Kāda nākotne gaida pasauli?

KO NESĪS nākamie 10, 20 vai 30 gadi? Varbūt šķiet, ka domāt par nākotni pašreizējā terorisma laikmetā ir biedējoši. Tehnoloģijas sasniegumi mūsdienās ir iespaidīgi, un globalizācija ir veicinājusi daudzu valstu savstarpējo atkarību. Vai pasaules līderi apvienosies un liks pamatus labākai nākotnei? Daži uz šo jautājumu atbild apstiprinoši, cerot, ka līdz 2015. gadam pasaules līderiem izdosies apturēt nabadzības un bada vēršanos plašumā, apstādināt AIDS izplatību un uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kuriem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens un kuri dzīvo antisanitāros apstākļos. (Skat. ”Optimisms pret realitāti”.)

Taču cilvēku spriedumi par nākotni bieži vien ir izrādījušies visai tāli no patiesības. Piemēram, pirms vairākiem desmitiem gadu kāds speciālists prognozēja, ka 1984. gadā zemnieki ars jūras dibenā ar zemūdens traktoriem, kāds cits paredzēja, ka 1995. gadā automašīnas būs aprīkotas ar datorizētām sistēmām, kas ļaus izvairīties no sadursmēm, un vēl kāds cits apgalvoja, ka 2000. gadā aptuveni 50 tūkstoši cilvēku dzīvos un strādās kosmosā. Protams, šo paredzējumu autori tagad droši vien labprāt vēlētos, kaut nebūtu tos izteikuši. Kāds žurnālists rakstīja: ”Nav nekā cita, kas tikpat lielā mērā kā aizritējušais laiks liktu pasaules gudrākajiem cilvēkiem izskatīties kā pēdējiem muļķiem.”

”Karte”, pēc kuras vadīties

Cilvēki var bezgalīgi runāt par nākotni, bet viņu priekšstati bieži vien ir drīzāk ideālistiski, nevis reālistiski. Kur var atrast uzticamu informāciju par to, kas ir gaidāms nākotnē?

Minēsim šādu ilustrāciju: jūs braucat autobusā pa svešu zemi. Tā kā apkārtne jums nav pazīstama, jūs sākat uztraukties. ”Kur īsti es atrodos? Vai autobuss tiešām brauc pareizajā virzienā? Cik tālu man vēl jābrauc?” jūs domājat. Atbildes uz šiem jautājumiem var iegūt, ieskatoties precīzā kartē un vērojot zīmes, kas redzamas pa logu.

Līdzīgā situācijā mūsdienās ir daudzi cilvēki, kas ar bažām domā par nākotni. Viņi jautā: ”Uz kurieni mēs virzāmies? Vai pasaule tik tiešām ir ceļā uz mieru? Ja tā ir, tad kad šis mērķis tiks sasniegts?” Bībele ir kā karte, ar kuras palīdzību var atbildēt uz šiem jautājumiem. Ja rūpīgi to lasām, kā arī uzmanīgi raugāmies, kas notiek aiz ”loga” pasaulē, mēs daudz ko varam uzzināt par to,  kur pašreiz atrodamies un uz kurieni dodamies. Bet vispirms ir jānoskaidro, kā sākās cilvēku problēmas.

Neveiksmīgs sākums

Bībelē stāstīts, ka tad, kad Dievs radīja pirmo vīrieti un sievieti, tiem nebija nekādu trūkumu un ka viņš tiem ļāva dzīvot paradīzes apstākļos. Ādams un Ieva bija radīti, lai dzīvotu mūžīgi, nevis tikai 70 vai 80 gadus. Dievs viņiem teica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” Dieva nodoms bija tāds, lai Ādams, Ieva un viņu pēcnācēji paplašinātu paradīzi pa visu zemeslodi. (1. Mozus 1:28; 2:8, 15, 22.)

Taču Ādams un Ieva sacēlās pret Dievu, un sekas bija tādas, ka viņi zaudēja savu mājvietu paradīzē. Turklāt sākās lēna, bet nenovēršama viņu fiziskā un psihiskā lejupslīde. Ar katru dienu Ādams un Ieva spēra soli tuvāk kapam, jo, nostādamies pret savu Radītāju, viņi bija sagrēkojuši un ”grēka alga ir nāve”. (Romiešiem 6:23.)

Beigu beigās Ādams un Ieva nomira, bet pirms tam viņiem piedzima dēli un meitas. Vai šie pirmo cilvēku pēcnācēji varēja īstenot Dieva sākotnējo nodomu? Nē, tas nebija iespējams, jo viņi no saviem vecākiem bija mantojuši nepilnību. Patiesībā visi Ādama pēcnācēji, starp kuriem esam arī mēs, ir mantojuši grēku un nāvi, kas pāriet no paaudzes paaudzē. ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši,” teikts Bībelē. (Romiešiem 3:23; 5:12.)

