Bībeles viedoklis

Vai Bībelē sievietes ir diskriminētas?

TERTULLIĀNS, trešā gadsimta teologs, kādā no saviem darbiem nosauca sievietes par ”velna vārtiem”. Citi ir atsaukušies uz Bībeli, lai attēlotu sievietes kā mazvērtīgākas par vīriešiem, un tā daudziem ir izveidojies priekšstats, ka sievietes Bībelē ir diskriminētas.

Elizabete Kedija-Stentona, viena no pirmajām cīnītājām par sieviešu tiesībām Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gadsimtā, uzskatīja, ka ”Bībele un baznīca ir paši lielākie šķēršļi ceļā uz sievietes emancipāciju”. Par pirmajām piecām Bībeles grāmatām viņa reiz izteicās: ”Es nezinu nevienu citu grāmatu, kurā tik ļoti būtu uzsvērta sievietes atkarība un zemākais stāvoklis.”

Kaut arī tik galējs viedoklis tagad droši vien ir tikai dažiem cilvēkiem, daudziem joprojām liekas, ka Bībelē daudzviet sievietes ir diskriminētas. Vai šāds secinājums ir pamatots?

Kas par sievietēm teikts Ebreju rakstos

”Tava iegriba būs pēc tava vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.” (1. Mozus 3:16.) Kritiķi norāda, ka ar šiem vārdiem Dievs ir paudis, ka sievietei jāatrodas  vīrieša kalpībā. Taču ar šiem vārdiem Dievs nevis paziņoja, ka tāds ir viņa nodoms, bet gan precīzi attēloja, kādas sekas ir grēkam un viņa varas noraidīšanai. Sievietes pazemošana ir cilvēka grēcīgās dabas izpausme, nevis Dieva griba. Daudzās zemēs vīri ir apspieduši sievas, turklāt bieži vien ļoti nežēlīgi, bet Dievs tā nebija paredzējis.

Gan Ādams, gan Ieva bija radīti pēc Dieva tēla. Viņi abi no Dieva saņēma uzdevumu augļoties un vairoties, piepildīt zemi un pakļaut sev to. Viņiem abiem bija cieši jāsadarbojas. (1. Mozus 1:27, 28.) Ir skaidrs, ka tad, kad Dievs viņus bija radījis, neviens no viņiem neapspieda otru. 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 31. pantā rakstīts: ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.”

Ne visos Bībelē aprakstītajos notikumos ir atspoguļots Dieva viedoklis, dažreiz kāds gadījums ir vienkārši atstāstīts. Piemēram, stāstā par Latu, kas piedāvāja Sodomas iedzīvotājiem savas meitas, nav iekļauts morālas dabas vērtējums un nav pausts Dieva viedoklis. * (1. Mozus 19:6—8.)

Dievs ienīst jebkāda veida ekspluatāciju un apspiešanu. (2. Mozus 22:21; 5. Mozus 27:19; Jesajas 10:1, 2.) Mozus bauslībā par izvarošanu bija paredzēts sods, tāpat bija aizliegta prostitūcija. (3. Mozus 19:29; 5. Mozus 22:23—29.) Bija aizliegts pārkāpt laulību, un laulības pārkāpšanas gadījumā ar nāvi tika sodīti abi vainīgie. (3. Mozus 20:10.) Tātad Mozus bauslībā sievietes nebija diskriminētas, tieši pretēji — bauslība pasargāja sievietes no ļaunprātīgas izmantošanas, kas bija ļoti izplatīta pārējās tautās. Ebreju tautā prasmīgu sievu augstu godāja un cienīja. (Salamana Pamācības 31:10, 28—30.) Kad izraēlieši neievēroja Dieva likumus un neizturējās pret sievietēm ar cieņu, viņi grēkoja — necieņa pret sievietēm nebija saskaņā ar Dieva gribu. (5. Mozus 32:5.) Beigu beigās Dievs visu tautu sodīja par tās klajo nepaklausību.

Vai prasība pakļauties ir diskriminācija?

Neviena sabiedrība nevar pastāvēt, ja tajā nav kārtības. Tas nozīmē, ka ir jābūt varai, pretējā gadījumā iestājas haoss. ”Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.” (1. Korintiešiem 14:33.)

Apustulis Pāvils aprakstīja, kādai kārtībai ir jāpastāv ģimenē: ”Ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Korintiešiem 11:3.) Tātad visi, izņemot Dievu, pakļaujas kādam augstākam. Vai tas, ka Jēzus ir pakļauts Dievam, nozīmē, ka viņš tiek diskriminēts? Protams, nē. Tas, ka Bībele liek vīriešiem uzņemties vadību draudzē un ģimenē, nenozīmē, ka sievietes tiek diskriminētas. Gan ģimenē, gan draudzē ir vajadzīgs, lai sievietes un vīrieši pildītu viņiem uzticētos pienākumus, apliecinot mīlestību un cieņu. (Efeziešiem 5:21—25, 28, 29, 33.)

Jēzus vienmēr izturējās pret sievietēm ar cieņu. Viņš nesekoja farizeju tradīcijām un noteikumiem, kas diskriminēja sievietes. Viņš sarunājās arī ar tādām sievietēm, kas nepiederēja pie ebreju tautas. (Mateja 15:22—28; Jāņa 4:7—9.) Viņš mācīja sievietes. (Lūkas 10:38—42.) Viņš noteica principus, kas neļāva sievietes pamest. (Marka 10:11, 12.) Iespējams, pats revolucionārākais solis bija tas, ka savu tuvāko draugu lokā Jēzus iekļāva arī sievietes. (Lūkas 8:1—3.) Pilnībā atainodams visas Dieva īpašības, Jēzus apliecināja, ka Dieva acīs vīrieši un sievietes ir vienlīdz vērtīgi. Kad agrīnajiem kristiešiem tika dāvāts svētais gars, šo dāvanu saņēma kā vīrieši, tā sievietes. (Apustuļu darbi 2:1—4, 17, 18.) Kad svaidītie, kam ir izredzes kļūt par ķēniņiem un priesteriem kopā ar Kristu, tiek celti augšā dzīvei debesīs, viņu starpā vairs nav nekādas dzimumu atšķirības. (Galatiešiem 3:28.) Bībeles autors, Dievs Jehova, nediskriminē sievietes.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 18. lpp.]

Pretēji daudziem saviem laikabiedriem, Jēzus izturējās pret sievietēm ar cieņu