Kad pārtika beidzas

DAUDZĀS zemēs pilsētu iedzīvotājiem liekas pats par sevi saprotams, ka, aizgājuši uz vietējo tirgu vai veikalu, viņi tur atradīs pietiekami daudz pārtikas produktu par pieņemamām cenām. Kad veikalos produktu pietiek, pircēju prātus īpaši nenodarbina domas par pārtikas ražošanu un piegādi. Taču, ja iestājas krīze, cilvēki sāk interesēties par to, kā produkti nonāk veikalu plauktos. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pārtikas sagāde ir apdraudēta, sekas var būt ļoti nopietnas.

Piemēram, kad kādā ekonomiski nestabilā Ziemeļāfrikas valstī tika pārtrauktas subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, maizes cenas pēkšņi divkāršojās. Protestējot pret cenu kāpumu, pilsētu ielās sāka plosīties saniknoti ļaužu pūļi, cilvēki dauzīja veikalu skatlogus un demolēja bankas un pasta nodaļas. Nemieri izplatījās pa visu valsti, tāpēc tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Lai pārtrauktu nekārtības, drošības spēki atklāja uguni uz nemiernieku pūli, un, pēc dažu avotu ziņām, 120 cilvēki tika nogalināti un daudzi guva ievainojumus.

Pārtikas sagāde var kļūt par problēmu arī valstīs ar stabilu ekonomiku. To apstiprina, piemēram, notikumi, kas 2000. gada septembrī risinājās Lielbritānijā. Pauzdami neapmierinātību ar augstajām degvielas cenām, protestētāji bloķēja naftas pārstrādes rūpnīcas izejas, tāpēc no rūpnīcas nebija iespējams izvest produkciju. Dažu dienu laikā degvielas uzpildes stacijās krājumi beidzās, un, tā kā autotransportam pietrūka degvielas, pārtikas piegāde apstājās. Lielveikalos un citos tirdzniecības uzņēmumos, kur preci piegādā pēc ”tieši laikā” principa, plaukti stāvēja tukši.

Īpaši lielas grūtības saistās ar pārtikas sagādi attīstības zemēs. Tādu iemeslu dēļ kā sausums, ekonomiskās krīzes, pilsoņu nemieri un kari pārtikas sagādes sistēma ”ļoti bieži darbojas neefektīvi vai vispār nedarbojas”, teikts Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dokumentā Feeding the Cities (Kā paēdināt pilsētas). ”Kad tā notiek, pat ja sekas ir tikai vietēja mēroga un īslaicīgas, galvenokārt cieš trūcīgie iedzīvotāji.”

Analītiķi uzskata, ka, pilsētām strauji paplašinoties, pārtikas ražotājiem un izplatītājiem radīsies ”milzīgas problēmas”. Tiek lēsts, ka 2007. gadā vairāk nekā puse zemeslodes iedzīvotāju dzīvos pilsētās. Kā prognozē FAO, ”nepieciešamība sagādāt [pilsētniekiem] drošu un pieejamu pārtiku tā noslogos visu pārtikas ražošanas un izplatīšanas ķēdi, ka tai draudēs sabrukums”.

Jautājums par to, kā nodrošināt cilvēkus ar pārtiku, neapšaubāmi ir ļoti svarīgs. Cik droša ir pārtikas sagādes sistēma? Kāpēc daudzi speciālisti ir noraizējušies, ka tās iespējas drīz varētu būt izsmeltas? Vai pienāks tāds laiks, kad nevienam vairs nebūs jāraizējas par to, vai viņam būs, ko likt galdā?

[Attēls 3. lpp.]

Pārtikas trūkuma apstākļos cilvēki izlaupa produktu krājumus

[Norāde par autortiesībām]

BETAH/SIPA