Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Populārākais dzīvnieks pasaulē

”Suns varbūt arī ir cilvēka labākais draugs, bet populārākais dzīvnieks pasaulē ir tīģeris,” teikts Londonas laikrakstā The Independent. Pēc dokumentālo filmu sērijas, kurā katra sērija bija veltīta vienam no desmit dzīvniekiem, 73 valstīs tika aptaujāti vairāk nekā 52 tūkstoši cilvēku, un pēc šīs aptaujas datiem populārākā dzīvnieka godu ir ieguvis tīģeris, apsteidzot suni par 17 balsīm. Trešajā vietā palika delfīns, un tālāk ierindojās zirgs, lauva, čūska, zilonis, šimpanze, orangutans un valis. Dzīvnieku uzvedības pētniece Kendija dʹSā skaidro, ka cilvēki ”spēj identificēties ar tīģeri, jo tas ārēji ir nikns un valdonīgs, bet iekšēji cēls un vērīgs. Savukārt suns ir uzticīgs un godbijīgs radījums, kas liek izpausties tiem cilvēka dabas aspektiem, ko raksturo dzīvesprieks un sabiedriskums.” Dabas aizsardzības speciālisti bija iepriecināti par tīģera uzvaru. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Kalums Rankins sacīja: ”Ja cilvēki atzīst tīģeri par savu mīļāko dzīvnieku, tas nozīmē, ka viņi saprot, cik tīģeri ir svarīgi, un, cerams, apzinās arī to, cik svarīgi ir tos aizsargāt.” Pēc aptuveniem aprēķiniem, savvaļā ir atlikuši vairs tikai pieci tūkstoši tīģeru.

Mutes dobuma mikroflora un mūsu veselība

”Mute ir sarežģīta ekosistēma,” apgalvots žurnālā Science. ”Pēdējos 40 gados biologi daudz ir pētījuši plašās mikroorganismu kolonijas, kas atrodamas uz zobiem, smaganām un mēles.” Jau labu laiku ir zināms, ka baktērijas, kas pieder pie normālās mutes mikrofloras, var pārvietoties uz citām vietām organismā un izraisīt dažādu orgānu darbības traucējumus. Pētījumu rezultāti liecina, ka kāds mutes dobuma baktēriju veids ir saistīts ar sirds slimībām, savukārt citas baktērijas var veicināt priekšlaicīgas dzemdības. Protams, kaitīgās baktērijas visbiežāk atstāj postošu ietekmi tiešā veidā. Ja tās pārlieku savairojas un nomāc citas, derīgas mutes dobuma baktērijas, var rasties tādas sekas kā kariess, smaganu asiņošana un slikta elpa. ”Trīs desmitdaļas cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, ir zaudējuši visus zobus,” teikts rakstā. ”Savienotajās Valstīs pusei no visiem pieaugušajiem ir parodonta slimības vai kariess.” Pētot šīs baktērijas, zinātnieki cer izstrādāt mutes skalojamos līdzekļus, kas iznīcinātu tikai kaitīgās mutes dobuma baktērijas, nevis bez izšķirības gan kaitīgās, gan derīgās.”

Miega paradumi

”Globāls miega paradumu pētījums liecina, ka Āzijas iedzīvotāji iet gulēt vēlāk un ceļas agrāk nekā lielākā daļa amerikāņu un eiropiešu,” vēstī ziņu kanāls Al Jazeera. Vairāk nekā 14 tūkstošiem cilvēku 28 valstīs tika uzdots jautājums, cikos viņi parasti dodas gulēt un cikos viņi ceļas. Portugālē trīs ceturtdaļas iedzīvotāju dodas pie miera pēc pusnakts. Āzijā cilvēki ceļas agrāk nekā citur, un paši agrākie ir indonēzieši — Indonēzijā 91 procents aptaujāto sacīja, ka septiņos no rīta viņi jau ir augšā. Vismazāk no visiem guļ japāņi. Vairāk nekā 40 procenti no viņiem naktsmiegam atvēl tikai sešas stundas vai pat vēl mazāk. Saraksta otrā galā ir austrālieši. Austrālijā ir vislielākais tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri iet gulēt pirms desmitiem vakarā, turklāt gandrīz trešā daļa aptaujāto sacīja, ka caurmērā viņi katru nakti guļ vairāk nekā deviņas stundas.

Atmetiet smēķēšanu!

