Kas notiek pasaulē

Draudzība nāk par labu sirdij

”Ja cilvēkam ir draugi un labas attiecības ar ģimenes locekļiem, sirdslēkmes un insulta risks viņam ir mazāks nekā citiem,” bija teikts Spānijas laikrakstā Diario Médico. Ārsti jau sen ir zinājuši, ka sirds veselību ļoti iespaido tādi faktori kā holesterīna līmenis, asinsspiediens un ķermeņa svars. Bet, saskaņā ar kādu nesenu pētījumu, kurā piedalījās 500 sievietes, kas sūdzējās par sāpēm krūtīs, ir jāņem vērā arī tas, cik plašs ir pacienta ģimenes locekļu un draugu loks un cik ciešas ir viņa attiecības ar tiem. Jaunajā pētījumā atklājās, ka ”tām sievietēm, kurām bija vissliktākās sociālās attiecības, risks nomirt [priekšlaicīgi] bija divreiz lielāks nekā sabiedriskākām sievietēm”. Karls Pepine, viens no pētījuma autoriem, norādīja, ka ”pat tad, ja sievietei ir tikai viena vai divas tuvas draudzenes, insulta un sirdslēkmes risks samazinās”.

 Pārsteidzošais sūklis

Štutgartes universitātes (Vācija) zinātnieki nesen ir atklājuši baltu lodveida sūkli, kam piemīt dažas apbrīnojamas spējas, bija stāstīts Vācijas laikrakstā Die Welt. Sūklis ir ļoti mazs, bet tas spēj pārvietoties ar ātrumu vairāki centimetri dienā, tātad tas ir ātrākais līdz šim atklātais sūklis pasaulē. Ar ritmiskām kontrakcijām šis organisms izspiež no sevis ūdeni, samazinot ķermeņa apjomu pat par 70 procentiem. Kad tas iesūc ūdeni, tas uzņem barības vielas un ūdenī izšķīdušo skābekli. Zinātnieki atklāja, ka sūkļa kontrakcijas kļūst daudz spēcīgākas, ja akvārijā, kur tas atrodas, ielaiž mazus vēžveidīgos. ”Tas ir ļoti neparasti,” uzsvēra zoologs Mihaels Nikels, jo sūkļiem ”nav nervu sistēmas”. Kā sūklis, kam nav nervu sistēmas, kontrolē savas kustības un nosaka, ka tuvumā atrodas citi radījumi? Zinātnieki intensīvi pētī šo sūkli cerībā noskaidrot minētos jautājumus.

Antarktisko vēžveidīgo paliek aizvien mazāk

Kopš 20. gadsimta 70. gadiem spīdvēžu jeb krilu daudzums pie Antarktīdas krastiem ir samazinājies par 80 procentiem, Londonas laikrakstā Guardian rakstīja žurnālists Deivids Edamss. Šie sīkie, garnelēm līdzīgie vēzīši, kam ir svarīga vieta okeāna barības piramīdā, barojas ar aļģēm, kas no apakšas klāj jūras ledu. Taču gaisa temperatūra Antarktīdas pussalā kopš 20. gadsimta 50. gadiem ir paaugstinājusies par 2,5 Celsija grādiem un daļa ledus ir izkususi. Lielbritānijas Antarktīdas pētījumu padomes biologs Enguss Atkinsons atzina: ”Mēs neizprotam pilnībā, kā jūras ledus izkušana ir saistīta ar sasilšanu, taču, mūsuprāt, tas varētu būt iemesls, kāpēc izzūd krili.” Zinātnieku grupa izpētīja zinātniskos ziņojumus par nozveju, ko deviņu valstu zvejnieki bija guvuši pie Antarktīdas krastiem no 1926. gada līdz 1939. gadam un no 1976. gada līdz 2003. gadam. Zinātnieki uzsver, ka no tā krilu daudzuma, kāds pastāvēja pirms trīsdesmit gadiem, vairs ir palikusi tikai piektā daļa.

