Tējas dzeršana ķīniešu gaumē

KĀDU tēju jūs vēlaties? Lielbritānijā, kur es uzaugu, dzer stipru un aromātisku tēju, kam pievieno pienu un reizēm arī cukuru. Atceros, kā mēs mājās mēdzām jokot par mātes gatavoto stipro tēju, sacīdami, ka tādā pat karoti grūti iegremdēt. Viņa parasti gatavoja melno tēju, kas bija nākusi no Indijas vai Šrilankas. Mums mājās bija arī kārbiņa Ķīnas tējas. Arī tā bija melnā tēja, bet tai bija citāda smarža un garša. Personiski man tēja negaršoja vispār, lai gan māte ikreiz manā piena porcijā ielēja nedaudz tējas.

Vēlākos gados man radās iespēja iepazīt kādu pavisam atšķirīgu tēju. Mēs ar draudzeni bijām uzaicinātas pie kāda japāņu drauga. Viņš mums pasniedza zaļo tēju, kas bija ielieta mazās tasītēs bez osas. Tā nemaz nelīdzinājās tai tējai, kādu es pazinu, un šī tēja man patiešām garšoja! Tad mana draudzene ne pa jokam pārsteidza namatēvu, palūgdama pienu un cukuru, ko pievienot tējai. Viņš mums paskaidroja, ka japāņi nemēdz dzert tēju ar minētajām piedevām. Vēlāk, dzīvodama Japānā, es biju sajūsmināta par japāņu paradumu vienmēr lielos daudzumos piedāvāt viesiem tēju.

Pēc tam es pārcēlos dzīvot uz Taivānu. Es prātoju, vai arī ķīnieši ir iecienījuši tādu tēju, kādu dzer manā dzimtenē. Cik gan iepriecināta es jutos, uzzinot, ka arī Taivānā dzer zaļo tēju, kaut arī garšas ziņā tā nedaudz atšķiras no zaļās tējas, kādu gatavo Japānā. Es uzzināju, ka šeit ļoti populāra ir vēl kāda pēc garšas pilnīgi atšķirīga tēja, oolong. Varbūt jūs vēlaties  uzzināt, kā šīs trīs dažādās tējas tiek iegūtas un kāpēc to garša ir tik atšķirīga?

No kurienes nāk tēja

Tējaskrūmi, kuru botāniskais nosaukums ir Camellia sinensis, aug savvaļā Ķīnā un Japānā, un tie var sasniegt pat deviņu metru augstumu. Kā jau jūs droši vien nopratāt no tējaskrūma latīniskā nosaukuma, tas ir tuvs radinieks krāšņajai kamēlijai (Camellia japonica), kas greznojas ar tumši zaļām, spīdīgām lapām un glezniem sārtiem, baltiem vai spilgti sarkaniem ziediem. Ķīniešu valodā kamēliju sauc ča hua, kas nozīmē ”tējas puķe”.

Kā teikts enciklopēdijā The Encyclopedia Americana, tēja pirmo reizi pieminēta kāda Ķīnas ierēdņa biogrāfijā, kurš miris mūsu ēras 273. gadā, bet vēl agrāk, kādā Konfūcija (551. — 479. gads p.m.ē.) sastādītā darbā ir minēts augs, kas varētu būt tējaskrūms. Eiropas literatūrā tēja pirmo reizi ir minēta 1559. gadā venēciešu ģeogrāfa Dž. Ramuzio darbā. Savukārt pirmo Ķīnas tējas sūtījumu Eiropā nogādāja holandiešu Ostindijas kompānija 1610. gadā.

Tēja tiek kultivēta dažādās pasaules vietās. 1826. gadā holandieši aizveda tēju uz Javu, bet 1836. gadā briti, kas ir slaveni tējas cienītāji, ieveda tēju Indijā. 1870. gadā, kad Šrilankā kāda slimība nopostīja kafijas kokus, to vietā tika iestādīti tējaskrūmi.

