Kas notiek pasaulē

▪ 2000. gadā pasaulē ar tuberkulozi saslima aptuveni 8,3 miljoni cilvēku un mira gandrīz divi miljoni tuberkulozes slimnieku, galvenokārt valstīs ar zemu ienākumu līmeni. (ŽURNĀLS MEDICAL JOURNAL OF AUSTRALIA, AUSTRĀLIJA.)

▪ ”Patlaban desmit miljoni jaunu cilvēku ir inficēti ar HIV, un katru gadu ar HIV inficējas 4,9 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem.” (APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS IEDZĪVOTĀJU FONDS.)

▪ Zinātnieki ar satelītu palīdzību novēroja klejotājalbatrosu ceļojumus apkārt pasaulei. Visātrākais no albatrosiem aplidoja apkārt zemeslodei 46 dienās. (ŽURNĀLS SCIENCE, ASV.)

▪ ”Pasaulē katru stundu vairāk nekā 100 miljoni dolāru tiek iztērēti karavīriem, ieročiem un munīcijai.” (VITAL SIGNS 2005, INSTITŪTS WORLDWATCH.)

Pieaug vardarbība pret garīdzniekiem?

”Garīdznieka profesija [Lielbritānijā] ir viena no bīstamākajām,” 2005. gadā rakstīja Londonas Daily Telegraph. 2001. gadā valdības organizēta aptauja atklāja, ka gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto mācītāju iepriekšējos divos gados bija piedzīvojuši pāridarījumu vai uzbrukumu. Kopš 1996. gada vismaz septiņi garīdznieki ir noslepkavoti. Tādā urbanizētā teritorijā kā Mērsisaidā tika konstatēts, ka ”caurmērā katru dienu kādā no tās 1400 pielūgsmes vietām notiek uzbrukums, laupīšana vai ļaunprātīga dedzināšana”.

Neparasta bioloģiskā daudzveidība

Lai arī lietusmeži tiek postīti, ”Borneo salas vidienē joprojām ir saglabājusies pārsteidzoša bioloģiskā daudzveidība”, teikts The New York Times. Pēc Pasaules Dabas fonda ziņām, no 1994. līdz 2004. gadam Borneo (Kalimantānas) salā, kas pieder Brunejai, Indonēzijai un Malaizijai, biologi ir atklājuši 361 jaunu augu un dzīvnieku sugu. Starp jaunatklājumiem ir 260 kukaiņu sugu, 50 augu sugu, 30 zivju sugu, 7 varžu sugas, 6 ķirzaku sugas, 5 krabju sugas, 2 čūsku sugas un viena krupju suga. Tomēr salas lietusmeži ir apdraudēti, jo tos aizvien vairāk izcērt, lai apmierinātu pieprasījumu pēc tropu koksnes un ierīkotu kaučuka un eļļas palmu plantācijas.

Māņticība vēršas plašumā

”Kaut arī šis ir zinātnes un tehnikas laikmets, māņticība nav zaudējusi savu spēku,” informē Allensbahas sabiedriskās domas izpētes institūts (Vācija). Ilgtermiņa pētījuma rezultāti liecina, ka ”daudzos joprojām ir dzīva iracionāla ticība labām un sliktām zīmēm un tā ir pat vēl vairāk izplatīta nekā pirms ceturtdaļgadsimta”. 20. gadsimta 70. gados 22 procenti iedzīvotāju uzskatīja, ka krītošas zvaigznes ietekmē viņu dzīvi, bet tagad šāda pārliecība ir jau 40 procentiem. Šobrīd tikai trešā daļa pieaugušo noraida visas māņticības formas. Cits pētījums, kurā tika aptaujāti Vācijas universitāšu studenti, atklāja, ka trešā daļa no 1000 aptaujātajiem studentiem tic talismaniem, kas tiek vadāti līdzi automašīnā vai nēsāti pie atslēgas riņķa.

Antarktiskie ledāji atkāpjas

”Pēdējos 50 gados 87 procenti no 244 Antarktīdas pussalas ledājiem ir atkāpušies”, turklāt šis process ir straujāks, nekā eksperti savulaik prognozēja, ziņo Buenosairesas laikraksts Clarin. Pirmā vispusīgā šī apvidus ledāju analīze liecina, ka gaisa temperatūra pēdējos piecos gadu desmitos ir paaugstinājusies vairāk nekā par 2,5 grādiem pēc Celsija. Ledāju sarukšanu galvenokārt ir izraisījušas klimata pārmaiņas, saka Deivids Vons no britu Antarktīdas pētījumu padomes. ”Vai tā ir cilvēku vaina?” viņš jautā. ”Šobrīd to nevar droši pateikt, bet mēs esam tikuši soli tuvāk atbildei uz šo svarīgo jautājumu.”