Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Sastrēgumi — mūsdienu lielpilsētu realitāte

Sastrēgumi — mūsdienu lielpilsētu realitāte

Sastrēgumi — mūsdienu lielpilsētu realitāte

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA FILIPĪNĀS

UZMANĪBU! Daudzās lielpilsētās ir izplatījusies nopietna sērga. Tā nav kāda slimības epidēmija, ne arī rijīgu kukaiņu uzbrukums, tomēr tā apdraud miljoniem cilvēku. Šī ”sērga” ir satiksmes sastrēgumi.

Saskaņā ar pētījumiem, bieža atrašanās satiksmes sastrēgumā var kaitēt cilvēku veselībai. Kāds nesen veikts pētījums vedina uz domām, ka atrašanās sastrēgumā paaugstina sirdslēkmes risku pat stundu pēc sastrēguma. The New Zealand Herald rakstīts, ka ”automašīnu izplūdes gāzes, troksnis un stress, visticamāk, ir galvenie faktori, kas strauji palielina sirdslēkmes risku”.

Indīgās vielas gaisā

Lielākā daļa mehānisko transportlīdzekļu izdala slāpekļa oksīdus un vairākas kancerogēnas vielas. Daudzas automašīnas, īpaši tās, kurām ir dīzeļdzinēji, piesārņo atmosfēru ar lielu daudzumu cieto daļiņu, kas nopietni apdraud cilvēku veselību. Tiek lēsts, ka katru gadu līdz pat trijiem miljoniem cilvēku mirst gaisa piesārņojuma dēļ, kas lielā mērā rodas no automašīnām. Kādā pārskatā teikts, ka Eiropā desmito daļu no elpceļu infekciju gadījumiem bērnu vidū izraisa cieto daļiņu piesārņojums. Pilsētās ar intensīvu satiksmi bērni no šīm infekcijām cieš vēl biežāk.

Jāņem vērā arī ietekme uz apkārtējo vidi. Slāpekļa oksīdi un sēra dioksīds, kas atmosfērā nonāk ar automašīnu izplūdes gāzēm, veicina skābos lietus, kas piesārņo ūdenstilpnes un kaitē ūdens organismiem, kā arī nodara postījumus augu valstij. Situāciju pasliktina arī tas, ka automašīnu izplūdes gāzēs ir daudz oglekļa dioksīda. Šī gāze, domājams, ir lielā mērā vainojama globālajā sasilšanā, kas apdraud mūsu planētu.

Vairāk satiksmes negadījumu

Satiksmei kļūstot intensīvākai, pieaug arī satiksmes negadījumu skaits. Katru gadu uz ceļiem iet bojā vairāk nekā miljons cilvēku, un šis skaitlis ar katru gadu pieaug. Dažās zemēs situācija ir īpaši bēdīga. Piemēram, Eiropas Komisijas zinātnieki noskaidroja, ka ”gada laikā Grieķijā uz vienu miljonu iedzīvotāju vidēji 690 iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, savukārt Zviedrijā šis skaitlis ir tikai 120”.

Pēdējos gados ir pievērsta uzmanība vēl vienai nepatīkamai problēmai: autovadītāju dusmu izvirdumiem. Arvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem, kad autovadītāji izgāž savas dusmas uz citiem autovadītājiem. Saskaņā ar kādu ASV Nacionālās ceļu satiksmes drošības pārvaldes pētījumu, autovadītāji uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc pieaug autovadītāju agresivitāte, ir ”satiksmes intensitātes pieaugums un sastrēgumi”.

Ekonomiskie zaudējumi

Satiksmes sastrēgumi rada arī finansiālus zaudējumus. Kādā pētījumā tika noskaidrots, ka Losandželosā vien katru gadu sastrēgumu dēļ nelietderīgi tiek patērēti vairāk nekā 4 miljardi litru degvielas. Tāpat ir arī netiešie zaudējumi: darba kavējumi, nenotikuši darījumi, medicīnas izdevumi piesārņojuma dēļ un autoavāriju skaita pieaugums.

Ja to visu saskaita kopā, tad var redzēt, ka satiksmes sastrēgumi valstij nodara ievērojamus zaudējumus. Tiek lēsts, ka satiksmes sastrēgumi amerikāņiem izmaksā 68 miljardus dolāru gadā, ja skaita tikai zaudēto laiku un degvielu. Laikraksts Philippine Star ziņo par situāciju Tālajos Austrumos: ”Tāpat kā taksometra skaitītājs, kas nepārtraukti tikšķ, satiksmes sastrēgumi katru gadu valstij rada miljardiem peso lielus zaudējumus.” Pēc veiktajiem aprēķiniem, Eiropā satiksmes sastrēgumi gadā izmaksā 250 miljardus eiro.