 Kur mēs patlaban atrodamies

Ar Ādama un Ievas sacelšanos cilvēcei sākās ilgs un drūms ceļojums, kas turpinās vēl joprojām. Kāda Bībeles sarakstītāja vārdiem runājot, cilvēce ir ”pakļauta iznīcībai”. (Romiešiem 8:20.) Šie vārdi labi raksturo situāciju, kādā cilvēki ir nonākuši. Starp Ādama pēcnācējiem ir bijuši izcili zinātnieki, medicīnas spīdekļi un tehnoloģijas pionieri, bet nevienam no viņiem nav izdevies nodibināt mieru visā pasaulē un nodrošināt citiem labu veselību, kādu Dievs bija paredzējis cilvēkiem.

Ādama un Ievas sacelšanās ir ietekmējusi ikvienu no mums. Kurš gan nav izjutis sāpes par nodarītu netaisnību, bailes no noziedzības, ciešanas, ko sagādā hroniska slimība, vai bēdas par tuva cilvēka nāvi? Dzīves mierīgos brīžus, tā vien šķiet, ātri pārtrauc kāda nelaime, un, kaut arī dzīvē mēdz būt patīkami mirkļi, tomēr jāpiekrīt vārdiem, ko senatnē teica patriarhs Ījabs: ”Cilvēks.. dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera.” (Ījaba 14:1.)

Ņemot vērā notikumus ar pirmajiem cilvēkiem un to, cik bēdīgā stāvoklī mēs esam tagad, nākotne var likties bezcerīga. Taču Bībelē ir lasāms apliecinājums, ka Dievs šādiem apstākļiem neļaus pastāvēt mūžīgi. Viņa sākotnējais nodoms, kas bija saistīts ar cilvēkiem,  katrā ziņā tiks īstenots. (Jesajas 55:10, 11.) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka tas notiks drīz?

Kā redzams no Bībeles, patlaban ir grūti laiki, kas saukti par ”pastarajām” jeb pēdējām dienām. (2. Timotejam 3:1.) Tas nenozīmē, ka bojā ies visa planēta un viss dzīvais uz tās. Runa ir par to, ka gals pienāks pašreizējai sistēmai, tātad arī tiem apstākļiem, kas mūs nomāc. (Mateja 24:3.) Bībelē aprakstīts, kādi notikumi risināsies pēdējās dienās un kādas īpašības tad būs raksturīgas cilvēkiem. Daži no šiem notikumiem un īpašībām minēti 8. lappusē — apskatiet šo sarakstu un tad palūkojieties ārā pa ”logu” uz mūsdienu pasauli. Mūsu ”karte”, Bībele, palīdz saprast, ka mēs esam ļoti tuvu pašreizējās sistēmas galam. Bet kas notiks pēc tam?

”Ceļš”, kas vēl ir priekšā

Tūlīt pēc Ādama un Ievas sacelšanās Dievs sāka atklāt savu nodomu izveidot Valstību, kas ”pastāvēs nesagŗauta mūžīgi”. (Daniēla 2:44.) Šī Valstība, par ko daudzi lūdz, kad saka tēvreizi, sagādās cilvēkiem brīnišķīgas svētības. (Mateja 6:9, 10.)

Dieva Valstība nav kāds izplūdis jēdziens, kaut kas tāds, kas ir cilvēka sirdī. Tā ir reāla debesu valdība, kas vistiešākajā veidā ietekmēs notikumus uz zemes. Dievs ir apsolījis ar savas Valstības starpniecību ļoti daudz ko izdarīt cilvēku labā. Bībelē rakstīts, ka Dievs vispirms ”samaitās tos, kas zemi samaitā”. (Atklāsmes 11:18.) Kā viņš izturēsies pret tiem, kas viņam paklausa? Dieva Rakstos sacīts, ka viņš ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:4.) Kurš cilvēks gan spētu kaut ko tādu paveikt? Vienīgi Dievs spēj nodrošināt apstākļus, kādus viņš sākotnēji bija paredzējis cilvēcei.

Kas jādara, lai pieredzētu svētības, ko sagādās Dieva Valstība? Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. pantā ir teikts: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Jehovas liecinieki ir organizējuši pasaules mēroga izglītības programmu, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt zināšanas par Dievu un viņa Dēlu. Viņi darbojas aptuveni 230 zemēs un izdod literatūru vairāk nekā 400 valodās. Ja vēlaties iegūt papildu informāciju, uzmeklējiet Jehovas lieciniekus vai rakstiet viņiem, izmantojot kādu no 5. lappusē norādītajām adresēm.

