Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Jaunieši un mobilie telefoni

”Britu jauniešiem šķiet neiespējami organizēt savu dzīvi, ja viņi palikuši bez mobilā telefona,” stāstīts Londonas Daily Telegraph. Zinātnieki veica pētījumu, kura gaitā kādai 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu grupai divas nedēļas bija jāiztiek bez saviem mobilajiem telefoniem. ”Viņiem tā bija ļoti savāda situācija,” teikts minētajā laikrakstā. ”Jauniešiem bija jāpieredz vesela virkne jaunu notikumu: jāsarunājas pašiem ar saviem vecākiem, jāklauvē pie draugu durvīm un jāsatiek draugu vecāki.” Profesors Maikls Hjūlms no Lenkasteras universitātes (Anglija) norāda, ka sarunas pa mobilo telefonu jauniešiem ir veids, kā iegūt drošības sajūtu un apliecināt sevi. Kā stāstīts laikrakstā, kāda pusaudze bez mobilā telefona bija jutusies ”saspringta un satraukta”, savukārt kādam zēnam bija uzmākusies vientulības sajūta un viņam bija nācies plānot savu dzīvi, lai tiktos ar cilvēkiem konkrētā laikā, jo viņš vairs nevarēja parunāties ar draugiem, kad vien ienāca prātā.

Vācieši pārāk taupa ūdeni?

Kā informē Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung, Vācijas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās rodas problēmas, jo patērētāji pārāk taupa ūdeni. Savulaik Vācijā tika prognozēts lielāks ūdens patēriņš, un atbilstoši tam arī tika ierīkoti cauruļvadu tīkli. Vienlaikus iedzīvotāji tika mudināti taupīt ūdeni, lai saudzētu vidi un nepārtērētu dabas resursus, un ūdens patēriņš ir samazinājies. Taču tagad ir radusies jauna problēma, jo, pēc Vācijas Gāzes un ūdens pārvaldes pārstāvja Ulriha Emihena vārdiem, ”daudzās vietās dzeramais ūdens caurulēs stāv uz vietas”. ”Stāvošā ūdens dēļ caurules rūsē, un ūdens absorbē metālus,” viņš saka. Turklāt, ja kanalizācijas caurulēs nav pietiekami daudz ūdens, cietās vielas sakrājas un sāk pūt. Vienīgais risinājums ir skalot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ar dārgo dzeramo ūdeni.

Ķeizargrieziens un alerģijas

”Ķeizargrieziens, iespējams, ir saistīts ar ilgtermiņa risku, ko mēs līdz šim neesam ņēmuši vērā,” saka Zibille Kolecko no Ludviga Maksimiliāna universitātes (Vācija, Minhene). ”Es nekādā gadījumā neieteiktu [izdarīt ķeizargriezienu], ja tam nav medicīnisku iemeslu.” Pētnieki uzskata, ka dzemdības ar ķeizargriezienu varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ir palielinājies astmas un alerģijas gadījumu skaits. Kāds pētījums, kas aptvēra 865 zīdaiņus, kuri pirmos četrus mēnešus bija baroti ar mātes pienu, parādīja, ka tiem bērniem, kas bija nākuši pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, biežāk bija vērojamas gremošanas problēmas un viņiem bija paaugstināts pārtikas produktu nepanesības risks. Žurnālā New Scientist rakstīts: ”Varbūt tas izskaidrojams ar to, ka bērniem, kas dzimuši ar ķeizargriezienu, nav bijis iespējas dzemdību laikā norīt derīgas baktērijas; zarnu trakta kolonizācijai ar baktērijām ir būtiska nozīme imūnsistēmas attīstībā.”

”Pats izsmalcinātākais mājas dekors”?