”No visiem kaislīgajiem cigarešu smēķētājiem aptuveni 50 līdz 65 procenti galu galā mirs šī paraduma seku dēļ,” rakstīts britu medicīnas žurnālā BMJ. Kādā pētījumā zinātnieki ir konstatējuši, ka smēķēšana nodara ievērojami lielāku ļaunumu, nekā tika uzskatīts agrāk, turklāt šī paraduma dēļ smēķētājiem nav nekāda labuma no apstākļa, ka pēdējā pusgadsimtā ir pieaudzis mūža garums. Pētījums liecināja, ka 70 gadu veciem cilvēkiem, kas nekad mūžā nav smēķējuši, varbūtība nodzīvot līdz 90 gadu vecumam patlaban ir pieaugusi līdz 33 procentiem, turpretī smēķētājiem šī varbūtība, kas agrāk sasniedza 10 procentus, ir sarukusi līdz 7 procentiem. ”Caurmērā smēķētāji mirst par kādiem 10 gadiem ātrāk nekā nesmēķētāji,” teikts BMJ rakstā, taču, atmetot smēķēšanu, paredzamo dzīves ilgumu var palielināt. Jo ātrāk atmet smēķēšanu, jo labāk. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ja smēķēšanu atmet 50 gadu vecumā, risks piedzīvot smēķēšanas kaitīgās sekas samazinās uz pusi, savukārt tie, kas pārtrauc smēķēt 30 gadu vecumā, var gandrīz pilnīgi izvairīties no riska.

Bībeles zināšanu trūkums

Kā tika noskaidrots kādā interneta aptaujā, ko nesen Lielbritānijā veica organizācija YouGov, ”vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto nezina, ka Betlēme ir Jēzus Kristus dzimšanas vieta”, informē Londonas laikraksts The Guardian. ”Turklāt tikai trīs ceturtdaļas aptaujāto zina, ka Jēzus bija ebrejs.” Atbildot uz jautājumiem par desmit baušļiem, aptuveni puse pauda viedokli, ka mūsdienās visaktuālākais no tiem ir sestais bauslis: ”Tev nebūs nokaut.” Par visnebūtiskāko tika atzīts pirmais bauslis: ”Es esmu tas Kungs, tavs Dievs.. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.” (2. Mozus 20:2, 3.)

Zemeslodes resursi tiek noplicināti

”Divas trešdaļas planētas resursu, sākot ar enerģijas avotiem un beidzot ar tīru ūdeni un gaisu, ir lielā mērā izsmelti vai piesārņoti,” raksta Ņujorkas Daily News. Ziņojumā par pētījumu, ko veikuši 1360 eksperti no 95 valstīm, uzmanība pievērsta kaitējumam, ko cilvēki nodarījuši ekosistēmām pēdējo 50 gadu laikā. ”Cilvēku darbība rada Zemes dabiskajām funkcijām tādu slodzi, ka planētas ekosistēmu spēju uzturēt nākamās paaudzes vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu,” sacīts ziņojumā. Pētījums veikts ar ANO un Pasaules Bankas atbalstu, un ziņojuma autori brīdina, ka ar laiku daba var neizturēt spiedienu, tāpēc var izzust meži, izplatīties slimības un okeānos var parādīties ”mirušās zonas”.

”Ķengura metode” zīdaiņu aprūpē

”Zīdaiņi, kas tiek aprūpēti pēc ”ķengura metodes”, guļ ilgāk, viņu elpošana uzlabojas, un viņi ātrāk pieņemas svarā,” stāstīts Japānas laikrakstā Daily Yomiuri. Kas ir ”ķengura metode”? Tas nozīmē, ka māte vai tēvs atguļas uz muguras un stundu vai divas dienā auklē bērnu uz kailām krūtīm. Tokijas Bokuto slimnīcas jaundzimušo nodaļas vadītāja Tojoko Vatanabe sacīja: ”Ķengura metodi sāka lietot Kolumbijā, kur tā radās kā ārkārtas paņēmiens inkubatoru trūkuma apstākļos. UNICEF pievērsa uzmanību faktam, ka samazinājās neiznēsātu bērnu mirstība un hospitalizācijas laiks.” Kā teikts minētajā laikrakstā, tagad šī metode iekaro aizvien lielāku popularitāti arī attīstītajās valstīs, kur to izmanto gan priekšlaikus dzimušu, gan iznēsātu zīdaiņu aprūpē. Šāda auklēšana palīdz nostiprināt saites starp vecākiem un bērnu, un tai ir arī daudz citu priekšrocību. Turklāt tā neko nemaksā un neprasa nekādus speciālus pielāgojumus.