Kādas ir prognozes

Kaut gan ir veltīts daudz pūļu, lai risinātu satiksmes problēmas, situācija tikai pasliktinās. Teksasas Transporta institūts veica pētījumu par satiksmes sastrēgumiem 75 ASV pilsētās, un noskaidrojās, ka laiks, ko cilvēki vidēji gada laikā pavada sastrēgumos, ir pieaudzis no 16 stundām 1982. gadā līdz 62 stundām 2000. gadā. Arī sastrēgumstundu skaits diennaktī ir pieaudzis no četrarpus līdz septiņām stundām. Pētījumā teikts, ka ”satiksmes sastrēgumi ir pieauguši visos apskatītajos rajonos. Sastrēgumi kļūst ilgāki, un tas nozīmē, ka tie aptver plašākas teritorijas un skar vairāk cilvēku nekā agrāk.”

Līdzīgi ziņojumi nāk arī no citām valstīm. Eiropas Komisijas zinātnieki secināja: ”Ja mēs radikāli nemainīsim mūsu pārvietošanās veidus, satiksmes sastrēgumi nākamajā desmitgadē faktiski paralizēs daudzu pilsētu dzīvi.”

Āzijas zemes pieredz ļoti līdzīgas problēmas. Tokija ir bēdīgi slavena ar saviem satiksmes sastrēgumiem, un satiksmes intensitāte pieaug arī daudzās citās Japānas pilsētās. Laikrakstā Manila Bulletin stāstīts par to, ko bieži var pieredzēt Filipīnās: ”Ielas ir pārpildītas ar automašīnām. Tūkstošiem cilvēku, kas brauc uz darbu, gaida, kad varēs sākt kustēties, un sastrēgumstundas kļūst arvien garākas.”

Reālistiski raugoties, jāatzīst, ka ideāli satiksmes problēmu risinājumi pašlaik nav saskatāmi. Entonijs Daunss, kas ir sarakstījis grāmatu par satiksmes sastrēgumiem, nonāca pie šāda secinājuma: ”Lai kādi lēmumi tiktu pieņemti, mēģinot mazināt satiksmes intensitāti, tā, visticamāk, tikai pieaugs gandrīz visās pasaules zemēs. Tāpēc mums vienkārši jāsamierinās ar sastrēgumiem.” (Stuck in Traffic—Coping With Peak-Hour Traffic Congestion.)

Ko var iesākt?

Ņemot to visu vērā, ko var iesākt? Ja jūs piederat pie tiem miljoniem cilvēku, kas bieži nonāk satiksmes sastrēgumos, būtu labi ņemt vērā pāris ieteikumus, kas nāks par labu veselībai un pašsajūtai.

▪ ESIET GATAVI. Daudzi jau pirms nonākšanas sastrēgumā izjūt stresu. Viņi pieceļas par vēlu, tāpēc mazgājas, ģērbjas un ēd steigā. Doma par darba kavēšanu viņus uztrauc, un, kad viņi nonāk satiksmes sastrēgumā, spriedzes līmenis tikai pieaug. Ja zināt, ka ceļā var gadīties sastrēgums, ieplānojiet braucienam vairāk laika. Ja izbrauksiet agrāk, varbūt vispār varēsiet izvairīties no sastrēgumiem. Kādā grāmatā par stresu bija ieteikts gatavoties nākamajai dienai jau iepriekšējā dienā vai vakarā, lai mazinātu stresu. Tur bija teikts: ”Lai no rīta viss nebūtu jādara steigā, drēbes, portfeļi, līdzi ņemamās pusdienas strādājošajiem ģimenes locekļiem, kā arī bērniem būtu jāsagatavo iepriekšējā vakarā.” (Commuting Stress—Causes, Effects, and Methods of Coping.) Protams, ir svarīgi labi izgulēties. Lai varētu no rīta agri piecelties, jāiet laicīgi gulēt.