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Nu tad jūs, kas sakāt: ”Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,” jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist.” (Jēkaba 4:13, 14)

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Bībelē ir aprakstīta cilvēces vēsture kopš pirmā vīrieša un sievietes laikiem. Tajā ir stāstīts, no kurienes mēs nākam, un paskaidrots, uz kurieni mēs dodamies. Bet, lai saprastu Bībeli, tajā nopietni jāiedziļinās, tāpat kā mēs pētītu karti

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Grēks” ir nepareiza rīcība, kā arī nosliece darīt ļaunu. Mēs kopš dzimšanas esam grēcīgi, un tas ietekmē mūsu rīcību. ”Virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kuŗš darītu tikai labu un nekad negrēkotu.” (Salamans Mācītājs 7:20)

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Ja nokopētu papīra lapu, uz kuras ir tumšs plankums, šis plankums parādītos arī uz visām kopijām. Mēs esam Ādama pēcnācēji jeb, tēlaini runājot, ”kopijas”, un mūs visus ir skāris grēks. Tā ir tā pati zīme, kas bija Ādamam — ”oriģinālam”

[Izceltais teksts 8. lpp.]

Bībelē rakstīts: ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Jeremijas 10:23.) No šiem vārdiem var redzēt, kāpēc cilvēku centieni nodibināt pasaulē mieru nav vainagojušies ar sekmēm. Cilvēki nav radīti ar spēju ”noteikt savu ceļu” neatkarīgi no Dieva

[Izceltais teksts 9. lpp.]

Bībeles psalmu sacerētājs vērsās pie Dieva ar vārdiem: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.) Bībele gluži kā spīdeklis palīdz rīkoties gudri, kad jāpieņem lēmumi. Tā ir ”gaišums”, kas apgaismo mūsu ceļu, tā ka mēs varam saskatīt, kas cilvēci gaida nākotnē

[Papildmateriāls 7. lpp.]

OPTIMISMS PRET REALITĀTI

2000. gada septembrī ANO dalībvalstis vienprātīgi izvirzīja vairākus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2015. gadam. Lūk, daži no tiem.

▪ Uz pusi samazināt tādu cilvēku īpatsvaru, kuri iztiek mazāk nekā ar vienu dolāru dienā un kuri cieš badu.

▪ Nodrošināt visiem bērniem pamatskolas izglītību.

▪ Likvidēt dzimumu nevienlīdzību visos izglītības līmeņos.

▪ Par divām trešdaļām samazināt mirstību starp bērniem līdz piecu gadu vecumam.

▪ Par 75 procentiem samazināt bērnus dzemdējušo sieviešu mirstību.

▪ Apturēt HIV/AIDS un citu smagu slimību, piemēram, malārijas, izplatību un panākt, ka saslimstība ar tām sāk mazināties.

▪ Par 50 procentiem samazināt to cilvēku īpatsvaru, kuriem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens.

Vai šos mērķus ir iespējams sasniegt? Izvērtējot situāciju 2004. gadā, grupa veselības aizsardzības darbinieku no visas pasaules secināja: saglabājot optimismu, tomēr jāapzinās, ka cerētie panākumi pagaidām nav gūti. Priekšvārdā grāmatai par stāvokli pasaulē (State of the World 2005) teikts: ”Nabadzība joprojām neļauj uzlabot situāciju daudzās jomās. Tādas slimības kā HIV/AIDS vēršas plašumā, līdz ar to veselības aizsardzības jomā daudzās valstīs veidojas ”bumbas ar laika degli”. Pēdējo piecu gadu laikā aptuveni 20 miljoni bērnu ir miruši ar slimībām, kas izplatās ar ūdeni un ko būtu bijis iespējams novērst, un simtiem miljonu cilvēku vēl aizvien dzīvo postā un netīrībā, viņiem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens un pienācīga kanalizācija.”

[Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]

DAŽAS ”PĒDĒJO DIENU” PAZĪMES

Nepieredzēti kari. (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:4.)

Bads. (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:5, 6, 8.)

Slimības. (Lūkas 21:11; Atklāsmes 6:8.)

Netaisnības pieaugums. (Mateja 24:12.)

Zemes postīšana. (Atklāsmes 11:18.)

Lielas zemestrīces. (Lūkas 21:11.)

Grūti laiki. (2. Timotejam 3:1.)

Mantkārība. (2. Timotejam 3:2.)

Nepaklausība vecākiem. (2. Timotejam 3:2.)

Nemīļums. (2. Timotejam 3:3.)

Mīlestība pret baudām, nevis pret Dievu. (2. Timotejam 3:4.)

Nesavaldība. (2. Timotejam 3:3.)

Naids pret labo. (2. Timotejam 3:3.)

Draudošo briesmu ignorēšana. (Mateja 24:39.)

Smējēji neņem vērā pierādījumus, ka rit pēdējās dienas. (2. Pētera 3:3, 4.)

Visā pasaulē tiek sludināta Dieva Valstība. (Mateja 24:14.)

[Norādes par autortiesībām]

© G.M.B. Akash/Panos Pictures

© Paul Lowe/Panos Pictures

[Attēls 9. lpp.]

Jehovas liecinieki ir pazīstami ar to, ka sludina labo vēsti par Dieva Valstību