Bezpajumtniecība — visā pasaulē aktuāla problēma

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA POLIJĀ

”SMIRDOŠI, netīri, iereibuši cilvēki bez īpašuma, bez identitātes, bez nekā!” Tas ir nepatīkams stereotips, taču, kā raksta brīvprātīgie, kas palīdz bezpajumtniekiem Polijas pilsētā Čenstohovā, tieši tāds ir sabiedrībā izplatītais uzskats par tiem, kam nav pajumtes.

Kā bija teikts kādā ziņojumā, kas pirms pāris gadiem bija publicēts žurnālā The Economist, Mongolijas galvaspilsētā Ulanbatorā ir tūkstošiem ielu bērnu, un liela daļa no viņiem mitinās smirdošās pazemes galerijās, kas ir daļa no pilsētas kanalizācijas tīkla vai siltumapgādes sistēmas. Kaut arī Mongolijas iedzīvotāji bija šokēti, uzzinot par ielu bērniem, daudzi nosprieda, ka pie visa vainīgi ”vecāki, kas ir pārāk slinki, lai gādātu par saviem bērniem”, bija atzīmēts žurnālā.

Otrā zemeslodes pusē ielu bērnus slepkavo cilvēki, kas apvienojušies pašizveidotās ”soda vienībās”. Kāpēc viņi to dara? Kādā ANO ziņojumā bija paskaidrots: ”Latīņamerikā daudzi tiesu sistēmas pārstāvji, policisti, žurnālisti, uzņēmēji, kā arī sabiedrība kopumā uzskata, ka ielu bērni rada morālus draudus civilizētai sabiedrībai.” Šajā pašā avotā bija norādīts: ”Kā tiek ziņots, Riodežaneiro štatā vidēji dienā tiek nogalināti trīs ielu bērni.”

Bezpajumtnieki ”mūsos modina bailes un liek justies neērti.. [..] Taču arī viņi ir cilvēki, kas jūt izsalkumu tāpat kā mēs. Viņu ir daudz, un viņiem ir ļoti vajadzīga palīdzība.” Tā bija teikts Web lappusē, ko izveidojuši brīvprātīgie, kas palīdz bezpajumtniekiem Čenstohovā. Minētajā avotā bija piebilsts: ”Mēs ceram, ka.. atradīsies cilvēki, kas atsauksies uz lielo vajadzību pēc palīdzības.” Kāda palīdzība ir nepieciešama, un cik liela ir vajadzība pēc tās?

 [Attēls 2., 3. lpp.]

Pulciņš bērnu, kam nav māju, mitinās zem kanalizācijas lūkas

[Norāde par autortiesībām]

Jacob Ehrbahn/Morgenavisen Jyllands-Posten