Sarunāšanās ar svilpieniem

Gomeras salā, kas pieder pie Kanāriju salām, gani saziņai lieto valodu, kuru sauc par silbo un kuras pamatā ir svilpieni. Dažādās toņkārtās svilpodami divu patskaņu un četru līdzskaņu kombinācijas, gani spēj sazināties lielā attālumā. Nesen zinātnieki izmantoja magnētiskās rezonanses metodi, lai salīdzinātu smadzeņu aktivitāti pieciem cilvēkiem, kas runā spāniski, un pieciem ganiem, kas runā gan spāņu, gan silbo valodā. Zinātnieki konstatēja, ka tad, kad gani sazinās ar svilpieniem, ”viņu smadzenes raida tādus pašus signālus, kādus raida, viņiem runājot”, bija rakstīts Spānijas laikrakstā El País. Rakstā bija minēti kāda zinātnieka vārdi: ”Šie rezultāti pierāda, cik viegli cilvēka smadzenes pielāgojas saziņai dažādās formās.”

Tulkošanas izmaksas strauji pieaug

2004. gada maijā Eiropas Savienība (ES) paplašinājās un tai pievienojās desmit jaunas valstis, līdz ar to dalībvalstu skaits sasniedza 25. Taču paplašināšanās ir radījusi lielas problēmas ar tulkošanu, kuras izmaksas ir ievērojami pieaugušas. Par ES oficiālajām valodām tiek uzskatītas 20 valodas, ko lieto 25 valstīs, un dokumenti ir jātulko visās šajās valodās. Francijas laikrakstā Valeurs Actuelles bija teikts: ”2003. gadā [pirms paplašināšanās] Eiropas Komisijas vajadzībām tika iztulkots 1 416 817 lappušu.” Bet tagad iztulkotā materiāla apjoms krasi pieaug. Tā kā ir nākušas klāt deviņas jaunas valodas, iespējamo tulkošanas kombināciju skaits (piemēram, no maltiešu valodas somu valodā, no igauņu valodas grieķu valodā) ir pieaudzis no 110 līdz 380. Atrast pietiekami kvalificētus tulkotājus un tulkus ir grūti. Tulkošanas budžets, kas patlaban ir 550 miljoni eiro gadā, pieaug neticamā ātrumā un ”var sasniegt 808 miljonus eiro”, sacīja viens no Eiropas Komisijas tulkošanas dienesta vadītājiem Roberts Rovs.

Kaitīgie dūmi

Dūmu cietās daļiņas, kas nonāk gaisā no degošajām svecēm un kvēpināmā vīraka, apdraud mācītāju un baznīcēnu veselību, jo tie pavada ilgu laiku slikti vēdināmās baznīcās, bija brīdināts Austrālijas laikrakstā The Sydney Morning Herald. Kādā pētījumā noskaidrojās, ka divās baznīcās dūmu cieto daļiņu līmenis gaisā ”20 reižu pārsniedz Eiropas normatīvos pieļauto gaisa piesārņojuma līmeni”, bija teikts laikrakstā. Rakstā bija piebilsts, ka tik piesārņots gaiss ir ”blakus šosejām, pa kurām dienā brauc 45 tūkstoši automašīnu”. Ja cilvēks telpās regulāri elpo tik piesārņotu gaisu, pieaug risks, ka viņš saslims ar plaušu vēzi vai citām plaušu slimībām, uzsvēra viens no pētījuma autoriem.

Piemineklis dzīvniekiem, ko izmantoja karā

Londonas centrālajā daļā ir atklāts piemineklis ”dzīvniekiem, kas dienēja un gāja bojā britu un sabiedroto karaspēkos visu gadsimtu karos un bruņotajos konfliktos”, bija stāstīts Londonas laikrakstā The Times. Bronzā ir iemūžināti zirgs, suns un divi mūļi ar nastām. Pieminekļa daļa ir arī siena, kurā attēloti citi dažādos karos izmantotie dzīvnieki. Pirmajā pasaules karā gāja bojā aptuveni astoņi miljoni zirgu, kā arī neskaitāmi mūļi un ēzeļi. Laikrakstā Guardian bija teikts, ka Pirmajā pasaules karā kareivji pētīja kartes jāņtārpiņu gaismā. Suns Robs kļuva par slavenu ”desantnieku” — viņš vairāk nekā 20 reizes lēca zemē ar izpletni Ziemeļāfrikā un Itālijā. Pirmajā pasaules karā pasta balodis Šeramī ”nogādāja vismaz 12 ziņojumus, ne reizi nepieviļot sūtītājus”, bija rakstīts The Times. Diemžēl kopumā šī kara laikā, pēc kāda avota ziņām, apmēram 20 tūkstoši baložu gāja bojā.