”Rietumu tūristi un uzņēmēji, kas Ķīnā nelegāli pērk tīģeru ādas, ir vainojami tajā, ka tiek slaktēti vieni no pasaules visapdraudētākajiem dzīvniekiem,” raksta Londonas The Sunday Telegraph. Savvaļas tīģeru populācija simt gadu laikā ir sarukusi no 100 tūkstošiem īpatņu līdz nepilniem pieciem tūkstošiem. Visvairāk šo dzīvnieku ir Indijā, un nedaudz tīģeru ir arī citās Dienvidāzijas valstīs un Tālajos Austrumos. Vides pētījumu aģentūra (Londona) uzsver, ka pircēji uzskata tīģeru ādas par ”pašu izsmalcinātāko mājas dekoru, taču viņu dēļ tīģeriem draud izzušana. [..] Šie dzīvnieki ir tik apdraudēti, ka sugas pastāvēšanai ir svarīgs katrs īpatnis.” No 1994. līdz 2003. gadam tika konfiscētas 684 tīģeru ādas, bet tā visdrīzāk ir tikai neliela daļa no kontrabandas ādām.

Implantējamas identifikācijas mikroshēmas

ASV medicīnas žurnāls Journal of the American Medical Association (JAMA) ziņo, ka ASV Pārtikas un medikamentu pārvalde ir akceptējusi implantējamas identifikācijas mikroshēmas, ar kuru palīdzību var piekļūt pacientu medicīniskajiem datiem. Ražotāji iesaka implantēt šīs rīsa graudiņa lieluma mikroshēmas zem pacienta ādas tricepsa rajonā. Novelkot skeneri pār implantācijas vietu, medicīnas darbinieks var nolasīt implanta identifikācijas numuru. Pēc tam, izmantojot drošu interneta pieslēgumu, ar šī numura palīdzību ir iespējams piekļūt informācijai, kas jau iepriekš ievadīta datu bāzē. Jaunā tehnoloģija ”var atvieglot ātru piekļuvi būtiskai medicīniskai informācijai par pacientiem, kas atrodas bezsamaņā vai citu iemeslu dēļ nespēj kontaktēties”, teikts JAMA, un to varētu izmantot personas identifikācijai arī citās jomās.

Kopdzīve bez laulības

”Aizvien vairāk kanādiešu pirms laulības dzīvo kopā nereģistrējušies,” ziņo laikraksts Vancouver Sun. Vanjē Ģimenes institūta (Kanāda, Otava) izpilddirektors Alans Mirabelli saka: ”Tā Kanādas iedzīvotāju paaudze, kuriem šobrīd vēl nav 35 gadi, ir pieredzējusi vecāku šķiršanos biežāk nekā visas citas. Tāpēc viņi cenšas nepārsteigties ar precēšanos.” Kādā aptaujā, kurā piedalījās gandrīz 2100 Kanādas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 34 gadiem, tika konstatēts, ka ”22 procenti.. dzīvo civillaulībā, bet 27 procenti ir precējušies”, stāstīts laikrakstā. ”Kāds agrāk veikts Vanjē institūta pētījums liecināja, ka 1975. gadā 61 procents bija precējušies un tikai viens procents dzīvoja civillaulībā.”

Vētrains gads

”2004. gads, ko iezīmēja četras spēcīgas viesuļvētras Karību reģionā un postoši taifūni Āzijā, bija ceturtais karstākais gads, kāds reģistrēts vēsturē. Kopš 1990. gada ir reģistrēti 10 viskarstākie gadi, un šis gads turpināja kopējo tendenci,” teikts Associated Press ziņojumā. Pagājušajā gadā ir bijuši arī vislielākie ar laika apstākļiem saistītie materiālie zaudējumi. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Amerikas Savienotajās Valstīs un Karību baseinā vien viesuļvētras nodarījušas zaudējumus vairāk nekā par 43 miljardiem dolāru (24 miljardiem latu). Kamēr dažos reģionos plosījās vētras un valdīja nepieredzēts karstums, citur bija vērojamas neparasti bargas ziemas. Piemēram, Argentīnas dienvidus, kā arī Čīli un Peru jūnijā un jūlijā piemeklēja spēcīgs sals un sniegs. Associated Press ziņo: ”Zinātnieki uzskata, ka ilgstošs temperatūras kāpums, visticamāk, arī turpmāk negatīvi ietekmēs planētas klimatu.”