Pieceļoties agrāk, paveras arī citas iespējas. Ilgi sēžot mašīnā, muskuļi saspringst un zaudē elastību. Ja apstākļi ļauj, var no rīta pavingrot. Regulāra vingrošana uzlabos jūsu fizisko formu un palīdzēs tikt galā ar spriedzi, kas rodas, stāvot sastrēgumā. Ja pieceļaties agrāk, ir laiks paēst arī sātīgas brokastis. Bet, ja brokastīs kaut kas ir tikai uzkosts vai tās vispār nav ēstas, tad, nonākot satiksmes sastrēgumā, ar stresu tikt galā būs vēl grūtāk.

Tāpat no nevajadzīgiem uztraukumiem var izvairīties, uzturot automašīnu labā kārtībā. Ir ārkārtīgi nepatīkami, ja automašīna salūst satiksmes sastrēgumā, it sevišķi tad, ja tas notiek sliktos laika apstākļos. Tāpēc regulāri pārbaudiet bremzes, riepas, gaisa kondicionētāju, apsildes iekārtu, stiklu tīrītājus, stiklu sildītājus un citus svarīgus elementus. Pat neliela kļūme sastrēgumā var radīt lielu stresu. Un, protams, vienmēr apskatieties, vai ir pietiekami daudz degvielas.

▪ ŅEMIET VĒRĀ APSTĀKĻUS. Pirms braukšanas ir derīgi ņemt vērā, kāds ārā ir laiks, vai paredzētajā maršrutā ir kādi ceļa remontdarbi, uz laiku slēgti ceļi, autoavārijas un citi apstākļi, kas ietekmē satiksmi. Iespējams, par to var uzzināt pa radio vai laikrakstā. Tāpat ir noderīga apkārtnes karte. Ja būs zināmi alternatīvi maršruti, tos varēs izmantot, lai apbrauktu sastrēgumus.

▪ IEKĀRTOJIETIES ĒRTI. Noregulējiet ventilāciju un sēdekli tā, lai justos pēc iespējas ērtāk. Ja automašīnā ir radiouztvērējs vai audiokasešu vai kompaktdisku atskaņotājs, var klausīties patīkamu mūziku. Ir mūzikas veidi, kas nomierina un mazina stresu. Mūzika var arī nomākt nepatīkamo troksni no ielas. *

▪ IZMANTOJIET LAIKU LIETDERĪGI. Kad atrodaties sastrēgumā, laiku var ļoti lietderīgi izmantot pārdomām. Labāk ir domāt nevis par slikto satiksmi, bet par dienas darbiem. Ja jūs braucat viens, tad sastrēgumos var netraucēti pārdomāt svarīgus jautājumus un pat pieņemt lēmumus.

Ja jūs esat pasažieris, tad, skatoties nebeidzamajās automašīnu rindās, stress var tikai palielināties. Tāpēc labāk ir ieplānot, ko jūs darīsiet brauciena laikā, piemēram, var lasīt kādu grāmatu vai laikrakstu. Tāpat var izskatīt iepriekšējā dienā saņemto pastu, savukārt citi raksta vēstules vai strādā ar portatīvo datoru.

▪ REĀLISTISKA ATTIEKSME. Ja jūs bieži nonākat satiksmes sastrēgumos, tad ar tiem jārēķinās un attiecīgi jāplāno savi darbi. Nekas neliecina, ka satiksmes sastrēgumi lielpilsētās izzudīs. Iepriekšminētajā grāmatā par satiksmes sastrēgumiem ir teikts: ”Var samērā droši apgalvot, ka visās pilsētās, kur pašlaik ir novērojami sastrēgumi, tuvākajā nākotnē tie nemazināsies.” Tāpēc atliek tikai samierināties ar sastrēgumiem un censties pēc iespējas labāk tiem pielāgoties.

[Zemsvītras piezīme]

^ 25. rk. Daudzi Atmostieties! lasītāji klausās gan šī žurnāla, gan žurnāla Sargtornis audioierakstus. Dažās valodās šie audioieraksti ir pieejami audiokasetēs, kompaktdiskos un mp3 formātā.

[Attēls 26. lpp.]

Laicīgi plānojiet, kā izvairīties no satiksmes sastrēgumiem

[Attēls 26. lpp.]

Paņemiet līdzi kādu audiokaseti vai kompaktdisku

[Attēls 26. lpp.]

Ja esat pasažieris, izmantojiet laiku lietderīgi

[Attēls 26. lpp.]

Nedusmojieties par to, ko nevarat izmainīt