Tējas audzēšana Taivānā

Kaut arī Taivānas sala pēc platības nav liela, tā ir kļuvusi par nozīmīgu tējas ražotāju. Kalnainais apvidus ap Nantou ir īpaši pazīstams tējas audzēšanas reģions, jo no tējaskrūmiem, kas auguši augstu virs jūras līmeņa, tiek iegūta augstākas kvalitātes tēja. Mēs jūs aicinām domās doties uz vienu no tējas audzēšanas vietām šajā skaistajā, zaļajā kalnu apvidū.

Mēs esam ieradušies lauksaimniecības kooperatīvā Lu Gu (Briežu ielejā), kur atrodas tējas muzejs. Mums ir interesanti uzzināt, ka, gatavojot oolong un zaļo tēju, tējas lapas pirms žāvēšanas tiek saritinātas. Pagātnē to mēdza darīt, maisiņā iebērtu tēju ritinot ar kājām, bet mūsdienās lapu ritināšanu, saprotams, veic īpašas iekārtas. Nu mums ir skaidrs, kāpēc neliels daudzums Ķīnas tējas lapiņu, iebērtas traukā un aplietas ar karstu ūdeni, atritinās un piepilda trauku. Ar pārsteigumu mēs uzzinām, cik dārga var būt laba tēja. Mēs tiekam pacienāti ar garšīgu oolong tēju, kas maksā aptuveni 75 dolārus kilogramā. Vēl dārgāka tēja var maksāt 95 dolārus, bet tēja, kam piešķirta kāda godalga, — pat 2333 dolārus kilogramā.

Tēju dažādība

Rietumu valstīs visiecienītākā joprojām ir melnā tēja, ko tējas cienītāji austrumos šī dzēriena sarkanīgās krāsas dēļ sauc par sarkano tēju. Gatavojot melno tēju, tējas lapiņas tiek pakļautas pilnīgai fermentācijai. Vispirms tās tiek vītinātas un saritinātas, pēc tam fermentētas un visbeidzot izžāvētas.

Lai iegūtu austrumu valstīs ļoti populāro oolong tēju, tējas lapas pēc novākšanas ievieto lielos, gandrīz plakanos grozos un pakļauj daļējai fermentācijai dabiskos apstākļos. Kad ir sasniegta vēlamā fermentācijas pakāpe, tējas lapas liek pannās un maisot karsē aptuveni 120 grādu temperatūrā. Tas aptur fermentācijas procesu. Šādi iegūst gardu tēju, ko pasniedz bez cukura, piena vai citrona.

Tēja ar viszemāko fermentācijas pakāpi ir zaļā tēja. Lai līdz minimumam ierobežotu fermentāciju, Japānā, Indijā un Šrilankā tējas lapiņas tiek sterilizētas tvaikos, bet Ķīnā — žāvētas karstā gaisā. Arī zaļo tēju pasniedz bez kādām piedevām.

 Ķīniešu tējas dzeršanas tradīcijas

Mēs esam ielūgti pie Čaju ģimenes uz tēju. Lielais galds, pie kura mēs sēžam, patiesībā ir bieza un līdz mirdzumam nopulēta kāda skaista koka celma plāksne. Mūsu namatēva Čaja Šena Šana priekšā ir paplāte ar tējas piederumiem, elektriskā plītiņa un trauks ar karstu ūdeni. ”Cik savādi,” mēs nodomājam, ”kaut gan tējkanna nav augstāka par astoņiem centimetriem, šeit ir sagatavotas divu veidu tasītes.” Mēs drīz vien sākam noprast, kāpēc tā. Namatēvs lej tējkannā un mazajās tasītēs verdošu ūdeni, ko pēc tam pa atverēm paplātes augšējā virsmā nolej uz paplātes pamatnes. Tad viņš ieber tējkannā pietiekami daudz tējas, lai tā kārtīgi nosegtu tējkannas dibenu, un uzlej tējas lapiņām karstu ūdeni, ko pēc tam nolej. Kā viņš paskaidro, tas tiek darīts, lai noskalotu tējas lapiņas un ”atbrīvotu” to aromātu.

