Ieskats purpura vēsturē

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

”Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiru.. No smalka un dārga audekla ar Ēģiptes izrotājumiem bija tavas buŗas, buŗas, kas tai pašā laikā bija arī tavs karogs, no Elisas piekrastes zilā un sarkanā purpura bija tava jumta pārsegs. Tie tirgojās ar tevi ar dārgiem tērpiem, ar mēteļiem no ziliem purpura audumiem.” (Ecēhiēla 27:2, 7, 24.)

TIRA bija senās Feniķijas galvenā jūras osta, kas atradās tagadējās Libānas teritorijā. Šajā lepnajā pilsētā plauka tirdzniecība ar purpura audumiem. Tieši tāpēc, ka Tira bija purpura tirdzniecības centrs, Romas impērijā šī piesātinātā krāsa tika dēvēta par Tiras purpuru.

Tā kā purpurs bija ļoti dārgs, tas saistījās ar dižciltību, godu un bagātību. * Senajā Romā ar imperatora pavēli pat bija noteikts, ka ikviens vienkāršs cilvēks, kas uzdrīkstējies uzvilkt vislabākā purpura tērpu, uzskatāms par vainīgu valsts nodevībā.

Šo krāsu senatnē ieguva un vēl šodien pavisam nelielā daudzumā iegūst no jūras gliemežiem — pa pilienam no katra gliemeža. Tirieši šim nolūkam izmantoja purpurgliemežus (galvenokārt Murex brandaris un Murex trunculus), kas sastopami pie Vidusjūras krastiem. Atkarībā no vietas, kur gliemeži tika vākti, varēja iegūt dažādas nokrāsas purpuru.

Purpurs Meksikā

Pirms daudziem gadsimtiem, kad spāņu konkistadori pirmo reizi Dienvidamerikā ieraudzīja  vietējos purpura audumus, viņi pauda apbrīnu par šīs krāsas noturību. Viņi ievēroja, ka mazgājot tā nevis nopluka, bet, šķiet, kļuva vēl spilgtāka. Spriežot pēc arheoloģiskajiem atradumiem, Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji nēsāja ļoti dažādas drānas, kas bija krāsotas purpurkrāsā.

Vietējās Meksikas tautas, īpaši mišteki, krāsoja dziju ar kādu vietējo gliemežu sekrētu. Šie gliemeži, kuru zinātniskais nosaukums ir Purpura patula pansa, ir radniecīgi tiriešu izmantotajiem purpurgliemežiem. Gan vieni, gan otri gliemeži izdala vielu, kas sākumā ir blāva, bet gaisa un gaismas iedarbībā iegūst purpura toni. Spēja bez kodināšanas nokrāsot tekstilšķiedras košā, noturīgā krāsā izceļ purpuru starp citām dabiskas izcelsmes krāsvielām.

Mišteki savus purpura gliemežus vāca Klusā okeāna ūdeņos. Lai iegūtu krāsvielu, senie tirieši un romieši moluskus nogalināja — no senajām dienām ir palicis vesels pakalns, kas sabērts no tukšajām čaulām —, turpretī mišteki gliemežus tikai ”slauca”. Ja gliemezim uzpūta, tas izdalīja dārgo šķidrumu, kas tika rūpīgi uzpilināts tieši uz šķiedras, un pēc tam gliemezi atlaida atpakaļ jūrā. Kad gliemežiem bija vairošanās periods, tos vispār ”neslauca”. Tā kā vietējās ciltis gliemežus izmantoja tik saudzīgi, to populācija ir saglabājusies līdz šai dienai.

Kā raksta Meksikas Nacionālā bioloģiskās daudzveidības izpētes un izmantošanas komisija, līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam mišteku krāsotāji periodā no oktobra līdz martam mēroja 200 kilometru garo ceļu uz Vatulko līčiem, lai iegūtu purpuru. Taču līdzsvaru, ko bija nodrošinājušas saudzīgās purpura ieguves metodes, 1981.—1985. gadā izjauca kāds ārvalstu uzņēmums, kas ekspluatēja gliemežu resursus. Šī uzņēmuma darbības dēļ gliemežu populācija saruka. Lai labotu situāciju, tika noslēgta oficiāla vienošanās, kas aizliedza nogalināt purpura gliemežus un atļāva tos izmantot vienīgi vietējām kopienām, kuras lieto tradicionālās metodes.

Purpura patula pansa populāciju Meksikā joprojām apdraud tūrisma biznesa attīstība piekrastēs, kur mājo šie gliemeži. Tomēr ir cerība, ka šie neparastie moluski paglābsies no iznīcības un arī turpmāk dāvās cilvēkiem savu brīnišķīgo krāsu.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 16. lpp.]

Gliemezis Purpura patula pansa

[Attēls 16. lpp.]

Gliemezi ”izslauc” un pēc tam atlaiž jūrā

[Norāde par autortiesībām]

© FULVIO ECCARDI

[Attēls 16., 17. lpp.]

Purpura šķetere gatava aušanai

[Attēli 17. lpp.]

Tiek austi svārki, ko vietējie dēvē par posahuanco