumos izmanto citu dzīvnieku palīdzību. Tie mēdz turēties blakus lieliem dzīvniekiem, putniem un pat automašīnām, kas saceļ gaisā kukaiņus, kurus bišu dzeņiem pēc tam ir vieglāk noķert. Bezbailīgais sarkanais bišu dzenis dažkārt pavizinās uz kāda strausa, kazas vai zebras muguras. Dzīvnieki ne tikai noder par izdevīgu posteni, bet arī iztraucē siseņus un sienāžus, ar kuriem bišu dzeņi barojas. Arī meža ugunsgrēki piesaista sarkano bišu dzeņu barus, kas mielojas ar kukaiņiem, kuri bēg no liesmām. *

Saules pelde, spalvu pošana un mazgāšanās

Lai varētu ātri lidot, spalvām jābūt lieliskā kārtībā, un bišu dzeņiem ir dažādas metodes, kā tikt vaļā no parazītiem un tīrīt savu tērpu. Tā ir ļoti nopietna lieta. Kārtīgs bišu dzenis katru dienu kādus 10 procentus laika veltī tam, lai sapostos un parūpētos par savu labsajūtu.

No rītiem saules peldes palīdz putniem sasildīties, un bieži vien tās tiek apvienotas ar spalvu kārtošanu. Saules siltums acīmredzot padara parazītus kustīgākus, un tāpēc no tiem ir vieglāk atbrīvoties. Dažu sugu bišu dzeņiem patīk sauļoties kolektīvi: vairāki putni mēdz gozēties saulītē, ieņēmuši vienādu pozu. Pavērsuši muguras pret sauli un iepletuši spārnus, tie, tā vien šķiet, atdarina tūristu bariņu pludmalē.

Mazgājas bišu dzeņi retāk nekā ieskājas, un visbiežāk tie apmierinās ar īsu iemērkšanos ūdenī lidojuma laikā. Sausos apvidos bišu dzeņiem jāiztiek ar smilšu vannām. Pēc tam putni vienmēr rūpīgi ieskājas un kārto spalviņas. Šis ikdienas rituāls ir galvenais veids, kā likvidēt ārējos parazītus, kas bieži nomoka tādus alās perējošus putnus kā bišu dzeņus.

Pulciņā vienmēr labāk

Lielākā daļa bišu dzeņu ir sabiedriski putni, un vairākas to sugas ligzdo lielās kolonijās, no kurām dažās mēdz būt līdz pat 25 tūkstošiem īpatņu. Ligzdošanas kolonijas parasti ir izvietojušās augstos, smilšainos krastos, kur putni viegli var izrakt alas. Kolonija nodrošina papildu aizsardzību pret plēsējiem, un savstarpēja sadarbība palīdz putniem ātri atrast vietas, kur ir daudz barības. Arī tad, kad bišu dzeņi devušies barības meklējumos, tie turas kopā un spalgi sasaucas cits ar citu.

Vairākas bišu dzeņu sugas, piemēram, baltpieres bišu dzeņi, veido ģimenes klanus, kas kopīgi rūpējas par mazajiem putnēniem. * Bišu dzeņu pārim parasti palīdz šī pāra jau pieaugušie bērni, un viņu līdzdalība ļauj sekmīgi izaudzināt divreiz vairāk mazuļu. ”Palīgi piedalās visu vecāku pienākumu veikšanā: tie palīdz rakt alu, perēt olas un, pats galvenais, barot mazuļus,” stāstīts grāmatā Kingfishers, Bee-Eaters and Rollers (Dzenīši, bišu dzeņi un krāšņvārnas).

Bišu dzeņiem, kas pieder pie viena klana, ļoti patīk tupēt cieši blakus. Dažreiz putni tā saspiežas cits pie cita, ka rodas iespaids, it kā tie grasītos fotografēties un mēģinātu visi ietilpināties vienā kadrā. Reizēm vairāki bišu dzeņi nosēžas vienā zarā un tad sabīdās kopā. Vēsās naktīs šis paradums tiem palīdz saglabāt ķermeņa siltumu.

Bišu dzeņu vājība

Rietumāfrikā, kur lielā daudzumā sastopami rijīgie klejotājsiseņi, kā arī citās vietās bišu dzeņi ir sākuši specializēties siseņu ķeršanā. Lai izmantotu šo bagātīgo barības avotu, sarkanie bišu dzeņi pat ir mainījuši savus vairošanās un migrācijas paradumus un sākuši sekot siseņu bariem, kas pārvietojas gar Nigēras upi.

Tomēr, kā norāda pats to nosaukums, bišu dzeņiem ir kāda vājība — tie ļoti labprāt mielojas ar bitēm. Šī iemesla dēļ bišu dzeņi noteikti nav biškopju mīļākie putni. Taču tie ēd arī bišu ienaidniekus, piemēram, lapsenes un sirseņus, un rudeņos tie barojas ar vecajām bitēm, kas varētu ienest stropā infekciju.

”Mūsdienās bišu dzeņi ar savu krāšņo, daudzkrāsaino tērpu ir izpelnījušies vispārēju apbrīnu,” atzīts grāmatā Handbook of the Birds of the World (Pasaules putnu rokasgrāmata). Dažas bišu dzeņu ligzdošanas vietas ir kļuvušas par populāriem tūristu apskates objektiem Āfrikas safari maršrutos.

Ja jūs dzīvojat apvidū, kur var ieraudzīt bišu dzeņus, ir vērts ieskatīties vērīgāk, lai papriecātos par šiem krāsainajiem skaistuļiem.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 7. rk. Kad bišu dzeņi ķer tādus dzeļošus kukaiņus kā bites un lapsenes, tie norij savu guvumu tikai pēc tam, kad ir atbrīvojušies no indes. Parasti putns nometas uz kāda ērta zara un cītīgi berzē pret to noķerto kukaini, lai inde izdalītos. Bišu dzenis pat uz mirkli aizver acis, lai tajās netrāpītu indes šļāciens.

^ 9. rk. Šī paraduma dēļ kādā no vietējām Rietumāfrikas valodām sarkano bišu dzeni sauc par ”uguns brālēnu”.

^ 16. rk. Kenijā kādā aptuveni 400 īpatņu lielā baltpieres bišu dzeņu kolonijā bija 60 klani. Pēc zinātnieku vārdiem, kolonijas sociālā struktūra, iespējams, ir viena no sarežģītākajām, kāda līdz šim pētīta putnu pasaulē.

[Attēls 23. lpp.]

Mazais bišu dzenis, Austrumāfrika

[Attēls 23. lpp.]

”Varavīksnes putns”, Austrālija

[Attēls 23. lpp.]

Somālijas bišu dzenis, Kenija

[Attēls 23. lpp.]

Baltpieres bišu dzenis, Āfrika

[Attēls 24. lpp.]

Eiropas bišu dzenis, Spānija

Riestojošs pāris: tēviņš piedāvā mātītei garkājodu

[Attēls 24. lpp.]

Bišu dzeņi, Izraēla

[Attēls 24. lpp.]

Sarkanie bišu dzeņi, Botsvāna

[Attēls 25. lpp.]

Sarkanie bišu dzeņi, Botsvāna

[Norāde par autortiesībām]

©kevinschafer.com

[Attēls 25. lpp.]

Sarkanie bišu dzeņi, Singapūra