Pēc tam mūsu namatēvs vēlreiz piepilda tējkannu ar karstu ūdeni un aptuveni minūti ļauj tējai ievilkties. Tad viņš tējkannas saturu pārlej vaļējā kanniņā, no kuras kūpošo karsto dzērienu ielej augstākajās cilindrveida ”aromāta” tasītēs, kuru diametrs ir aptuveni divarpus centimetri. Šo tasīšu saturu viņš pārlej dzeršanai paredzētajās tasītēs, uzliekot tās virsū ”aromāta” tasītēm un ar strauju kustību abas tasītes apgriežot otrādi. Mēs tiekam aicināti paņemt tukšos trauciņus un izbaudīt tējas aromātu. ”Brīnišķīga smarža,” ir mūsu atzinums.

Mēs uzmanīgi pie pašām maliņām satveram karsto tējas tasīti un iedzeram mazu malciņu. ”Patiešām garšīga!” mēs iesaucamies. Mums kļūst skaidrs, ka ķīniešiem svarīga ir gan tējas garša, gan tās smarža. Ikreiz, kad esam iztukšojuši savu nelielo tējas tasīti, tā tiek piepildīta atkal. Pēc sestās vai septītās reizes tējas garša ir kļuvusi nedaudz vājāka, un namatēvs izmet tējas lapiņas. ”Varbūt jūs vēlētos pagaršot kādu citu tēju?” viņš jautā. Ir jau vēls, tāpēc mēs pieklājīgi atsakāmies. Tā kā tējā ir kofeīns, tā iedarbojas uzmundrinoši, un pēc pārāk liela daudzuma augstākā labuma oolong tējas iebaudīšanas mums varētu būt grūti iemigt.

Tējas dzeršana tējnīcā

Tā kā mēs nekad nebijām bijuši tējnīcā, mēs nolēmām apmeklēt kādu no tām, lai gūtu jaunus iespaidus par tējas dzeršanu. Pie dažām tējnīcām ir ierīkots skaists dārzs, lai apmeklētāji, baudīdami tēju, varētu pamielot arī acis. Citas tējnīcas atrodas kalnu ielokā, un skaistās ainavas padara tējas dzeršanu vēl patīkamāku.

Mēs izlemjam uzbraukt kādā no kalniem, kas iekļauj Taibeju, un iedzert tēju skaistā tējnīcā, kurā valda izsmalcināta Ķīnai raksturīga noskaņa. Pa otrā stāva grīdu izvijas strautiņi, kuros peld zelta zivtiņas, un, lai nokļūtu līdz nelielai paviljonam līdzīgai telpai, kurā mēs dzersim tēju, mums pa akmeņiem veidotu taciņu jāšķērso ūdens straumītes. Pie tējas mēs varam izvēlēties saldus pupiņu plācenīšus (ar cukuru saberztas sarkanās vai baltās pupiņas), arbūza sēkliņas, žāvētu tofu (sojas sieru), rīsu plācenīšus un konservētus vai žāvētus augļus. Mēs izvēlamies arbūza sēkliņas, žāvētu mango un tējas lapās konservētas plūmes. Saldās uzkodas papildina tējas garšu, un, dzerdami tēju, mēs gandrīz vai jūtamies tā, it kā atrastos senajā Ķīnā.

Kādu labumu dod tēja

Kā uzskata daudzi ķīnieši, maltītes laikā vai pēc tās iebaudīta tēja veicina gremošanu. Tas savukārt, kā tiek apgalvots, zināmā mērā palīdz pret aptaukošanos. Ja tā ir, tā patiešām ir vērtīga tējas īpašība! Tāpat pētnieki nesen ir apstiprinājuši, ka zaļajai tējai piemīt pretvēža iedarbība. Turklāt pēc oolong un zaļās tējas iebaudīšanas paliek tīra un patīkama pēcgarša.

Ļaujiet vēlreiz pajautāt: ”Kādu tēju jūs vēlaties?” Tagad, kad jūs par šo dzērienu esat uzzinājuši vairāk, atbildēt uz šo jautājumu varbūt vairs nav tik vienkārši. Varbūt arī jūs vēlētos pagaršot kaut ko neierastu un pamēģināt dzert tēju tā, kā to dara ķīnieši? (Atsūtīts.)

[Attēls 21. lpp.]

Oolong tēja

[Attēls 21. lpp.]

Tējas vācējas

[Norāde par autortiesībām]

Taiwan Tourism Bureau