Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem

LAI arī kādi apzīmējumi tiktu lietoti, skaidrs ir viens: industriālās, ekonomiski attīstītās valstis dižojas ar augsto dzīves līmeni, turpretī citās valstīs, kurās ekonomiskais stāvoklis ir sliktāks, cilvēkiem ir jāiztiek ar pašu mazumiņu. Varētu pat sacīt, ka runa ir par divām dažādām pasaulēm.

Protams, šīs divas pasaules mēdz pastāvēt arī vienas valsts ietvaros. Var padomāt kaut vai par iepriekšējā rakstā pieminētajām valstīm, kurās dzīves līmenis ir diezgan augsts. Līdzās bagātajiem šajās zemēs dzīvo arī nabadzīgie. Piemēram, ASV aptuveni 30 procentus no visiem ienākumiem saņem 10 procenti bagātāko mājsaimniecību. Savukārt 20 procentiem nabadzīgāko mājsaimniecību no visiem ienākumiem atliek tikai 5 procenti. Līdzīga situācija, iespējams, pastāv arī jūsu zemē, īpaši, ja tajā ir neliels  vidusslānis. Bet arī zemēs, kur vidusslānis ir diezgan liels, valdībai tik un tā neizdodas pilnībā likvidēt plaisu, kas šķir bagātos no nabadzīgajiem.

Katrai sabiedrībai savi trūkumi

Savas ēnas puses ir kā attīstības zemēm, tā arī bagātajām valstīm. Viena asa problēma, kas ir raksturīga nabadzīgajām valstīm, ir kvalitatīvas veselības aprūpes trūkums. Šajā lappusē minētajās 9 bagātākajās valstīs ārstu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu svārstās no 1 pret 242 līdz 1 pret 539, savukārt 18 nabadzīgākajās valstīs situācija ir daudz sliktāka: šī attiecība ir 1 pret 3707 līdz 1 pret 49 118. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka attīstītajās valstīs vidējais cilvēka mūža garums ir aptuveni 73 gadi, bet vairāk nekā pusē trūcīgāko valstu vidējais cilvēka mūža garums ir ievērojami mazāks par 50 gadiem.

 Nabadzīgajās valstīs arī iespēja iegūt izglītību ir ļoti niecīga, tāpēc bērni bieži vien ir nolemti nabadzībai. Septiņās no deviņām bagātākajām valstīm rakstpratības līmenis ir 100 procenti (atlikušajās divās: 96 un 97 procenti), savukārt 18 nabadzīgākajās valstīs rakstpratības līmenis svārstās no 81 procenta līdz 16 procentiem. Desmit no šīm valstīm vairāk nekā 50 procenti cilvēku ir analfabēti.

Tomēr arī bagātās valstis nav pasargātas no problēmām. Tajā pašā laikā, kad nabadzīgajās zemēs cilvēki cieš no pārtikas trūkuma, tie, kas dzīvo pārpilnībā, arvien biežāk mirst veselības problēmu dēļ, ko izraisa pārmērīga ēšana. Uztura jautājumiem veltītajā grāmatā Food Fight ir teikts, ka ”tagad pasaulē galvenā ar uzturu saistītā problēma vairs nav nepietiekams uzturs — tā ir pārēšanās”. Un ASV žurnālā The Atlantic Monthly bija rakstīts: ”Apmēram deviņiem miljoniem amerikāņu ir smaga aptaukošanās, kas nozīmē, ka viņiem ir vismaz 45 kilogrami liekā svara, un aptaukošanās izraisītu slimību dēļ ik gadu pāragrā nāvē mirst aptuveni 300 tūkstoši amerikāņu.” Tālāk žurnālā bija izdarīts secinājums: ”Iespējams, drīz vien pasaulē aktuālākā sabiedrības veselības problēma būs nevis bads un infekcijas slimības, bet aptaukošanās.” *

Tiesa, bagāto valstu iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks, tomēr viņi pārāk lielu nozīmi piešķir īpašumam un pārāk mazu — attiecībām ar cilvēkiem. Sabiedrība ir tik ļoti aizrāvusies ar materiālu vērtību iegūšanu, ka aizmirst par pašu dzīvošanu. Cilvēki pārtikušajās valstīs visbiežāk vērtē citus pēc tā, kādu darbu cilvēks strādā, kāda viņam ir alga un kas viņam pieder, nevis pēc zināšanām, gudrības, spējām un labajām īpašībām.

Pievēršot uzmanību faktam, ka laime slēpjas mākā dzīvot vienkārši, Vācijas žurnālā Focus bija publicēts raksts ar nosaukumu: ”Kā būtu, ja mēs dzīvotu pieticīgāk?” Šajā rakstā bija teikts: ”Kaut gan rietumu pasaulē pēdējos gadu desmitos dzīves līmenis ir ievērojami cēlies, cilvēki kopumā nav kļuvuši laimīgāki. [..] Ikviens, kura sirds pieder mantai, visticamāk, galu galā būs nelaimīgs.”

Vai ir iespējams panākt līdzsvaru?

Fakti liecina, ka gan bagāto, gan nabadzīgo pasaulei piemīt savi plusi un mīnusi. Nabadzīgo pasaule parasti ir pārāk vienkārša, bet bagāto pasaule — pārlieku sarežģīta. Vai gan nebūtu labi, ja šīs divas pasaules mācītos viena no otras? Bet vai ir reāli cerēt, ka šāds līdzsvars kādreiz tiks panākts?

Raugoties no cilvēka viedokļa, varētu domāt, ka šāds mērķis gan ir labs, tomēr gluži vienkārši tas ir pāri cilvēku spēkiem. Turklāt līdzšinējā cilvēces vēsture to tikai apstiprina. Taču situācija nebūt nav bezcerīga. Iespējams, jūsu uzmanībai ir paslīdējis garām visloģiskākais šīs problēmas atrisinājums. Par ko ir runa?

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Iespējams, drīz vien pasaulē aktuālākā sabiedrības veselības problēma būs nevis bads un infekcijas slimības, bet aptaukošanās.” (The Atlantic Monthly.)

[Tabula 5. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Valstis sarindotas alfabētiskā secībā

Deviņas bagātākās valstis

Vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums (gadi) Rakstpratība (%)

ASV

74,4 95,5

BEĻĢIJA

75,1 100

DĀNIJA

74,9 100

ISLANDE

78,4 100

JAPĀNA

78,4 100

KANĀDA

76,4 96,6

LUKSEMBURGA

74,9 100

NORVĒĢIJA

76,5 100

ŠVEICE

77,7 100

Astoņpadsmit nabadzīgākās valstis

Vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums (gadi) Rakstpratība (%)

BENINA

50,4 37,5

BURKINAFASO

43 23

BURUNDI

42,5 48,1

ČADA

47 53,6

ETIOPIJA

47,3 38,7

GVINEJA-BISAVA

45,1 36,8

JEMENA

59,2 46,4

KONGO DEM. REP.

49 80,7

MADAGASKARA

53,8 80,2

MALĀVIJA

37,6 60,3

MALI

44,7 40,3

MOZAMBIKA

38,9 43,8

NIGĒRA

42,3 15,7

NIGĒRIJA

50,9 64,1

RUANDA

45,3 67

SJERRALEONE

40,3 36,3

TANZĀNIJA

43,3 75,2

ZAMBIJA

35,3 78

[Norāde par autortiesībām]

Avots: 2005 Britannica Book of the Year.

[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]

© Mark Henley/Panos Pictures